Ludzas igauņu pēctečiem senču un valodas apzināšanai Lutsi kiele lementar Ludzas igauņu valodas ābece Uldis Balodis LU Lībiešu institūts un Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka 2020 SISU | SATURS Lutsi ütlemizeq | Lucu špikeris ....... 7 Īhnsyna | Priekšvārds ....... 8 Nimeq | Nosaukumi ....... 10 Kielest | Par valodu ....... 11 Tähistüst | Par rakstību ....... 13 Lementar | Ābece ....... 19 Kīļ | Valoda ....... 76 Aolugu | Vēsture ....... 91 Ūŗjaq | Pētnieki ....... 94 Küläq | Ciemi ....... 106 Pylda vald | Pildas pagasts ....... 112 Jāni külä | Sūre Tsäpsiq / Lielie Tjapši ....... 113 Kirbu külä / Škirpāni ....... 135 Ņerza vald | Nirzas pagasts ....... 148 Grēki / Greči ....... 149 Tati külä / Ščastļivi ....... 162 Mägize külä / Barisi ....... 169 Mǟrdina vald | Mērdzenes pagasts ....... 177 Mǟrdina valla küläq | Mērdzenes pagasta ciemi ....... 178 Brigi vald | Brigu pagasts ....... 188 Brigi valla küläq / Brigu pagasta ciemi ....... 189 Läti–lutsi–lätkali synarāmat ....... 197 Latviešu–Ludzas igauņu–latgaliešu vārdnīca ....... 197 Latvīšu–Ludzys igauņu–latgalīšu vuordineica ....... 197 Izmantotie avoti ....... 225 Saīsinājumi avotu nosaukumos ....... 227 Pateicības ....... 228 Lutsi ütlemizeq | Lucu špikeris Luciski Latviski Kynelem lutsi kīlt! Runāsim luciski! Tereq! Sveiki! Kuis sul lätt? Kā tev iet? Kuis teil lätt? Kā jums iet? Mul lätt höste, kui sul? Man iet labi, kā tev? Mul lätt höste, kui teil? Man iet labi, kā jums? Ībä höste, aitüma! Ļoti labi, paldies! Kaihost halvaste. Diemžēl slikti. Nägemist! Uz redzēšanos! Aitüma. Paldies (uzsvars uz otrās zilbes). Oleq hüä. Lūdzu (uzrunājot vienu cilvēku). Olkeq hüäq. Lūdzu (formāli/uzrunājot vairākus cilvēkus). Annaq andis. Atvaino. Ankeq andis. Atvainojiet. Ütș hüä tehrüs! Priekā (saskandinot glāzes)! Paļļo ynne sünnüpǟvä! Daudz laimes dzimšanas dienā! Paļļo ynne nimepǟväst! Daudz laimes vārda dienā! Hüvvi Lihavyttit! Priecīgas Lieldienas! Hüvvi Leigu pühhi! Priecīgus Līgo svētkus! Hüvvä Jāni päivä! Priecīgus Jāņus! Hüvvä Läti Eziqsaismispäivä! Priecīgu Latvijas Neatkarības dienu! Ilozit Taļzepühhi! Priecīgus Ziemassvētkus! Kas sa kynelet lutsi kīlt? Vai tu runā luciski? Kas ti kynelet lutsi kīlt? Vai jūs runājat luciski? Ma kynele lutsi kīlt. Es runāju luciski. Ma kynele-eiq lutsi kīlt. Es nerunāju luciski. Jah. / Eiq. Jā. / Nē. (Tereq) hummugust. Labrīt. Tereq pǟväst. Labdien. Tereq ydagust. Labvakar. Hüvvä ǖd. Ar labu nakti. Mis um suq nimi? Kā tevi sauc? Muq nimi um… Mani sauc… Ma elä Ludzihn/ Lätkalihn/ Lätihn. Es dzīvoju Ludzā/ Latgalē/ Latvijā. Ludzimā um illos mā. Ludzas zeme (apkārtne) ir skaista zeme. Ma sinnu salli. Es tevi mīlu. 7 Īhnsyna | Priekšvārds Kad domājam par Latvijas mazākumtautībām, nāk prātā vairākas, gan skaitliski lielākas, gan ne tik lielas. Mums ar Baltijas jūras somiem ir dziļas un senas saites. Baltijas jūras somu valodas ir ietekmējušas latviešu valodu – iespējams, ka uzsvars uz vārda pirmās zilbes latviešu valodā ir attīstījies to ietekmē. Arī baltu valodas ietekmējušas savu Baltijas jūras somu kaimiņu valodas – tajās visās ir seni aizguvumi no baltu valodām un, iespējams, ka lībiešu valodas lauztā intonācija izveidojusies, daļēji ietekmējoties no saskarsmes ar latviešu valodu. Taču lībieši nav vienīgā Latvijas senā Baltijas jūras somu kopiena. Pie Bauskas līdz 19. gadsimta vidum vēl bija dzirdama votu valodas krieviņu izloksne, savukārt Latvijas austrumos un ziemeļos jau gadsimtiem mituši dienvidigauņu valodas runātāji. Ludzas igauņu valoda (dažreiz arī saukta par lucu valodu) ir viens šāds dienvidigauņu valodas paveids. Tās runātāji dzīvojuši Latgalē pagastos ap Ludzu droši vien kādus 300–400 gadus. Skaidri nav zināms, kad Ludzas igauņi (jeb luci) ieradās Latgalē, taču 19. un 20. gadsimtā pierakstītie Ludzas igauņu nostāsti par savu izcelsmi norāda uz ierašanos Latgalē ap 17. un 18. gadsimta miju. Arī atšķirība starp Ludzas igauņu valodu un dienvidigauņu izloksnēm Igaunijā ir manāma, taču ne tik liela, lai tā vien norādītu uz daudz senāku atdalīšanos no pārējā dienvidigauņu valodas runātāju kopuma. Ludzas igauņu valoda vislīdzīgāka ir setu izloksnēm, kuras joprojām runā Igaunijas dienvidaustrumos un viņpus robežai Krievijā. Ābece ir iecerēta kā ceļš, lai visi – gan Ludzas igauņu pēcteči, gan ludzānieši kā tādi, gan interesenti Latvijā un pasaulē – varētu atklāt un iepazīt šo Latgales un Latvijas – bet arī Igaunijas – kultūras mantojuma daļu. Ābece satur ne tikai nodaļas par valodu un iespēju iemācīties Ludzas igauņu valodas pamatus, bet tajā arī lasāmi apraksti par pagastiem un dažiem galvenajiem ciemiem, kur vēl samērā nesen valoda skanēja, kā arī dažas manas atmiņas par tur redzēto un cilvēkiem, kuru dzīve un ģimenes vēsture saistīta ar šīm vietām. Katrā ciema sadaļā ir fotogrāfijas, kā ciemi izskatījās agrākos laikos (pārsvarā pirms Otrā pasaules kara), kā arī manas fotogrāfijas – pētniecības gaitā esmu bijis aptuveni 60 ciemos ap Ludzu, kuru vēsture saistās ar Ludzas igauņiem –, kas parāda, kā tie izskatās mūsdienās. Pēc katra ciema apraksta ir arī piemērs no tajā runātās valodas. Vēlējos, lai, lasot aprakstus, lasītājs justos šajā vietā uz brīdi piesēdis un ieklausījies kāda tā iedzīvotāja stāstījumā vai dziesmā. Teksti satur cieminieku atmiņas par Ludzas igauņu valodas lietojumu, pētniekiem un izcelsmi, kā arī tautasdziesmu piemērus. Pirms biju mērojis ceļu līdz daudzajiem ciemiem, varētu teikt, ka mans ceļš pie Ludzas igauņiem jau sen bijis iezīmēts. Uzaugu ārpus Latvijas – Arizonā, ASV dienvidrietumos –, taču manas ģimenes saites ar Ludzu ir senas. Mans vecvectēvs Jezups Soikāns bija kultūras darbinieks: publicēja “Senejō Latgola” un “Kū mums stōsta sen8 ču kopi” par dzimtā novada vēsturi un kultūru, atbalstīja izglītību un Ludzas kultūras vēstures pētniecību, kā arī bija Ludzas apriņķa priekšnieks. Viņa dēla – mana vectēva – mākslinieka Jura Soikana (viņš uzstāja, ka uzvārds rakstāms bez garumzīmes) vārdā nosaukta Ludzas mākslas skola (kuras skolotāji un audzēkņi pēdējos gados aktīvi strādājuši Ludzas igauņu valodas un kultūras apzināšanā un mūsdienu jaunrades izveidē uz to pamata). Soikānu uzvārds dažreiz arī ticis saistīts ar vietējiem igauņiem. Mūsu ģimenē nav skaidru atmiņu par šādu izcelsmi, kaut gan Ciblas apkaimes (tagad izzudušais) Britiku ciems, no kurienes cēlusies Soikānu dzimta, atrodas netālu no Ludzas igauņiem nozīmīgā Ozupīnes ciema un Abrickiem, Grečiem, Barisiem, kur vēsturiskajā Nirzas un Brigu pagastā Ludzas igauņu valoda izdzīvoja visilgāk. Arī vismaz viena Soikāna – mana vectēva brālēna – dzīvesbiedre bija Abricku ciema Ludzas igauņu pēctece, tātad vismaz pa šādu ceļu Soikāniem ir saites ar Ludzas igauņiem. Vairāk par Ciblas novada un ciemu vēsturi lasāms Valentīna Edmunda Klešnika vērtīgajos darbos. Pētniecības gaitā iepazinu Irēnu Okuņevu, kas ilgus gadus strādāja Felicianovas bibliotēkā un bija sīki izpētījusi savas ģimenes vēsturi līdz 18. gadsimta beigām. Izrādījās, ka Irēnas ģimenes vēsture bija arī manējā (mūsu pēdējais kopējais radinieks bija mana vectēva vectēva paaudzē), ko atklāju, kad pirmoreiz skatīju Irēnas materiālus un atradu tajos ne tikai radinieku vārdus, bet arī savējo. Ciltskokā bija redzams, ka mūsu ģimenes un Ulasu ģimene cēlušās no vieniem senčiem. Kādus gadus vēlāk iepazinu vēl citus Ulasus, kuri man stāstīja, ka arī viņu ģimenes cēlušās no igauņiem. Tātad arī šis ceļš rāda, ka manas dzimtas saknes patiešām varētu būt atrodamas Ludzas igauņos. Latgale ir Latvijas kartes malā, un šobrīd Rīga šķiet centrā visam Latvijā notiekošajam. Taču īstenībā Latgale vēsturiski bijusi ļaužu un tautu kustības krustcelēs. Tā jau sen izcēlusies ar ļoti bagātu un interesantu valodu un kultūru daudzveidību. Kā 19. gadsimta nogalē novēroja igauņu pētnieks Oskars Kallass (Oskar Kallas), ļaudis Ludzas apkārtnē dažreiz prata trīs vai pat četras valodas. Ludzas igauņu kopiena bijusi skaitliski samērā neliela, tomēr plašā areālā izplatīta Latgales vēsturiskās daudzveidības sastāvdaļa. Ābeci izveidoju ne tikai tāpēc, lai citi varētu šo kultūras un valodas mantojumu iepazīt un apzināt, bet arī lai nodrošinātu tā tālāknodošanu. Mācoties Ludzas igauņu valodu, mēs dodam jaunu dzīvi daļai no Latgales un Latvijas senās daudzveidības. Iegaumējot kaut dažus Ludzas igauņu valodas vārdus, nodrošinām, ka šī daļa no mūsu vēstures nepazudīs, bet turpinās pastāvēt. Uldis Balodis 2020. gada aprīlī 9 Nimeq | Nosaukumi Ludzas igauņi vai luci? Ludzas igauņiem vēsturiski bijuši vairāki nosaukumi. Tie paši sevi saukuši par maarahvas ‘zemnieki, lauku ļaudis’ (maarahvas ir arī nosaukums, ko igauņi vēsturiski vispārināti izmantojuši sevis apzīmēšanai) vai ēstläzeq ‘igauņi’ un savu valodu – par mākīļ ‘lauku valoda’ vai ēsti kīļ jeb ēstu kīļ ‘igauņu valoda’. Latviešu valodā Ludzas igauņu pēcteči savus senčus bieži dēvē vienkārši par igauņiem. Zinātniskos aprakstos igauņu valodā lietoti termini Lutsi maarahvas ‘Ludzas igauņi’ un Lutsi eestlased ‘Ludzas igauņi’ (Lutsi ir Ludzas nosaukums igauņu valodā), latviešu valodā parasti raksta “Ludzas igauņi”. Termini “luci” un “lucu valoda” ir kļuvuši populārāki samērā nesen un parādījušies presē kopā ar terminiem “Ludzas igauņi” un “Ludzas igauņu valoda”. Grāmatā lietoti abi nosaukumi, lai gan pārsvarā “Ludzas igauņi”, jo tas ir vēsturiski iesakņojies latviešu valodā. Ludzas igauņu valodā izveidoju terminus lutsi ‘Ludzas igauņu’ (piem., lutsi kīļ ‘Ludzas igauņu valoda’) un lutsilane ‘Ludzas igaunis, -iete’ uz vietvārda Lutsi ‘Ludza’ pamata, jo tie skaidrāk norāda uz Ludzas igauņiem kā savdabīgu kopienu nekā termini mārahvas, ēstläzeq, mākīļ, ēsti/ēstu kīļ. Kāpēc “lementars”, nevis “ābece”? Tulkojums vārdam “ābece” neparādās valodnieku Ludzas igauņu valodas pierakstos. Tāds bija jāizveido no jauna. Ludzas igauņi pēc būtības ir ne tikai igauņu tautas atvase, bet arī sena Latgales daļa – pamatu pamatos viņi ir latgalieši. Jau vissenāk publicētajos Ludzas igauņu valodas tekstos Oskara Kallasa 1894. gadā izdotajā monogrāfijā “Lutsi maarahvas” (Ludzas igauņi) redzama latgaliešu ietekme (piem., vārds leigutama ‘līgot’ droši vien veidots uz latgaliešu leiguot, nevis literārā latviešu līgot pamata). Tādēļ vēlējos, lai nosaukums ābecei Ludzas igauņu valodā taptu, ņemot vērā latgaliešu vēsturi un valodas mantojumu, jo tas ir arī Ludzas igauņu mantojums. Sarunā ar profesori Lidiju Leikumu par latgaliešu ābeču nosaukumu vēsturi un vārda “lementars” lietojumu uzzināju, ka latgaliešu “lementars” aizgūts no poļu elementarz un parādās 1768. gadā Viļņā izdotās pirmās latgaliešu ābeces nosaukumā – “Elementarz łotewski z abecadłem, krótkim katechizmem”1. Divdesmitajā gadsimtā latgaliešu ābecēm pārsvarā lietots vārds “ābece” vai tā varianti, taču pirmajai modernajai latgaliešu ābecei Francis Kemps (Fraņcs Kemps) 1905. gadā izvēlējās nosaukumu “lementars” – “Lementars mozim latwišu barnim”. Vārds “lementars” arī 1 10 Par latgaliešu ābeču vēsturi: Cibuļs 2009 parādās uz pirmās pēc okupācijas izdotās latgaliešu ābeces vāka – 1992. gadā izdotās Jura Cibuļa (Jurs Cybuļs) un Lidijas Leikumas (Lideja Leikuma) “Latgalīšu ābece (lementars)”. Mūsdienās vārds “lementars” latgaliski tiek saistīts vairāk ar reliģiska rakstura mācību grāmatiņu, ko jaunieši izmanto, gatavojoties pirmajai sv. Komūnijai. Taču, veidojot ābeci, šķita svarīgi godāt latgaliskās saknes arī nosaukumā, dodot tai tādu pašu nosaukumu, kāds bijis pirmajām latgaliešu ābecēm. Ni tūperäst um lutsi kielehn sjō rāmat nimitet “lementar”. (Un tāpēc Ludzas igauņu valodā šī grāmata tiek saukta “lementars”.) KIELEST | PAR VALODU Ludzas igauņu valoda ir dienvidigauņu valodas paveids (veru un setu (dienvidigauņu võro, seto) valodas ir divas no tās vispazīstamākajiem Igaunijā runātajiem paveidiem). Dienvidigauņu valoda pieder pie Baltijas jūras somu valodām, kas ir somugru valodu atzars un daļa no urāliešu valodu saimes. Dienvidigauņu valodas runātāju dzimtais apvidus atrodas Igaunijas dienvidaustrumos un šķērso mūsdienu Igaunijas–Krievijas robežai senāk Igaunijā ietilpstošos apgabalus mūsdienu Petseru rajonā. Ārpus Igaunijas atrodas trīs dienvidigauņu valodas salas – vēsturiski dienvidigauniski runājošas kopienas. Ludzas igauņu (igauņu lutsi) apdzīvotais areāls atradies laukos uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Ludzas. Leivi (igauņu leivu) dzīvojuši Ilzenes un Lejasciema apkaimē netālu no Alūksnes. Krāsnas igauņi (igauņu kraasna) dzīvojuši ciemu virknē Krasnogorodskas pilsētas apkaimē Krievijā apmēram 30 km no Latvijas robežas. Visās trīs salās izveidojušies savdabīgi dienvidigauņu valodas paveidi, kas atšķiras gan cits no cita, gan no Igaunijā runātajiem dienvidigauņu valodas paveidiem. Mūsdienu setu valodas izloksnes ir līdzīgākās Ludzas igauņu valodai. Dienvidigauņu valoda – un tāpēc arī Ludzas igauņu valoda – ieņem īpašu vietu starp Baltijas jūras somu valodām, jo tā bija pirmā, kas atdalījās no Baltijas jūras somu pirmvalodas, kas ir visa šī atzara valodu avots. Ludzas igauņu valodā sastopamas īpaši arhaiskas vārdu formas (sal. Ludzas igauņu jegä ‘ledus’, igauņu jää ‘ledus’) un galotnes (lietvārdu inesīva galotne -hn, darbības vārdu 3. personas locīto formu īpatnības u. c.). Lībiešu un igauņu valoda ir dienvidigauņu valodas vistuvākās radu valodas. Mūsdienās Ludzas igauņu pēcteči sastopami ne vien visā Latgalē un Latvijā, bet arī visā pasaulē (uzvārdi Buls vai Mekšs īpaši norāda uz iespējamu Ludzas igauņu izcelsmi). Nav zināms, cik plašs Ludzas igauņu apdzīvotais areāls bijis laikā, kad viņu senči pirms vairākiem gadsimtiem ieradās Latgalē, taču Oskara Kallasa 1893. gada ekspedīcija dod kādu priekšstatu. Kallass apmeklēja mazliet vairāk nekā 50 ciemus tā laika Mērdzenes (senāk Mihalovas), Pildas, Nirzas un Brigu (senāk Janovoles) 11 Demogrāfs Ilmārs Mežs – balstoties uz 1897. gada un 1935. gada tautskaites datiem – lēš6, ka 1897. gadā varējis būt starp 500 un 1000 igauniski runājošu cilvēku Ludzas apriņķī un 1935. gadā bijis vismaz 119 Ludzas igauņu pēcteču ar igauņu valodas prasmi. Taču, par spīti sarūkošajam runātāju skaitam, Ludzas igauņu valoda pārdzīvoja 20. gadsimta smagos pārbaudījumus. Cik zināms, pēdējie, kas vēl spēja brīvi sarunāties Ludzas igauņu valodā, dzīvoja Pildas pagasta Lielo Tjapšu un Škirpānu ciemā. Pēdējais, kas valodu bija pārmantojis ģimenes lokā un varēja tajā sarunāties, bija Lielo Tjapšu ciema iemītnieks Nikolajs Nikonovs (valodas teicēju Meikula un Teklas Jarošenko un Antoninas Nikonovas pēctecis), kas aizgāja mūžībā 2006. gadā. Mūsdienās Ludzas igauņu pēctečiem ir vēl kādas pamatzināšanas par senču valodu, bet nav vairs neviena, kas spētu brīvi tajā sarunāties. Taču nākotnē, attīstoties valodas mācību materiāliem un sadarbībā ar dienvidigauņu valodas runātāju kopienām Igaunijā, kā arī ar lībiešu kopienu Latvijā, varbūt kādu dienu atkal būs iespējams dzirdēt Ludzas igauņu valodu atskanam Ludzas ielās un tās apkaimes lauku pagastos. Tähistüst | Par rakstību Vēsture un attīstība Dienvidigauņu valodas dialekti un valodas salas 2 pagastā (mūsdienu pagastu robežas atšķiras no tā laika pagastu robežām) un tajos visos atrada Ludzas igauņu valodas runātājus. Jau toreiz Mērdzenes pagastā bija palikuši vairs tikai daži, kas saprata Ludzas igauņu valodu vai spēja Kallasam noskaitīt kādu pantiņu savā valodā. Iespējams, ka bija vēl citi ciemi un apvidi ap Ludzu, kur toreiz arī dzīvoja Ludzas igauņu valodas runātāji. 1894. gadā izdotajā ekspedīcijas monogrāfijā “Lutsi maarahvas” (Ludzas igauņi) Kallass lēsa, ka varētu vēl būt ap 800 runātāju. Divdesmitā gadsimta sākumā pētnieki Heiki Ojansū (Heikki Ojansuu) un Villems Grīntāls (Villem Grünthal) minēja3 jau krietni zemāku skaitli – ap 200 runātaju. 1925. gadā pētnieks Pauloprīts Volaine (Paulopriit Voolaine) rakstīja4, ka Ludzas igauņu valodā runā ap 120 cilvēku, savukārt 1936. gadā pētnieks Augusts Sangs (August Sang) uzskatīja5, ka vairs esot tikai 30–40 cilvēku, kuru mātes valoda ir Ludzas igauņu. Kartes oriģināls angliski: Iva & Pajusalu 2014. Karti pārtulkojis latviski Uldis Balodis Ojansuu 1912, Grünthal 1912 4 Voolaine 1925 5 Sang 1936 Ludzas igauņu valoda vēsturiski nav bijusi rakstīta valoda. Ludzas igauņi lietoja savu valodu savstarpējai saziņai, bet nepastāvēja standardizēta rakstība. Starpkaru gados Pauloprīts Volaine izveidoja rakstību, ko viņš pats lietoja, lai rakstītu vēstules Oskaram Kallasam (kas tajā laikā bija Igaunijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā) vai citus īsus tekstus Ludzas igauņu valodā. Volaines rakstība lielā mērā līdzinājās mūsdienu veru un setu valodas rakstībai. Izveidojot mūsdienu Ludzas igauņu valodas rakstību, bija svarīgi ņemt vērā, kā mainījusies kopiena, kas to lietotu. Pirmskara gados, lai gan runātāju bija samērā maz, tomēr kopienā nebija grūti atrast kādus, kuri mācētu izrunāt vārdus, kuri valodas sistēmas būtu pārmantojuši un kuriem tās būtu jau teju intuitīvi saprotamas. Mūsdienās starp Ludzas igauņu pēctečiem vairs nav neviena, kas šādu palīdzību varētu sniegt, jo vairs nav runātāju. Tātad rakstība bija jāveido uz pamatiem, kas būtu pēc iespējas skaidri auditorijai, kura runā latviski un latgaliski un saprot gan latviešu, gan latgaliešu rakstu valodas principus. Piemēram, burta õ vietā, lietots burts y, jo tas jau pazīstams no latgaliešu rakstu valodas. Rakstības principi sīkāk apskatīti nākamajā sadaļā. 2 3 12 6 Mežs 2003 13 Alfabēts Ludzas igauņu valodas rakstība apvieno latviešu, latgaliešu, igauņu, veru un arī lībiešu rakstu valodas principus. Attēlā redzami Ludzas igauņu alfabēta burti. Garumzīmes un mīkstinājuma zīmes neietekmē vārdu alfabētisko secību. Ludzas igauņu alfabētā nav burtu c vai č – šīs skaņas apzīmē ts un tš (tāpat kā lībiešu un igauņu rakstu valodā). Patskaņu un līdzskaņu garums Garumzīmes apzīmē garus patskaņus (ā, ǟ, ē, ī, ō, ȫ, ū, ǖ, ȳ). Garus līdzskaņus raksta ar diviem līdzskaņiem (sal. īsu k vārdā kikas ‘gailis’ un garu kk vārdā kikka ‘gaiļa’). Gari līdzskaņi sastopami arī latviešu valodā. Rakstu valodā atšķir garos l, ļ, m, n, ņ, r (piem., Bille, buļļa, ķemme, vanna, ņuņņa, ķerra), taču gari k, p, t sadzirdami vārdos, kur šie līdzskaņi stāv starp diviem īsiem patskaņiem (piem., k izrunā garu vārdā aka, p – vārdā Ape, t – vārdā Ati). Mīkstinātie līdzskaņi Jebkuru līdzskani – izņemot j un q – var mīkstināt. Mīkstinātos līdzskaņus raksta ar mīkstinājuma zīmi zem līdzskaņa, bet ne tad, ja tas atrodas pirms patskaņiem ä, ǟ, i, ī, ö, ȫ, ū, ǖ – pirms tiem līdzskaņus izrunā mīkstinātus. Burti ä, ö, ü, y, q Pauloprīta Volaines un Lielo Tjapšu Ludzas igauņu rakstīta vēstule Oskaram Kallasam (EKM) 14 Ludzas igauņu alfabētā ir vairāki burti, kuri neparādās latviešu valodas ortogrāfijā, – patskaņi ä, ö, ü, y (kā arī to garās formas ǟ, ȫ, ǖ, ȳ) un līdzskanis q. Burtu ä izrunā kā plato e latviešu valodā (un ǟ kā garu plato ē). Burtiem ö un ü nav ekvivalenta latviešu valodā – tos izrunā kā ö un ü igauņu un vācu valodā. Burtu y izrunā apmēram kā y latgaliešu rakstu valodā. Tas atbilst burta õ skaņai (vārdu pirmajās zilbēs) veru 15 un setu rakstībā. Burts q apzīmē glotālo slēdzeni. Glotālais slēdzenis ir pauze vai klusums, kas dažreiz dzirdams vārdu jā un nē emfātiskā izrunā – “ja-a” un “ne-e”. Uzsvars Tāpat kā latviešu valodā, Ludzas igauņu valodā vārda uzsvars ir uz pirmās zilbes ar retiem izņēmumiem (piem., vārdā aitüma ‘paldies’ otrā – nevis pirmā – zilbe ir uzsvērta). Ludzas igauņu alfabēta burtu skaņu ekvivalenti latviešu valodā Tabulā iespējams iepazīties ar Ludzas igauņu valodas burtu skaņu ekvivalentiem latviešu valodā, kā arī Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā (angļu International Phonetic Alphabet). Katram burtam (patskaņu gadījumā arī garajiem) dots piemērs Ludzas igauņu valodā. (NB! Burtu savienojumi ts, tš, dz nav uzskatāmi par atsevišķiem alfabēta burtiem.) 16 Burts SFA (IPA) Izruna latviešu valodā a ā a aː a ā ä ǟ æ æː plats e plats ē b b b bābakene ‘večiņa’ d d d ydak ‘vakars’ e ē e eː šaurs e šaurs ē f f f Fiļetmyiza ‘Filantmuiža’ g ɡ g magahama ‘gulēt’ h h h hopeņ ‘zirgs’ i ī i iː i ī illos ‘skaists’ ībä ‘ļoti’ j j j jalg ‘kāja’ k k k kāraq ‘auzas’ l l l lumi ‘sniegs’ Piemērs Ludzas igauņu val. azi ‘lieta’ āstak ‘gads’ ähn ‘dzenis’ pǟ ‘galva’ (ģen.) ezä ‘tēvs’ Ēstimā ‘Igaunija’ m m m mā ‘zeme’ n n n nāņe ‘sieva’ o ō o oː o garš o (otrais o vārdā oktobris) ö ȫ ø øː kā vācu vai igauņu ö kā garš vācu vai igauņu ö p p p q ʔ glotālais slēdzenis (kā klusums vai lūzums vārdu jā un nē emfātiskā izrunā: ja-a, ne-e) r r r rung ‘vilciens’ s s s sū ‘mute’ š ʃ š mašīn ‘mašīna’ t t t taļv ‘ziema’ u ū u uː u ū um ‘ir’ ūtma ‘gaidīt’ ü ǖ y yː kā vācu vai igauņu ü kā garš vācu vai igauņu ü ütezä ‘astoņi’ sǖ ‘es ēdu’ v v v y ȳ ɤ ɯ ɤː ɯː kā igauņu õ, līdzīgs latgaliešu y kā garš ig. õ vai latg. y sypr ‘draugs’ tȳņe ‘otr(ai)s’ z z z syzaŗ ‘māsa’ ž ʒ ž može ‘varbūt’ ts ts c tsiga ‘cūka’ tš tʃ č Jertševa ‘Jerčova’ (ciems) dz dz dz kādzaq ‘bikses’ olema ‘būt’ jōzi ‘es skrēju’ höste ‘labi’ lȫnüq ‘sists’ (izloksnes forma, lit. valodā: lüönüq) pū ‘koks’ silmäq ‘acis’ vana ‘vecs’ 17 Ludzas igauņu mīkstināto līdzskaņu ekvivalenti latviešu valodā Lai gan jebkurš līdzskanis (izņemot j un q) var tikt mīkstināts, daži mīkstinātie līdzskaņi ir sastopami biežāk nekā citi. Tie redzami tālākajā tabulā. Labajā ailē doti katras skaņas piemēri Ludzas igauņu valodā gan vārdos, kuros mīkstināto līdzskani raksta ar mīkstinājuma zīmi, gan vārdos, kuros to raksta bez mīkstinājuma zīmes, jo tas atrodas pirms patskaņa ä, ǟ, i, ī, ö, ȫ, ü, ǖ un tādēļ automātiski tiek viegli mīkstināts. Burtus m̦ un p̒ izrunā kā m un p ar maigu j pieskaņu. 18 Burts SFA (IPA) ḑ ɟ dz̦ dzʲ ģ ɡʲ h̦ ç ķ kʲ ļ ʎ ņ ɲ ŗ rʲ ș sʲ ț c tș tsʲ z̦ zʲ Izruna latviešu valodā Piemērs Ludzas igauņu val. paḑa ‘spilvena’ (ģen.) edimäne ‘pirmais, -ā’ sǟdz̦e ‘septiņi’ dz ar maigu j pieskaņu Ludzi ‘Ludza (ģen.)’ laģa ‘plats’ g ar maigu j pieskaņu (NB! ne kā latviešu ģ) mägi ‘kalns’ h ar maigu j pieskaņu, līdzīgi āh̦ ‘zoss’ h vārdā tehnika ahi ‘krāsns’ näķķ ‘viņš/viņa redzēja’ k ar maigu j pieskaņu (NB! ne kā latviešu ķ) iki ‘(es) raudāju’ paļļo ‘daudz’ ļ neli ‘četri’ Jāņ ‘Jānis’ ņ anni ‘(es) devu’ kaŗus ‘gans’ ŗ jeb r ar maigu j pieskaņu kiri ‘vēstule’ kașș ‘kaķis’ s ar maigu j pieskaņu massi ‘(es) maksāju’ sāț ‘viņš/viņa sūtīja’ līdzīgi latviešu ķ läti ‘latviešu’ latș ‘bērns’ c ar maigu j pieskaņu lätsi ‘(es) gāju’ az̦ aq ‘ziedi’ z ar maigu j pieskaņu suzi ‘vilks’ līdzīgi latviešu ģ lementar | ābece Šī nodaļa ir ābeces kodols un izveidota atbilstoša tam, kā parasti iztēlojamies par ābeci dēvētu grāmatu – katram alfabēta burtam veltīta lappuse, izceļot kādu vārdu, kurā tas parādās, un ar attēlu, kas saistīts ar šo vārdu. Tāds izkārtojums ir arī šai ābeces daļai – tajā doti vārdu un teikumu piemēri katram burtam Ludzas igauņu valodas alfabētā. Teikumi izveidoti sistēmiski. Pirmajā teikumā vārds gandrīz vienmēr parādās nominatīvā, otrajā – ģenitīvā, bet trešajā – partitīvā, jo šie locījumi ir svarīgākie Ludzas igauņu valodā. Ludzas igauņu valodā teikuma priekšmets jeb subjekts parasti ir nominatīvā, bet teikuma objekts – partitīvā vai ģenitīvā. Lietvārda ģenitīva formu arī lieto par pamatu gandrīz visu citu vienskaitļa locījumu (izņemot partitīvu un dažreiz arī illatīvu) un daudzskaitļa nominatīva veidošanai (locījumus veido, pievienojot attiecīgā locījuma galotni vienskaitļa ģenitīva formai). Ja vārds atšķiras no igauņu valodas formas, tad tulkojumā tas dots iekavās. Piemēram, latviešu valodā vārds ‘ķirsis’ veidojumā ‘ķiršu koks’ ir daudzskaitļa ģenitīvā, toties Ludzas igauņu valodā vārds višņ ‘ķirsis’ tajā pašā veidojumā višņa pū ir vienskaitļa ģenitīvā. Attiecīgā teikuma piemēra (Aiahn kazus višņa pū.) tulkojums latviešu valodā parādās ar vārda burtisko tulkojumu iekavās: Dārzā aug ķiršu (ķirša) koks. Alfabētiskajai vārdu un teikumu piemēru nodaļai seko Ludzas igauņu valodas apraksts, kur iespējams sīkāk iepazīties ar gramatiku, kas parādās teikumu piemēros. Burti ö un ž piemēros nav iekļauti – ö reti parādās ārpus divskaņiem un ž tikai parādās dažos aizguvumos (piem., može ‘varbūt’). Burtu savienojumi ts un dz ir iekļauti piemēros, jo tās ir bieži lietotas skaņas. Attēliem izvēlējos gan fotogrāfijas no Igaunijas Nacionālā muzeja arhīva, kur redzama Ludzas igauņu ikdienas dzīve lauku ciemos ap Ludzu, gan arī mūsdienu fotogrāfijas. Teikumus esmu izveidojis, ņemot par pamatu savus Ludzas igauņu valodas skaņu un formu pētījumus. Tajos iekļauti arī vārdi un formas, kas citur šajā grāmatā neparādās, lai sniegtu vēl plašāku ieskatu gramatikā un leksikā. Ludzas igauņu valodas skaņu piemērus (kaut gan ne visu ābeces saturu) iespējams noklausīties Ludzas igauņu vietnē: www.lutsimaa.lv 19 A ahi ‘krāsns’ Ahi um pallav. Krāsns ir karsta. Vanaimä sais aho man. Vecmāmiņa stāv pie krāsns. Vanaimä näge ahjo. Vecmāmiņa redz krāsni. Lutsi kielejuhț Tekla Jarošenko / Ludzas igauņu valodas teicēja Tekla Jarošenko. Lielie Tjapši, Pildas pagasts. Foto: V. Niilus, 1936. ERM Fk 754:109 20 21 Ä ähn ‘dzenis’ Ähn sǖ jüvvi. Dzenis ēd graudus. Ähne sīvaq ummaq mustaq. Dzeņa spārni ir melni. Kașș kūld ähne. Kaķis dzird dzeni. Ähn jüvvigaq / Dzenis ar graudiem Foto: U. Balodis, 2016 22 23 B buļbas ‘kartupelis’ Buļbaq um korbihn. Kartupeļi ir grozā. Puodihn buļbide hind um mataļ. Veikalā kartupeļu cena ir zema. Ma sǖ buļbit lyunast. Es ēdu kartupeļus pusdienās. Buļbaq turul / Kartupeļi tirgū Foto: U. Balodis, 2016 24 25 D ydak ‘vakars’ Suvve ydaguq ummaq pikäq. Vasarā vakari ir gari. Ydagu valu um illos. Vakara gaisma ir skaista. Katș ydakut nädälihn käüm sannahn. Divus vakarus nedēļā ejam pirtī. Ņerza jäŗv ydagu valuhn / Nirzas ezers vakara gaismā Foto: U. Balodis, 2018 26 27 DZ kādzaq ‘bikses’ Kādzaq ummaq pikäq. Bikses ir garas. Kātsu pain um tümbe. Bikšu krāsa ir tumša. Miheq kandvaq kātsu. Vīri valkā bikses. Tartu Sūrekuoli dotsent Eduard Laugaste kyneles 90 āstaga vahnuq lutsi mihe Jēșp̒ Jakimenkogaq / Tartu Universitātes docents Eduards Laugaste sarunājas ar 90 gadus veco Ludzas igauni Jezupu Jakimenko. Lielie Tjapši, Pildas pagasts. Foto: T. Võti, 1968. ERM Fk 1561:129 28 29 E ezä ‘tēvs’ Ezä um armas. Tēvs ir mīļš. Ezä pujaq vīl ummaq nuoreq. Tēva dēli vēl ir jauni. Pujaq kullezeq essä. Dēli klausa tēvam. Meikuli Jarošenko väü Dominik Nikonov uma poige Jēșpi ni Meikuligaq / Meikula Jarošenko znots Dominiks Nikonovs ar dēliem Jezupu un Meikulu. Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936. ERM Fk 756:10 30 31 F Fiļetmyiza ‘Filantmuiža’ Fiļetmyiza um Pylda vallahn. Filantmuiža ir Pildas pagastā. Lutsi latseq opvaq Fiļetmyiza kuolihn. Ludzas igauņu bērni mācās Filantmuižas skolā. Mī nēm Fiļetmyizat. Mēs redzam Filantmuižu. Fiļetmyiza kūļ / Filantmuižas skola. Pildas pagasts Foto: U. Balodis, 2013 32 33 G ago ‘ausma’ Hummugult um ago. No rīta ir ausma. Ao valu um verrev ni pihlene. Ausmas gaisma ir sarkana un oranža. Nimäq nägeväq ako. Viņi redz ausmu. Hummuk Ludzihn / Rīts Ludzā Foto: U. Balodis, 2014 34 35 H hopeņ ‘zirgs’ Hopeņ sǖ haina ni rūht. Zirgs ēd sienu un zāli. Hobeza pǟ um sūŗ. Zirga galva ir liela. Vanaezä ravitses hobest. Vectēvs baro zirgu. Meikul Jarošenko hobezagaq / Meikuls Jarošenko ar zirgu. Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: V. Niilus, 1936. ERM Fk 754:105 36 37 I imä ‘māte’ Imä ni poig eläzeq Väiku Tsäpsi külähn. Māte un dēls dzīvo Mazo Tjapšu ciemā. Imä pujakene um väikene. Mātes dēliņš ir mazs. Poig saļd immä. Dēls mīl māti. Imä latse ni uhmregaq / Māte ar bērnu un piestu. Mazie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936. ERM Fk 756:28 38 39 J jygi ‘upe’ Istalsna jygi ole-eiq pikk. Istalsnas upe nav gara. Jiu vezi um küļm. Upes ūdens ir auksts. Ludzimāl um mitu jyke. Ludzas zemē ir vairākas upes. Istalsna jygi / Istalsnas upe Foto: U. Balodis, 2012 40 41 K kieletīdläne ‘valodnieks’ Kieletīdläne kyneles lutsi nāz̦egaq. Valodnieks runā ar Ludzas igauņu sievu. Kieletīdläze nimi um Paul Ariste. Valodnieka vārds ir Pauls Ariste. Lutsi nāņe kutș kieletīdläst küllä. Ludzas igauņu sieva aicināja valodnieku ciemos. Meikuli Jarošenko minijä Paul Aristegaq / Meikula Jarošenko vedekla ar Paulu Aristi. Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: V. Niilus, 1936. ERM Fk 754:110 42 43 L Lutsi ‘Ludza’ Lutsi um Läti kyige vanemb līn. Ludza ir Latvijas vecākā pilsēta. Ludzi keriguq ummaq ilozaq. Ludzas baznīcas ir skaistas. Lutsit pīŗväq vīş järve. Ludzu ieskauj pieci ezeri. Lutsi / Ludza Foto: U. Balodis, 2014 44 45 M mīș ‘vīrs’ Vanaq miheq eläzeq Jāni külähn. Vecie vīri dzīvo Lielajos Tjapšos. Mīhi hiuzeq ummaq valgeq. Vīru mati ir balti. Pingi pǟl istuzeq katș mīst. Uz sola sēž divi vīri. Katș vanna lutsi mīst / Divi veci Ludzas igauņu vīri. Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1937. ERM Fk 813:37 46 47 N nāņe ‘sieva’ Nāņe istus ni myitles. Sieva sēž un domā. Nāz̦e nimi um Tekla. Sievas vārds ir Tekla. Kieletīdläzeq otșvaq setä lutsi naist. Valodnieki meklē šo Ludzas igauņu sievu. Tekla Jarošenko uma tǖryivihn / Tekla Jarošenko savās darba drēbēs. Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1937. ERM Fk 813:4 48 49 O oluq ‘alus’ Oluq um kullane. Alus ir zeltains. Ollu klāz̦ inne oļļ täüs, noq tühi. Alus glāze iepriekš bija pilna, tagad tukša. Jāni ydagu leigutajaq juovaq olut. Jāņu vakarā līgotāji dzer alu. Tekla ni Meikul Jarošenko tegeväq olut / Tekla un Meikuls Jarošenko brūvē alu. Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1937. ERM Fk 813:35 50 51 P pū ‘koks’ Pū um pikk. Koks ir garš. Pū leheq ummaq haļļaq ni vereväq. Koka lapas ir zaļas un sarkanas. Tūl pāņutas Toloni külä puid. Vējš loka Stolonu ciema kokus. Toloni külä / Stolonu ciems. Pildas pagasts Foto: U. Balodis, 2014 52 53 Q herneq ‘zirņi’ Herneq ummaq pāhn. Zirņi ir katlā. Herne sup̒p̒ um lämmi. Zirņu (zirņa) zupa ir silta. Inemizeq müöväq hernit. Ļaudis pārdod zirņus. Herneq / Zirņi Foto: U. Balodis, 2020 54 55 R rūh̦ ‘zāle’ Nīdü pǟl kazuzeq rūh̦ ni vahadzeq az̦akezeq. Pļavā aug zāle un dzelteni ziediņi. Keväjä ni suvve roho māq ummaq haļļaq. Pavasarī un vasarā pļavas (zāles zemes) ir zaļas. Lihmäq süöväq rūht. Govis ēd zāli. Kevväi / Pavasaris. Mērdzenes pagasts Foto: U. Balodis, 2013 56 57 S sann ‘pirts’ Sann um väiku. Pirts ir maza. Sanna man um uja. Pie pirts ir strauts. Ezä poigegaq kütväq sanna. Tēvs ar dēliem kurina pirti. Lutsi sann / Ludzas igauņu pirts. Mazie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936. ERM Fk 756:56 58 59 Š višņ ‘ķirsis’ Višņaq ummaq vereväq. Ķirši ir sarkani. Aiahn kazus višņa pū. Dārzā aug ķiršu (ķirša) koks. Latș sǖ višņi. Bērns ēd ķiršus. Višņaq turul / Ķirši tirgū Foto: U. Balodis, 2016 60 61 T taivas ‘debesis’ Taivas um sinine. Debesis ir zilas. Tsirguq lindazeq taiva all. Putni lido debesīs. Latseq kaezeq taivast. Bērni skatās debesīs. Suvi Brigi vallahn / Vasara Brigu pagastā Foto: U. Balodis, 2017 62 63 Ts tsirk ‘putns’ Tsirk lindas üle sāre. Putns lido pāri salai. Tsirgu pudzajaq ummaq mustaq ni valgeq. Putna spalvas ir melnas un baltas. Mī ravidzim tsirke lēbägaq. Mēs pabarojām putnus ar maizi. Aheq / Zosis Foto: U. Balodis, 2015 64 65 U upin ‘ābols’ Upin um makus. Ābols ir salds. Ubina süä maits halvaste. Ābola serde garšo slikti. Turul nāņe mǖ pōzile ubinit. Tirgū sieviete pārdod puikam ābolus. Ubinaq / Āboli Foto: U. Balodis, 2013 66 67 Ü ǖ ‘nakts’ Suvve ǖq ummaq lühküq ni valgeq. Vasarā naktis ir īsas un baltas (gaišas). Timä syiț ǖ läbi. Viņš brauca cauru nakti. Nädälihn ummaq sǟdz̦e päivä ni ǖd. Nedēļā ir septiņas dienas un naktis. Ǖ / Nakts Foto: U. Balodis, 2015 68 69 V vezi ‘ūdens’ Järve vezi um selge. Ezera ūdens ir dzidrs. Vī pain um sinine. Ūdens krāsa ir zila. Mī kannam kaivust vett. Mēs nesam no akas ūdeni. Sūŗ Kurma jäŗv / Lielais Kurmas ezers. Pildas pagasts Foto: U. Balodis, 2013 70 71 Y ydakline ‘vakariņas’ Pōziq pǖdväq kallu, ildampa um ydakline. Puiši ķer zivis, vēlāk būs vakariņas. Ydaklidze lavval um sūŗ kala. Vakariņu galdā ir liela zivs. Pōziq perregaq süöväq ydaklist. Puiši ar ģimeni ēd vakariņas. Katș Tunduri külä poisi Siniuja man / Divi Abricku ciema puiši pie Zilupes. Brigu pagasts Foto: J. Bull, 1936. ERM Fk 811:62 72 73 Z mezi ‘medus’ Ludzihn um kyige paremb mezi. Ludzā ir vislabākais medus. Mī puŗk um küögihn. Medus burka ir virtuvē. Mehidzeq tegeväq mett. Bites taisa medu. Mehidzide sautamine / Dūmojot bites. Mazie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936. ERM Fk 756:32 74 75 kīļ | valoda Šī nodaļa ir īss ievads Ludzas igauņu valodas gramatikā, lai lasītājiem būtu priekšstats par to, kā izveidot teikumus un labāk saprast valodas formas un struktūru. Tā sastādīta, balstoties uz krājuma “Eesti murded IX” Ludzas igauņu tekstu analīzi, kā arī izmantoti Augusta Sanga nepublicētie Ludzas igauņu valodas lietvārdu un darbības vārdu pētījumi. Divdesmitajā gadsimtā Ludzas igauņu valoda visplašāk tika dokumentēta Pildas pagasta Lielo Tjapšu un Škirpānu ciemā, tāpēc valodas standartizētā forma grāmatā pārsvarā atspoguļo šajos ciemos runāto. Taču, neņemot vērā dažu formu un to lietojuma nelielās atšķirības ciemos, visi Ludzas igauņu valodas runātāji, neatkarīgi no viņu izcelsmes ciema, būtu spējuši sazināties. Tāpat svarīgi pieminēt, ka katrai valodai piemīt formu, vārdu un skaņu variācijas. Izveidojot standartizētu valodu, ko iespējams mācīt un apgūt, šo daudzveidību – kas senāk bija redzama arī Ludzas igauņu valodā – nav iespējams atjaunot, jo tā dabīgi laika gaitā attīstījās katra kopienas valodas runātāja ikdienas lietojumā. Tātad standartizētā Ludzas igauņu valoda mazliet atšķiras no tās, ko pirms vairākām desmitgadēm ļaudis runāja Ludzas apkaimē. Lietvārdi Ludzas igauņu valodai, tāpat kā latviešu valodai, ir lietvārdu locījumi. Tajā ir 13 locījumi vienskaitlī un daudzskaitlī. Vārdus nedala pēc dzimtes. Locīšanas piemērā1 redzams vārds latș ‘bērns’. Valodnieku dokumentācijā parādās trīs inesīva galotnes (-hn, -h, -n), kuru nozīme bija vienāda, bet kuru lietojums dažādiem runātājiem atšķīrās. Tādēļ ābecē Ludzas igauņu valodā tiek lietota tikai viena no šīm formām -hn, kas ir īpaši sena un dažu dienvidigauņu valodas runātāju valodā pat neparādās. Valodas pierakstos arī redzams, ka ātrrunā līdzskanis q komitatīva, abesīva un terminatīva formu galā dažreiz netika izrunāts. Nominatīvs (kas?) Ģenitīvs (kā?) Partitīvs (ko?) Allatīvs (kurp?) Adesīvs (kur? uz kā?) Ablatīvs (no kurienes?) Illatīvs (kurp?) 1 76 Locīšanas piemēri ņemti no Sang 1936a. Vienskaitlis latș ‘bērns’ latse last latsele latsel latselt latse ~ latse sisse Daudzskaitlis latseq latsi latsi latsile latsil latsilt latsi sisse Inesīvs (kur?) Elatīvs (no kurienes?) Komitatīvs (ar ko?) Abesīvs (bez kā?) Terminatīvs (līdz kam?) Translatīvs latseh(n) latsest latsega(q) latselda(q) latseni(q) latsest latsih(n) latsist latisiga(q) latsilda(q) latsini(q) latsist (Dažiem lietvārdiem ir divas iespējamas vienskaitļa illatīva formas. Vārds latș ‘bērns’ ir šāds vārds – tā īsais illatīvs ir latse un garais illatīvs ir vienskaitļa ģenitīva forma latse ar postpozīciju sisse ‘iekšā’ – latse sisse.) Ja vārda celmā ir patskanis ä, e, i, ö, ü, tad lieto abesīva galotni -ldäq (piem., mieleldäq ‘bez prāta’, reheldäq ‘bez rijas’, jiäldäq ‘bez ledus’), pretējā gadījumā, ja vārda celmā ir patskanis a, o, u, y, lieto abesīva galotni -ldaq (piem., latseldaq ‘bez bērna’, lapjuldaq ‘bez lāpstas’, hobezaldaq ‘bez zirga’). Iemesls šai parādībai ir patskaņu harmonija, kas iedala Ludzas igauņu valodas patskaņus grupās un ietekmē patskaņus dažās lietvārdu, īpašības vārdu un darbības vārdu galotnēs2. Patskaņu harmonija neietekmē komitatīva galotni -gaq. Patskaņu harmonija sastopama arī citās Baltijas jūras somu valodās (piem., somu un veru, bet ne lībiešu vai literārajā igauņu valodā). Lietvārdu locīšana Ludzas igauņu valodā ir vairāk lietvārdu locījumu nekā latviešu valodā, taču locīto formu veidošana daudzos gadījumos ir visai vienkārša. Daudzskaitļa nominatīvu un visas vienskaitļa formas (izņemot nominatīvu, partitīvu un dažreiz arī illatīvu) veido uz vienskaitļa ģenitīva pamata, pievienojot locījuma galotni vārda vienskaitļa ģenitīva formai. Daudzskaitļa nominatīvu veido tāpat. Pārējos daudzskaitļa locījumus veido, izmantojot citu vārda celmu. Tālāk doti piemēri vienskaitļa formu un daudzskaitļa nominatīva formas veidošanai. latse (ģen.) maŗa (ģen.) pudru (ģen.) tävve (ģen.) jiä (ģen.) kiele (ģen.) + + + + + + -q (dzsk nom.) -q (dzsk. nom.) -q (dzsk. nom.) -q (dzsk. nom.) -q (dzsk. nom.) -q (dzsk. nom.) = = = = = = latseq ‘bērni’ maŗaq ‘ogas’ pudruq ‘putras’ tävveq ‘pilni/ie, pilnas/ās’ jiäq ‘ledi’ kieleq ‘valodas’ latse (ģen.) maŗa (ģen.) pudru (ģen.) + + + -hn (vnsk. in.) -hn (vnsk. in.) -hn (vnsk. in.) = = = latsehn ‘bērnā’ maŗahn ‘ogā’ pudruhn ‘putrā’ 2 Balodis 2015 77 tävve (ģen.) jiä (ģen.) kiele (ģen.) + + + -hn (vnsk. in.) -hn (vnsk. in.) -hn (vnsk. in.) = = = tävvehn ‘piln(aj)ā’ jiähn ‘ledū’ kielehn ‘valodā’ latse (ģen.) maŗa (ģen.) pudru (ģen.) tävve (ģen.) jiä (ģen.) kiele (ģen.) + + + + + + -gaq (vnsk. kom.) -gaq (vnsk. kom.) -gaq (vnsk. kom.) -gaq (vnsk. kom.) -gaq (vnsk. kom.) -gaq (vnsk. kom.) = = = = = = latsegaq ‘ar bērnu’ maŗagaq ‘ar ogu’ pudrugaq ‘ar putru’ tävvegaq ‘ar pilnu/o’ jiägaq ‘ar ledu’ kielegaq ‘ar valodu’ latse (ģen.) maŗa (ģen.) pudru (ģen.) tävve (ģen.) jiä (ģen.) kiele (ģen.) utt. + + + + + + -ldaq (vnsk. abes.) -ldaq (vnsk. abes.) -ldaq (vnsk. abes.) -ldäq (vnsk. abes.) -ldäq (vnsk. abes.) -ldäq (vnsk. abes.) = = = = = = latseldaq ‘bez bērna’ maŗaldaq ‘bez ogas’ pudruldaq ‘bez putras’ tävveldäq ‘bez pilnā/ās’ jiäldäq ‘bez ledus’ kieleldäq ‘bez valodas’ Nominatīvs, ģenitīvs, partitīvs Ludzas igauņu valodas locījumi ir visai tipiski Baltijas jūras somu valodām. Nominatīvs – tāpat kā latviešu valodā – ir vārda pamatforma un apzīmē darbības vārda priekšmetu jeb subjektu. Ģenitīvs apzīmē piederību. Latviešu valodā akuzatīvu parasti lieto darbības vārda objektam, toties Ludzas igauņu valodā šo funkciju pilda partitīvs, lai gan dažreiz darbības vārda objekta apzīmēšanai lieto arī ģenitīvu (vairāk par to var lasīt jebkurā igauņu vai veru valodas gramatikā). Partitīvu vienmēr lieto objektam teikumos ar darbības vārdu noliegumā. Ja lietvārds parādās ar skaitli, tad lietvārds vienmēr ir partitīva formā, izņemot, ja skaitlis ir ütș ‘viens’, tad lieto nominatīva formu (sal. ütș latș ‘viens bērns’ (nominatīvs): katș last ‘divi bērni’ (partitīvs), ütezäkümmend kolq last ‘deviņdesmit trīs bērni’ (partitīvs)). 78 laukos (māl ‘laukos’) jeb arī kādā plašākā teritorijā vai valstī (piem., Ēstimāl ‘Igaunijā’). Abas locījumu grupas dalās trīs locījumos: (1) locījums, kas norāda virzību uz kādu vietu (illatīvs, allatīvs), (2) locījums, kas norāda uz atrašanos kādā vietā (inesīvs, adesīvs), (3) locījums, kas norāda uz virzību projām vai ārā no kaut kā (elatīvs, ablatīvs). Lai sāktu sarunāties Ludzas igauņu valodā, šīs sistēmas sīkumi nav jāsaprot, bet, ja ir interese iedziļināties, tad par to vairāk var uzzināt, lasot igauņu vai veru valodas gramatiskos aprakstus, jo tajās valodās sistēma ir apmēram tāda pati kā Ludzas igauņu valodā. Adesīvs un allatīvs tiek lietots arī teikumos, kas izsaka piederību. Iekšējie locījumi Suzi tule mytsast. ‘Vilks iznāk no meža.’ (elatīvs) Suzi um mytsahn. ‘Vilks ir mežā.’ (inesīvs) Suzi lätt mytsa. ‘Vilks dodas mežā.’ (illatīvs) Ārējie locījumi Nimäq sīäq tulliq Ēstimālt. ‘Viņi uz šejieni atnāca no Igaunijas.’ (ablatīvs) Nimäq elliq Ēstimāl. ‘Viņi dzīvoja Igaunijā.’ (adesīvs) Nimäq sȳdiq Ēstimāle. ‘Viņi brauca uz Igauniju.’ (allatīvs) Pārējie locījumi Komitatīvs atbild uz jautājumu “ar ko?”. Syiț timä luodzigugaq vett piteh. ‘Viņš brauca ar laivu pa ūdeni.’ Pernāņe lätt latsegaq ryimzale kūq. ‘Saimniece gāja ar bērnu priecīgi mājās.’ Abesīvs atbild uz jautājumu “bez kā?”. Kuis sa tulliq? Hobezagaq vai hobezaldaq? ‘Kā tu ieradies? Ar zirgu vai bez zirga?’ Lihmäldäq um halv elu. ‘Bez govs ir slikta dzīve.’ Lokatīvi Terminatīvs atbild uz jautājumiem “līdz kurienei?”, “līdz kuram laikam?” u. tml. Ludzas igauņu valodā ir seši lokatīva locījumi, kas ir tipiska parādība Baltijas jūras somu valodās, kaut gan var šķist visai liels skaits salīdzinājumā ar latviešu valodas vienu vienīgo lokatīva locījumu. Locījumus dala divās grupās – iekšējos un ārējos lokatīvos. Iekšējie locījumi (illatīvs, inesīvs, elatīvs) norāda uz atrašanos kādā slēgtā vai norobežotā telpā (piem., mājā, istabā, mežā) vai traukā (piem., krūzē, glāzē, galvā). Ārējie locījumi (allatīvs, adesīvs, ablatīvs) norāda uz atrašanos kādā atvērtā vai abstraktā telpā. Tātad vārds mā ‘zeme, valsts’ ar inesīva galotni (māhn) nozīmē ‘zemē’ (resp., atrasties zemē, augsnē), toties ar adesīva galotni (māl) tas norāda uz atrašanos Pini jūsk mytsaniq. ‘Suns skrien līdz mežam.’ Mīș laul laulu ärq otsaniq. ‘Vīrs nodzied dziesmu līdz galam.’ Translatīvs norāda uz stāvokļa maiņu, lai gan šim locījumam nav tieša ekvivalenta latviešu valodā. Myts sā haļļast. ‘Mežs top zaļš.’ Sinu latș kazus sūrest. ‘Tavs bērns aug liels.’ Minnu kutsuti vaderist. ‘Mani aicināja būt par krusttēvu.’ 79 Īpašības vārdi Norādāmie vietniekvārdi Ludzas igauņu valodā īpašības vārds un tā lietvārds ir tādā pašā locījumā un skaitlī. Norādāmiem vietniekvārdiem sjō ‘šis, šī’, tā ‘tas, tā (netālu)’ un tū ‘tas, tā’ ir atšķirīgas formas vienskaitlī un daudzskaitlī visos lietvārdu locījumos. Tālāk to nominatīva, ģenitīva un partitīva formas vienskaitlī un daudzskaitlī: nuoreq latseq ‘jauni bērni’ (daudzskaitļa nominatīvs) Izņēmums ir komitatīvs un abesīvs. Ja lietvārds ir vienā no šiem locījumiem, tad tā īpašības vārds ir ģenitīvā. kahr sūre lāpagaq ‘lācis ar lielu ķepu’ (komitatīvs) Vietniekvārdi Ludzas igauņu valodā – tāpat kā veru, igauņu un lībiešu valodā – vietniekvārdiem ir īsas un garas formas. Reizēm šajās valodās garās formas aprakstītas kā īpaši uzsvērtas vietniekvārdu formas. Vēl kāda interesanta parādība – Ludzas igauņu valodai (un pārējām Baltijas jūras somu valodām) nav atšķirīgi trešās personas vīriešu un sieviešu kārtas vietniekvārdi. Vietniekvārds tä nozīmē gan ‘viņš’, gan ‘viņa’, vietniekvārds nǟq nozīmē gan ‘viņi’, gan ‘viņas’. Vietniekvārdus loka visos locījumos. Tālāk nominatīva, ģenitīva un partitīva vietniekvārdi (garās formas ir iekavās). Vienskaitlis ma (mina) ‘es’ sa (sina) ‘tu’ tä (timä) ‘viņš/viņa’ Daudzskaitlis mī (mīq) ‘mēs’ tī (tīq) ‘jūs’ nǟq (nimäq) ‘viņi/viņas’ Ģenitīva vietniekvārdi 1. persona 2. persona 3. persona Vienskaitlis muq (minu) ‘mans’ suq (sinu) ‘tavs’ timä ‘viņa/viņas’ Daudzskaitlis mī (mīq) ‘mūsu’ tī (tīq) ‘jūsu’ näide ‘viņu’ 1. persona 2. persona 3. persona Daudzskaitlis meid ‘mūs’ teid ‘jūs’ näid ‘viņus/viņas’ Daudzskaitlis nāq ‘tie, tās (netālu)’ naide naid Vienskaitlis Nominatīvs (kas?) tū ‘tas, tā’ Ģenitīvs (kā?) tū Partitīvs (ko?) tūd Daudzskaitlis nūq ‘tie, tās’ noide noid Piederības izteikšana teikumos (“Man ir…” u. tml.) Ludzas igauņu valodā lieto adesīva locījumu tādā pašā veidā kā latviešu valodā datīvu, lai atbildētu uz jautājumu “Kam ir…?”. Lietvārda adesīva formu veido, pievienojot galotni -l lietvārda ģenitīva formai. Tālāk adesīva vietniekvārdi. Adesīva vietniekvārdi Vienskaitlis 1. persona mul (minul) 2. persona sul (sinul) 3. persona täl (timäl)3 Daudzskaitlis meil teil näil Ludzas igauņu valoda atšķir trešās personas vienskaitļa (um) un daudzskaitļa (ummaq) formas darbības vārdam olema ‘būt’. Ja darbības vārdam ir vienskaitļa priekšmets, tad teikumā lieto darbības vārda trešās personas vienskaitļa formu um, ja darbības vārdam ir daudzskaitļa priekšmets, tad lieto daudzskaitļa formu ummaq. 3 80 Vienskaitlis Nominatīvs (kas?) tā ‘tas, tā (netālu)’ Ģenitīvs (kā?) tā Partitīvs (ko?) tād Sjō kașș sǖ tād kalla. ‘Šis kaķis ēd to zivi.’ Njōq latseq ummaq ryimzaq. ‘Tie bērni ir priecīgi.’ Partitīva vietniekvārdi Vienskaitlis minnu ‘mani’ sinnu ‘tevi’ timmä ‘viņu’ Daudzskaitlis njōq ‘šie, šīs’ näide näid Norādāmos vietniekvārdus arī var lietot savienojumā ar lietvārdiem: Nominatīva vietniekvārdi 1. persona 2. persona 3. persona Vienskaitlis Nominatīvs (kas?) sjō ‘šis, šī’ Ģenitīvs (kā?) sjō Partitīvs (ko?) setä Trešās persona vienskaitļa adesīvā parasti lieto vietniekvārda garo formu: timäl. 81 Vienskaitļa priekšmets ar vienskaitļa darbības vārdu um: Sul um illos hameq. ‘Tev ir skaists krekls.’ Jānil um vahtne auto. ‘Jānim ir jauns auto.’ Daudzskaitļa priekšmets ar daudzskaitļa darbības vārdu ummaq: Mul ummaq katș last. ‘Man ir divi bērni.’ Teklal ummaq mustaq piniq. ‘Teklai ir melni suņi.’ Nolieguma formās ir tikai viena darbības vārda forma vienskaitlī un daudzskaitlī – ole-eiq (izrunā: o_léiq ar uzsvaru uz otrās zilbes). Darbības vārda priekšmets ir partitīvā. Sul ole-eiq ilozat hamet. ‘Tev nav skaista krekla.’ Jānil ole-eiq vahtset autot. ‘Jānim nav jauna auto.’ Mul ole-eiq katte last. ‘Man nav divu bērnu.’ Teklal ole-eiq musta pinni. ‘Teklai nav melna suņa.’ Netiešais objekts Latviešu valodā netiešo objektu (kam kaut ko dara, kam kaut ko dod u. tml.) apzīmē ar lietvārda vai vietniekvārda datīva formu. Ludzas igauņu valodu šādas pašas konstrukcijas veido ar lietvārda vai vietniekvārda allatīva formu. Lietvārda allatīva formu veido, pievienojot allatīva galotni -le lietvārda ģenitīva formai. Tālāk allatīva vietniekvārdi. Allatīva vietniekvārdi 1. persona 2. persona 3. persona Vienskaitlis mulle (minule) sulle (sinule) tälle (timäle)4 Daudzskaitlis meile teile näile Jāņ and mulle rāmatut. ‘Jānis man dod grāmatu.’ Meikul küdzä Jurile pīrakit. ‘Meikuls Jurim cep pīrāgus.’ Laulaq mulle! ‘Dziedi man!’ all ‘zem’ pǟl ‘uz’ īhn ‘priekšā’ takahn ‘aiz’ man ‘pie, klāt’ ümbre ‘ap’ üle ‘pār’ Æ Æ Æ Æ Æ Æ Æ lavva all ‘zem galda’ (lavva ir laud ‘galds’ ģenitīvs) lavva pǟl ‘uz galda’ maja īhn ‘mājas priekšā’ (maja ir maja ‘māja’ ģenitīvs) sanna takahn ‘aiz pirts’ (sanna ir sann ‘pirts’ ģenitīvs) järve man ‘pie ezera’ (järve ir jäŗv ‘ezers’ ģenitīvs) ümbre järve ‘ap ezeru’ üle sāre ‘pār salu’ (sāre ir sāŗ ‘sala’ ģenitīvs) Darbības vārdi Darbības vārdu formas Ludzas igauņu valodā – tāpat kā latviešu valodā – atšķiras atkarībā no priekšmeta skaitļa un personas. Piemēram: Ma kynele lutsi kīlt. ‘Es runāju Ludzas igauņu valodā.’ (1. pers. vnsk.) Sa kynelet lutsi kīlt. ‘Tu runā Ludzas igauņu valodā.’ (2. pers. vnsk.) Jāņ ni Tekla kynelezeq lutsi kīlt. ‘Jānis un Tekla runā Ludzas igauņu valodā.’ (3. pers. dzsk.) Darbības vārdiem ir atšķirīgas tagadnes un pagātnes laiku formas. Piemēram: Mī kynelem lutsi kīlt. ‘Mēs runājam Ludzas igauņu valodā.’ (tagadne) Mī kynelim lutsi kīlt. ‘Mēs runājām Ludzas igauņu valodā.’ (pagātne) Noliegumu izsaka ar īpašu nolieguma piedēkli. Darbības vārda nolieguma formu izrunā ar uzsvaru uz gala zilbi. Nolieguma formas neatšķiras atkarībā no priekšmeta skaitļa vai personas – vienīgi no darbības vārda laika. Katrā laikā visām personām un abiem skaitļiem lieto vienu un to pašu nolieguma formu. Piemēram: Tagadnē Postpozīcijas un prepozīcijas Ma kynele lutsi kīlt. ‘Es runāju Ludzas igauņu valodā.’ Mī kynelem lutsi kīlt. ‘Mēs runājam Ludzas igauņu valodā.’ Postpozīcijas un prepozīcijas ir palīgvārdi, kas raksturo atrašanās vietu, kustību un citus jēdzienus. Postpozīcijas nāk pēc lietvārda, prepozīcijas – pirms lietvār- Ma kynele-eiq lutsi kīlt. ‘Es nerunāju Ludzas igauņu valodā.’ Mī kynele-eiq lutsi kīlt. ‘Mēs nerunājam Ludzas igauņu valodā.’ 4 82 da. Latviešu valodā galvenokārt ir prepozīcijas (ar, pie, zem, no, ap) un tikai dažas postpozīcijas (dēļ, labad). Ludzas igauņu valodā pārsvarā lieto postpozīcijas. Tālāk ir vairāku postpozīciju (all ‘zem’, pǟl ‘uz’, īhn ‘priekšā’, man ‘pie, klāt’, takahn ‘aiz’) un prepozīciju (ümbre ‘ap’, üle ‘pār’) piemēri. Ar šīm postpozīcijām un prepozīcijām jālieto lietvārda ģenitīvs. Trešās persona vienskaitļa allatīvā parasti lieto vietniekvārda garo formu: timäle. 83 Pagātnē Ma kyneli lutsi kīlt. ‘Es runāju Ludzas igauņu valodā.’ Mī kynelim lutsi kīlt. ‘Mēs runājām Ludzas igauņu valodā.’ Ma kynele-es lutsi kīlt. ‘Es nerunāju Ludzas igauņu valodā.’ Mī kynele-es lutsi kīlt. ‘Mēs nerunājām Ludzas igauņu valodā.’ Tālāk ir vairāku darbības vārdu tagadnes un pagātnes formas5. Šie darbības vārdi var noderēt jaunu teikumu veidošanai. Pie nolieguma formām iekavās dota vārda izruna ar zilbju robežām (apzīmētas ar simbolu: _ ) un uzsvaru (apzīmēts ar simbolu: ′ ). Darbības vārds olema ‘būt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona ole ‘es esmu’ 2. persona olt ‘tu esi’ 3. persona um ‘viņš/viņa ir’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Pagātne Vienskaitlis 1. persona olli ‘es biju’ 2. persona olliq ‘tu biji’ 3. persona oļļ ‘viņš/viņa bija’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Darbības vārds jūma ‘dzert’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona jū ‘es dzeru’ 2. persona jūt ‘tu dzer’ 3. persona jū ‘viņš/viņa dzer’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Pagātne Vienskaitlis 1. persona jei ‘es dzēru’ 2. persona jeiq ‘tu dzēri’ 84 jeiq ‘viņi/viņas dzēra’ jū-us (izrunā: jū_ús) Darbības vārds sǖmä ‘ēst’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona sǖ ‘es ēdu’ 2. persona sǖt ‘tu ēd’ 3. persona sǖ ‘viņš/viņa ēd’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis sǖm ‘mēs ēdam’ sǖt ‘jūs ēdat’ süöväq ‘viņi/viņas ēd’ sǖ-eiq (izrunā: sǖ_éiq) Pagātne Daudzskaitlis olem ‘mēs esam’ olt ‘jūs esat’ ummaq ‘viņi/viņas ir’ ole-eiq (izrunā: o_léiq) Daudzskaitlis ollim ‘mēs bijām’ olliq ‘jūs bijāt’ olliq ‘viņi/viņas bija’ ole-es (izrunā: o_lés) Vienskaitlis 1. persona sei ‘es ēdu’ 2. persona seiq ‘tu ēdi’ 3. persona sei ‘viņš/viņa ēda’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis seim ‘mēs ēdām’ seiq ‘jūs ēdāt’ seiq ‘viņi/viņa ēda’ sǖ-üs (izrunā: sǖ_ǘs) Darbības vārds minemä ‘iet’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona lǟ ‘es eju’ 2. persona lǟt ‘tu ej’ 3. persona lätt ‘viņš/viņa iet’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis lǟm ‘mēs ejam’ lǟt ‘jūs ejat’ lätväq ‘viņi/viņas iet’ lǟ-äiq (izrunā: lǟ_ä́ iq) Pagātne Daudzskaitlis jūm ‘mēs dzeram’ jūt ‘jūs dzerat’ juovaq ‘viņi/viņas dzer’ jū-eiq (izrunā: jū_éiq) Daudzskaitlis jeim ‘mēs dzērām’ jeiq ‘jūs dzērāt’ Izņemot paradigmas darbības vārdiem kynelema ‘runāt’ un vytma ‘ņemt’ (kuras sastādīju, pētot Ludzas igauņu tekstus krājumā “Eesti murded IX”), pārējās paradigmas ņemtas no Sang 1936b. 5 3. persona jei ‘viņš/viņa dzēra’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Vienskaitlis 1. persona lätsi ‘es gāju’ 2. persona lätsiq ‘tu gāji’ 3. persona lätș ‘viņš/viņa gāja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis lätsim ‘mēs gājām’ lätsiq ‘jūs gājāt’ lätsiq ‘viņi/viņas gāja’ lǟ-äs (izrunā: lǟ_ä́ s) Darbības vārds tulema ‘nākt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona tule ‘es nāku’ 2. persona tulet ‘tu nāc’ 3. persona tule ‘viņš/viņa nāk’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis tulem ‘mēs nākam’ tulet ‘jūs nākat’ tulevaq ‘viņi/viņas nāk’ tule-eiq (izrunā: tu_léiq) 85 Pagātne Vienskaitlis 1. persona tulli ‘es nācu’ 2. persona tulliq ‘tu nāci’ 3. persona tuļļ ‘viņš/viņa nāca’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Darbības vārds nägemä ‘redzēt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona nē ‘es redzu’ 2. persona nēt ‘tu redzi’ 3. persona näge ‘viņš/viņa redz’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Pagātne Vienskaitlis 1. persona näie ‘es redzēju’ (izrunā: näije) 2. persona näiq ‘tu redzēji’ 3. persona näķķ ‘viņš/viņa redzēja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Darbības vārds tegemä ‘taisīt / darīt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona tī ‘es taisu / daru’ 2. persona tīt ‘tu taisi / dari’ 3. persona tege ‘viņš/viņa taisa / dara’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Pagātne Vienskaitlis 1. persona teie ‘es taisīju / darīju’ 2. persona teiq ‘tu taisīji / darīji’ 3. persona teķķ ‘viņš/viņa taisīja / darīja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): 86 Daudzskaitlis tullim ‘mēs nācām’ tulliq ‘jūs nācāt’ tulliq ‘viņi/viņas nāca’ tule-es (izrunā: tu_lés) Darbības vārds lugema ‘lasīt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona lue ‘es lasu’ 2. persona luet ‘tu lasi’ 3. persona luge ‘viņš/viņa lasa’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Pagātne Daudzskaitlis nēm ‘mēs redzam’ nēt ‘jūs redzat’ nägeväq ‘viņi/viņas redz’ nē-eiq (izrunā: nē_éiq) Daudzskaitlis näiem ‘mēs redzējām’ (izrunā: näijem) näiq ‘jūs redzējāt’ näiq ‘viņi/viņas redzēja’ nē-es (izrunā: nē_és) Vienskaitlis 1. persona loie ‘es lasīju’ (izrunā: loije) 2. persona loiq ‘tu lasīji’ 3. persona lugi ‘viņš/viņa lasīja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis loiem ‘mēs lasījām’ (izrunā: loijem) loiq ‘jūs lasījāt’ loiq ‘viņi/viņas lasīja’ lue-es (izrunā: lu_és) Darbības vārds laulma ‘dziedāt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona laula ‘es dziedu’ 2. persona laulat ‘tu dziedi’ 3. persona laul ‘viņš/viņa dzied’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis laulam ‘mēs dziedam’ laulat ‘jūs dziedat’ laulvaq ‘viņi/viņas dzied’ laula-aiq (izrunā: lau_láiq) Pagātne Daudzskaitlis tīm ‘mēs taisām / darām’ tīt ‘jūs taisāt / darāt’ tegeväq ‘viņi/viņas taisa / dara’ tī-eiq (izrunā: tī_éiq) Daudzskaitlis teiem ‘mēs taisījām / darījām’ teiq ‘jūs taisījāt / darījāt’ teiq ‘viņi/viņas taisīja / darīja’ tī-is (izrunā: tī_ís) Daudzskaitlis luem ‘mēs lasām’ luet ‘jūs lasāt’ lugevaq ‘viņi/viņas lasa’ lue-eiq (izrunā: lu_éiq) Vienskaitlis 1. persona lauli ‘es dziedāju’ 2. persona lauliq ‘tu dziedāji’ 3. persona lauļ ‘viņš/viņa dziedāja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis laulim ‘mēs dziedājām’ lauliq ‘jūs dziedājāt’ lauliq ‘viņi/viņas dziedāja’ laula-as (izrunā: lau_lás) Darbības vārds vytma ‘ņemt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona vyta ‘es ņemu 2. persona vytat ‘tu ņem’ 3. persona vytt ‘viņš/viņa ņem’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis vytam ‘mēs ņemam’ vytat ‘jūs ņemat’ vytvaq ‘viņi/viņas ņem’ vyta-aiq (izrunā: vyt_táiq) 87 Pagātne Vienskaitlis 1. persona vyti ‘es dziedāju’ 2. persona vytiq ‘tu dziedāji’ 3. persona vyțț ‘viņš/viņa dziedāja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Darbības vārds tīdmä ‘zināt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona tīä ‘es zinu’ (izrunā: tījä) 2. persona tīät ‘tu zini’ (izrunā: tījät) 3. persona tīd ‘viņš/viņa zina’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Pagātne Vienskaitlis 1. persona tīdze ‘es zināju’ 2. persona tīdzeq ‘tu zināji’ 3. persona tīdze ‘viņš/viņa zināja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Darbības vārds kynelema ‘runāt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona kynele ‘es runāju’ 2. persona kynelet ‘tu runā’ 3. persona kyneles ‘viņš/viņa runā’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Pagātne Vienskaitlis 1. persona kyneli ‘es runāju’ 2. persona kyneliq ‘tu runāji’ 3. persona kyneli ‘viņš/viņa runāja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): 88 Daudzskaitlis vytim ‘mēs dziedājām’ vytiq ‘jūs dziedājāt’ vytiq ‘viņi/viņas dziedāja’ vyta-as (izrunā: vyt_tás) Darbības vārds kirotama ‘rakstīt’ Tagadne Vienskaitlis 1. persona kiroda ‘es rakstu’ 2. persona kirotat ‘tu raksti’ 3. persona kirotas ‘viņš/viņa raksta’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis tīäm ‘mēs zinām’ (izrunā: tījäm) tīät ‘jūs zināt’ (izrunā: tījät) tīdväq ‘viņi/viņas zina’ tīä-äiq (izrunā: tī_ä́ iq) Daudzskaitlis tīdzem ‘mēs zinājām’ tīdzeq ‘jūs zinājāt’ tīdzeq ‘viņi/viņas zināja’ tīä-äs (izrunā: tī_ä́ s) Daudzskaitlis kynelem ‘mēs runājam’ kynelet ‘jūs runājat’ kynelezeq ‘viņi/viņas runā’ kynele-eiq (izrunā: kyne_léiq) Daudzskaitlis kynelim ‘mēs runājām’ kyneliq ‘jūs runājāt’ kyneliq ‘viņi/viņas runāja’ kynele-es (izrunā: kyne_lés) Pagātne Vienskaitlis 1. persona kirodi ‘es rakstīju’ 2. persona kirotiq ‘tu rakstīji’ 3. persona kiroț ‘viņš/viņa rakstīja’ Nolieguma forma (abos skaitļos, visās personās): Daudzskaitlis kirodam ‘mēs rakstām’ kirotat ‘jūs rakstāt’ kirotazeq ‘viņi/viņas raksta’ kiroda-aiq (izrunā: kiro_dáiq) Daudzskaitlis kirodim ‘mēs rakstījām’ kirotiq ‘jūs rakstījāt’ kirotiq ‘viņi/viņas rakstīja’ kiroda-as (izrunā: kiro_dás) Jautājumi Ludzas igauņu valodā jautājuma vārdi šādiem teikumiem ir kas ‘vai’ un vai ‘vai’. Tālāk piemēri ar kas. Kas Grēki um līn? ‘Vai Greči ir pilsēta?’ Eiq, Grēki um külä. ‘Nē, Greči ir ciems.’ Kas Ludzihn ummaq keriguq? ‘Vai Ludzā ir baznīcas?’ Jah, Ludzihn ummaq keriguq. ‘Jā, Ludzā ir baznīcas.’ Ludzas igauņu valodā ir jautājamie vietniekvārdi, ar kuriem arī iespējams veidot jautājumus. Tāpat kā citiem vietniekvārdiem, tiem ir formas, kas atbilst lietvārdu locījumiem. Atšķirībā no latviešu valodas, Ludzas igauņu valodā ir divi jautājamo vietniekvārdu paveidi: viens cilvēkiem, kā arī dažreiz citām dzīvām būtnēm (kiä), otrs visam pārējam (miä). Angļu valodā ir tāds pats iedalījums – cilvēkiem vai citām tuvām dzīvām būtnēm (piem., mājdzīvniekiem) lieto who un visam pārējam – what. Nominatīvs: Ģenitīvs: Partitīvs: Cilvēki u. tml. Viss pārējais kiä ‘kas?’ kink ‘kā?’ ketä ‘ko?’ miä ‘kas?’ mink ‘kā?’ mitä ‘ko?’ 89 Piemēram: Kiä laul? ‘Kas dzied?’ (kiä, jo runa par cilvēku vai kādu citu tuvu dzīvu būtni) Miä sjō um? ‘Kas tas ir?’ (miä, jo runa par kādu nezināmu priekšmetu) Mitä sa sǖt? ‘Ko tu ēd?’ (mitä, jo ēdiens nav dzīva būtne) aolugu | vēsture Kost tulliq lutsilazeq? | No kurienes nākuši Ludzas igauņi? Citi noderīgi jautājamie vietniekvārdi: kost ‘no kurienes?’ (lieto ar elatīvu un ablatīvu) Kost sa tulet? ‘No kurienes tu nāc?’ Ma tule kuolist. ‘Es nāku (ārā) no skolas.’ Kost tīq tulet? ‘No kurienes jūs nākat?’ Mīq tulem Rōdzimālt. ‘Mēs nākam no Zviedrijas.’ kohn ‘kur?’ (lieto ar inesīvu un adesīvu) Kohn sa olt? ‘Kur tu esi?’ Ma ole kuolihn. ‘Es esmu skolā.’ Kohn tīq olt? ‘Kur jūs esat?’ Mīq olem Rōdzimāl. ‘Mēs esam Zviedrijā.’ kohe ‘kurp?’ (lieto ar illatīvu un allatīvu) Kohe sa lǟt? ‘Kurp tu ej?’ Ma lǟ kuoli ‘Es eju skolā (iekšā).’ Kohe tīq sȳḑat? ‘Kurp jūs braucat?’ Mīq sȳḑam Rōdzimāle. ‘Mēs braucam uz Zviedriju.’ kuis ‘kā?’ Kuis Meikul kirotas? ‘Kā Meikuls raksta?’ Meikul kirotas höste. ‘Meikuls raksta labi.’ minkperäst ‘kāpēc?’ Minkperäst Jāņ um rȳmus? ‘Kāpēc Jānis ir priecīgs?’ Tūperäst, et ilm um illos. ‘Tāpēc, ka laiks ir skaists.’ Latvija un Igaunija 17. gadsimtā (Avots: Wikimedia Commons) Arheoloģiski izrakumi un vietvārdu izcelsmes pētījumi rāda, ka Latgalē jau senāk dzīvojuši Baltijas jūras somi. Antons Breidaks savā 1981. gada rakstā “Baltijas somu un latgaļu–sēļu etnolingvistisko sakaru jautājumi” apraksta senos sakarus Latgalē starp baltu un Baltijas jūras somu tautām, kā arī galvenās Ludzas igauņu izcelsmes teorijas1. Ludzas igauņu valodas līdzības ar mūsdienu dienvidigauņu valodas izloksnēm Igaunijā liecina, ka, visticamāk, Ludzas igauņu valoda nav bijusi šķirta no dienvidigauņu valodas runātājiem Igaunijā vairāk par dažiem gadsimtiem. 1 90 Par Ludzas igauņu izcelsmes teorijām un pētniecības vēsturi arī skatīt Jansons 1968 91 Dažiem Ludzas igauņu ciemiem (Pildas pagasta Tjapši (Ludzas igauņu valodā Tsäpsi) un Vorkaļi (Vārkali)) un ciemiem Dienvidigaunijā (Veru (Võru) apriņķa Tsäpsi un Vaarkali) ir tādi paši nosaukumi2. Taču vēsturiskos dokumentos nav nekādu ziņu par kādu lielāku igauņu zemnieku pārvietošanos no Igaunijas uz Latgali. Igauņu pētnieks Hanness Korjuss (Hannes Korjus) 2017. gadā izdotajā monogrāfijā “Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta” stāsta, ka par spīti tam, ka Ludzas igauņi vienmēr sevi ir stādījuši priekšā kā ticīgus katoļus, Oskars Kallass 1893. gada ekspedīcijas laikā ievērojis, ka Ludzas igauņu tēvreizes beigu vārdi bijuši tādi paši kā luterticīgajā tēvreizē, kas varētu norādīt uz viņu priekšteču saskarsmi ar 18. gadsimta vidū izdotiem materiāliem Igaunijā (Korjuss raksta, ka Kallass minējis 1758. gadā izdoto “Koddo ja Kirgo Ramat” un 1771. un 1866. gadā izdoto katoļu katķismu vācu un igauņu valodā “Katolischer Katechismus” (Kattoliko Katekismus).) Korjuss arī apraksta Reiņa Norkārkla pētījumus Vatikāna Slepenajā arhīvā. Norkārkls atrada sarakstu ar personām, kas 1762. gadā Ludzā pieņēma katoļticību dominikāņu misijas laikā. Vairāki no šiem uzvārdiem Norkārklam šķita igauņu izcelsmes: Reyns, Poykan, Poyka, Pikowa (Norkārkls raksta, ka galotne -owa norāda uz sievietes uzvārdu.). Norkārkls arī piemin Staņislava Kučinska atsauci3 “uz kādu 1778. gada dokumentu no Vatikāna arhīva, kurā ir norāde, ka Pildu apkalpojošais dominikānis pārvalda vai izmanto somu valodu, ko Kučinskis identificē kā igauņu valodu”. Šo pētnieku darbs norāda uz to, ka 18. gadsimtā acīmredzot Ludzas apkaimē jau dzīvojuši igauņi. Arī pašu Ludzas igauņu stāsti pētniekiem, kas iztaujājuši viņus par izcelsmi, atšķiras. Daži Ludzas igauņi stāstījuši, ka to senči bijuši kara bēgļi. Viena no visbiežāk minētajām Ludzas igauņu izcelsmes hipotēzēm bijusi, ka tie cēlušes no Lielā Ziemeļu kara bēgļiem. Citi stāstījuši, ka cēlušies no katoļticīgiem igauņiem, kas, nevēlēdamies pāriet luterticībā, pārbēguši uz Latgali zviedru valdīšanas laikā. (Oskars Kallass 1894. gada monogrāfijā “Lutsi maarahvas” arī raksta, ka Ludzas igauņi viņam stāstījuši, ka viņu senči ieceļojuši Roodzi maalt ‘no zviedru zemes’ un Rood′i kuniga maalt ‘no zviedru karaļa zemes’.) Daži stāstījuši, ka Ludzas igauņi nonākuši Latgalē, jo kāds muižnieks no Igaunijas zaudējis derības ar kādu Ludzas apkaimes muižnieku, tāpēc vairāku igauņu ciemu iedzīvotāji bijuši spiesti pārcelties uz Ludzas muižnieka īpašumu. Citi stāstījuši, ka kāds Ludzas apkārtnes muižnieks apmainījis divus labus medību suņus pret vairāku ciemu zemniekiem kāda Igaunijas muižnieka īpašumā. Pēdējos gados daži Ludzas igauņu pēcteči man rādījuši dokumentus no 19. gadsimta otrās puses, kad viņu senči ir iegādājušies īpašumus lauku ciemos ap Ludzu. Ludzas igauņu pēcteča Valda Buļa kādreizējā ģimenes īpašuma karte Sokānu ciemā Nirzas pagastā Taču grūti zināt, vai tas norāda uz datumu, kad viņi ieradušies Latgalē, vai arī viņi jau senāk dzīvojuši Latgalē un dokumenti vienīgi norāda uz laiku, kad viņi nopirkuši šo gruntsgabalu. Varētu būt, ka vairāki vai pat visi šie stāsti ir patiesi un ka Ludzas igauņi cēlušies ne tikai no vienas ļaužu migrācijas, bet no vairākām. Tāpat uzvārdi, kas saistīti ar man zināmām Ludzas igauņu ģimenēm – Buls, Mekšs, Nikonovs, Jarošenko, Jakimenko, Germovs, Germs, Hermans – neatspoguļo visus uzvārdus, kuri reizēm tiek pieminēti saistībā ar igauņiem, bet kuru saikne ar Ludzas igauņu kopienu vismaz šobrīd nav skaidra. Par Ludzas igauņu un Dienvdigaunijas ciemu nosaukumiem: Prants 1928. Korjuss norāda, ka atsauce arī lasāma Kučinska 1981. gada rakstā “Latvijas zemju katoļu draudžu attīstība un kultūra pēc reformācijas”. 2 3 92 93 Ūŗjaq | Pētnieki Mihkels Veske (EKM EKLA) Oskars Kallass (1896, EKM EKLA) 94 Izziņas par Ludzas apkaimes igauņiem parādās Mihkela Veskes (Mihkel Veske, 1843–1890) darbā “Bericht über die Ergebnisse einer Reise durch das Estenland im Sommer 1875” (Ziņojums par 1875. gada vasaras Igaunijas apmeklējuma rezultātiem). Veske apraksta tikšanos Igaunijā ar diviem Pildas igauņu strādniekiem (Josef Antonof un viņa radinieku Petra). Strādnieki Veskem stāsta – tāpat kā vēlāk citi Ludzas igauņi pieminējuši citiem pētniekiem –, ka viņu senči cēlušies no “Rīgas zemes”, “Zviedrijas”, “Zviedrijas karaļa zemes”. Veske arī atzīmē novērojumus par strādnieku valodas izrunu, kā arī skaitļus viņu izloksnē (üts, kats, kolʼ, neli, weis, kous, säidse, kadesa, üdesa, kümme) un salīdzina tos ar skaitļiem veru valodā (üts, kats, kolm, neli, wiis, kuus, seitse, katesa, ütesa, kümme). Tāpat Veske stāsta, ka jau iepriekšējos gadu desmitos bijuši avoti – A. Brandta 1845. gadā un Gustava Manteifeļa 1869. gadā izdotie darbi –, kuros pieminēti Vitebskas guberņas igauņi, viņu aptuvenais skaits (abi autori lēš, ka Ludzas apriņķa Mihalovas (Mērdzenes) un Janovoles (Brigu) pagastā dzīvojot ap 3000 igauņu), viņu paražas, ticība un valoda. Pirmā Ludzas igauņu dokumentēšanas ekspedīcija bija 1893. gadā, kad igauņu pētnieks Oskars Kallass (1868–1946) apceļoja Ludzas apkaimi un pierakstīja ziņas par tur mītošajiem igauņiem un viņu valodu. Pārskatu par redzēto, kā arī valodas pierakstus Kallass publicēja grāmatā “Lutsi maarahvas” 1894. gadā. Krājumus ar Ludzas igauņu stāstu tulkojumiem Kallass izdeva atsevišķi igauniski un vāciski. “Lutsi maarahvas” sniedz ieskatu Ludzas igauņu valodas stāvoklī un lietojumā 19. gadsimta nogalē. Kallass dod ziņas par vairāk nekā Mērdzenes igauņu valodas vārdu krājums Oskara Kallasa piezīmēs (EKM) 95 50 ciemiem četros tālaika pagastos: Mērdzenes (līdz 1925. gadam Mihalovas), Pildas, Nirzas un Brigu (līdz 1925. gadam Janovoles). Kallass arī piemin vienu teicēju (Rooza Gudrenik, kas Kallasa aprakstā ir jau vairāk nekā 50 gadu dzīvojusi starp latviešiem un visā tajā laikā nav runājusi igauniski) Kaunatas pagastā – Dülüni ciemā, kas varētu būt Dilānu ciems netālu no Pildas pagasta robežas un citiem tā pagasta ciemiem (Dzalmaņi, Aļoksinki, Putinova), kurus Kallass arī pieminēja, rakstot par Ludzas igauņiem. Kallasa pētījums satur visus mums zināmos Mērdzenes pagasta Ludzas igauņu valodas pierakstus. Jau Kallasa ekspedīcijas laikā Ludzas igauņu valodu tur runāja vismazāk cilvēku un valodas zināšanas bija vistrūcīgākās. Apmeklējot Mērdzenes apkārtnes Kallasa pieminētos ciemus Heiki Ojansū (Somu literatūras vairākas reizes kopš 2013. gada, ievēroju, ka vibiedrības arhīvs) sai reti to iemītniekiem bija ģimenes atmiņas par igauņu izcelsmi. Bijušā Pildas un Nirzas pagasta ciemos pēcteču zināšanas bija plašākas un dažreiz, piemēram, Ļukatu ciemā vēsturiskajā Nirzas pagastā, pat nejauši satiku kādu Ludzas igauņu pēcteci, kas atcerējās ne tikai savu izcelsmi, bet pat zināja, kā sasveicināties Ludzas igauņu valodā – tereq ‘sveiki’. Mērdzenes pagasta ciemos valodas zināšanu iedzīvotājiem vairs nebija, taču viņi zināja citu interesantu informācju. Šalaju un Tabulovas ciemā satiku iedzīvotājus, kas zināja par apvidus seno saikni ar igauņiem galvenokārt tāpēc, ka viņi atcerējās Igaunijas Valsts muzeja ekspedīciju 1970. gados un tās pētniekus. Bija sastopami arī daži uzvārdi, kam varētu būt saistība ar Ludzas igauņiem, piemēram, Lipskis – vienai no Kallasa teicējām Mērdzenes pagastā bija uzvārds Lipskina. Pēc Kallasa plašākā Ludzas igauņu valodas dokumentācija notika, pateicoties somu pētnieka Heiki Ojansū (1873–1923) 1911. gada ekspedīcijai. Ojansū galvenokārt dokumentēja Pildas pagasta Ludzas igauņu valodu, tostarp no ciemiem (piem., Belamoikiem, Raibakoziem), kuros pēc Ojansū nav citu valodas pierakstu. Ojansū fiksēja atsevišķus vārdus, kā arī stāstus un dziesmas. Latvijas pirmskara neatkarības gados Ludzas igauņu valodu dokumentēja igauņu pētnieki Augusts Sangs (1914–1969) un Pauloprīts Volaine (1899–1985). Sangs bija vairāku nozīmīgu nepublicētu Ludzas igauņu valodas morfoloģijas un fonoloģijas pētījumu autors, kā arī pierakstīja stāstus un atmiņas. (Viens no pierakstiem – Meikula un 96 Heiki Ojansū Ludzas igauņu valodas pieraksts ar teicēju vārdiem un ciemiem (1911) Teklas Jarošenko atmiņas par Pauloprītu Volaini un centieniem atvērt igauņu skolu – ir lasāms sadaļā par Pildas pagasta Lielo Tjapšu ciemu.) Sanga pētījumos ir locīšanas paradigmas 98 lietvārdiem1 un 82 darbības vārdiem2. Tāpat kā igauņu un lībiešu valodā, Ludzas igauņu valodas lietvārdu un darbības vārdu locīšana ir samērā sarežģīta. Igauņu un lībiešu valodā tas atrisināts, izveidojot t. s. vārdu locīšanas tipus – grupas ar vārdiem, kas tiek locīti vienādā veidā. Locīšanas tipi līdzinās latviešu valodas deklinācijām un konjugācijām, taču locīšanas tipu ir daudz vairāk un tie lielākoties satur mazāk vārdu nekā deklinācijas vai konjugācijas. Sanga pētījumi ir svarīgi pirmie soļi šo tipu apzināšanai arī Ludzas igauņu valodā. 1 2 Sang 1936a Sang 1936b 97 Pauloprīts Volaine (1929, EKM) Augusts Sangs (1937, EKM EKLA) Lappuse no A. Sanga 1936. gada Ludzas igauņu valodas skaņu pētīijuma (Avots: Tartu Universitātes Igauņu izlokšņu un radu valodu arhīvā, Ingridas Vuksas 1952. gada piezīmju kopija) P. Volaines rakstītā luga “Maajumala poig” Pauloprīts Volaine (pa kreisi), Samuels Sommers (Samuel Sommer, vidū), Elmars Pess (Elmar Päss, pa labi) ar Ludzas igauņu zēniem (aizmugurē), kas mācījās Igaunijā (EKM) Sanga trešais Ludzas igauņu valodas pētījums3 – par tās fonētiku un fonoloģiju – raksturo valodas skaņu sistēmas īpašības un vēsturiskās pārmaiņas. Tas palīdz labāk saprast, kā Ludzas igauņu valoda atšķiras ne tikai no literārās igauņu valodas, bet arī no citām Igaunijā runātām dienvidigauņu valodas izloksnēm. Sanga pētījums ir konkrēti par Teklas un Meikula Jarošenko Pildas pagastā runāto Ludzas igauņu valodu, un nākotnē, salīdzinot to ar citos pagastos dokumentēto valodu, tas arī varētu būt vērtīgs Ludzas igauņu valodas izlokšņu pētīšanai un aprakstīšanai. 3 98 Sang 1936c 99 Sangs arī atstāja dienasgrāmatu ar piezīmēm par redzēto Ludzas igauņu ekspedīcijas laikā, kā arī plašu Ludzas igauņu ciemu un to iemītnieku fotogrāfiju krājumu, kas pieejams Igaunijas Nacionālā muzeja arhīvā. Volaine sāka darbu ar Ludzas igauņiem jau jaunībā un turpināja to līdz pat mūža galam. Volaine dokumentēja Ludzas igauņu valodu gan rakstiski, gan skaņu ierakstos, kā arī uzrakstīja vairākus nepublicētus valodnieciskus pētījumus. Lasot par Volaines dzīvi un darbu, kā arī runājot ar cilvēkiem, kas viņu pazina, ir skaidri redzams, ka Ludzas igauņi viņam bija vairāk nekā tikai zinātniskās pētniecības temats. Volaine centās arī palīdzēt Ludzas igauņiem apzināt un attīstīt unikālo identitāti, runāt un tālāk nodot savu valodu, kā arī nodrošināt, lai viņu kultūras mantojumam būtu iespējami ilgāks mūžs. Volaines un Sanga skatījums uz Ludzas igauņu nākotni atšķīrās. Sangs uzskatīja4, ka Ludzas igauņu attīstībai izdevīgākais ceļš būtu iekļaušanās latviešos. Savukārt Volaine pirms Otrā pasaules kara centās nodibināt saites starp Ludzas igauņiem un Igauniju, reizē izglītojot ļaudis Igaunijā par Ludzas igauņiem un to apstākļiem. Volaine publicēja rakstus par Ludzas igauņiem Igaunijas laikrakstā “Postimees” un attīstīja kultūras sakarus starp Ludzas igauņu ciemiem un Igauniju. Volaine sarīkoja igauņu Ziemassvētku svinības bērniem Nirzas un Brigu pagasta Greču, Ščastļivu un Abricku ciemā. Labvēļi no Igaunijas sūtīja Ludzas igauņu bērniem dāvanas Ziemassvētkos. 2010. gados vēl satiku šo ciemu ļaudis, kas atcerējās Volaini un Ziemassvētku svinības. Igaunijas Literatūras muzeja arhīvos ir samērā daudz Volaines piezīmju, fotogrāfiju un vēstuļu. To starpā atrodami Volaines centieni attīstīt Ludzas igauņu rakstu valodu. Arhīvos ir Volaines un vairāku Ludzas igauņu ciemu iemītnieku vēstules Oskaram Kallasam, kas 20. gadsimta 20. un 30. gados bija Igaunijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā. Vēstules rakstītas ortogrāfijā, kas līdzinās tai, ko vēl mūsdienas lieto dienvidigauņu veru un setu valodā. 1933. gadā Volaine sarakstīja lugu “Maajumala poig” (Zemes dieva dēls) par Oskara Kallasa 1893. gada ekspedīciju (luga ir igauņu un Ludzas igauņu valodā) par godu tās 40. gadskārtai. Volaine centās attīstīt Ludzas igauņu jauniešu saites ar Igauniju, dodot viņiem iespēju tur izglītoties. Viņš gribēja panākt, lai bērniem Ludzas apkārtnē mācītu igauņu valodu un atvērtu igauņu skolu Pildas pagastā (Filantmuižā netālu no Tjapšu un Škirpānu ciema – skolas ēkas fotogrāfija redzama pie ābeces burta “F”. Atmiņas par šiem centieniem lasāmas Ludzas igauņu tekstos Lielo Tjapšu un Škirpānu sadaļā.). Diemžēl skolu atvērt neatļāva. Padomju okupācijas gados tālāki centieni atbalstīt Ludzas igauņu kultūru un valodas lietošanu vairs nebija iespējami, tomēr pētnieki no Igaunijas turpināja braukt pie Ludzas igauņiem un dokumentēt valodu. Šie ieraksti ir gandrīz vienīgie zināmie, 4 100 Sang 1936d Pauloprīts Volaine (priekšā, pa labi baltā kreklā) ar Ludzas igauņiem Greču ciemā. Foto: A. Sang, 1936, Grečos, Nirzas pagastā, ERM Fk 756:12 tādēļ tiem ir unikāla vērtība Ludzas igauņu valodas un Baltijas jūras somu valodu pētniecībā. 1970. gadu zinātniskajās ekspedīcijās piedalījās arī Volaine. Tas redzams Igaunijas Nacionālā muzeja arhīva fotogrāfijās un īsā videoierakstā kopā ar dažiem svarīgākajiem tā laika Ludzas igauņu valodas teicējiem. Videoieraksts pieejams Tartu Universitātes Igauņu izlokšņu un radu valodu arhīvā (Tartu Ülikooli eesti murrete ja sugulaskeelte arhiiv), audioieraksti – gan šajā, gan Igauņu valodas institūta (Eesti Keele Instituut) arhīvā. 101 Ļoti nozīmīga bija 1972. gada Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta folkloristu 26. zinātniskā ekspedīcija uz Ludzas rajonu. Ekspedīcijas dalībniece Guna Pence pierakstīja dziesmas un leksiku Ludzas igauņu valodā, kā arī vērtīgas ziņas par svētku paražām un folkloru. Šīs piezīmes pieejamas Latviešu folkloras krātuves arhīvos. Kopš 2000. gada viens no galvenajiem Ludzas igauņu pētniekiem un dokumentētājiem bijis Hanness Korjuss, kas daudz rakstījis par Ludzas igauņiem, kā arī par igauņu kopienu visā Latvijā, tās vēsturi un pašreizējo stāvokli. 2003. gadā H. Korjuss izdeva Ludzas igauņu pasaku krājumu tulkojumu latviešu valodā. 2011. gadā viņš publicēja darbu par pieredzi, pētot Latvijas igauņus “Lätimaal eestlasi otsimas” (Latvijā igauņus meklējot). Korjusa plašais un iespaidīgais 2001. gada pētījums par visiem Ludzas rajona igauņiem (ne tikai Ludzas igauņiem) ir pieejams Latviešu folkloras krātuvē. 2017. gadā iznāca Korjusa grāmata “Ludzas igauņi”, kas pieskaras Ludzas igauņu izcelsmei, vēsturei un arī nākotnei. Korjuss turpina pētīt Ludzas igauņu kultūras mantojumu, vēsturi un mūsdienu stāvokli5. Vairāku vērtīgu rakstu autors6 ir Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu (Karl Pajusalu). 2014. gadā Igaunijas Nacionālā muzeja pētnieki Indreks Jētss (Indrek Jääts) un Maido Selgmē (Maido Selgmäe) laida klajā dokumentālu filmu par Ludzas igauņiem “Kadunud hõim: Lugu Lutsi maarahvast” (Zudusī cilts: stāsts par Ludzas igauņiem), kurā redzami Ludzas igauņu pēcteči, ieskaitot teicēju Antoņinu Nikonovu, kā arī Ludzas igauņiem nozīmīgas vietas. Vēl cits vērtīgs pētījums ir Lauras Kazaines 2015. gada bakalaura darbs “Latvijas igauņi: Ludzas igauņi un Lejasciema leivi”. Manas Ludzas igauņu pētniecības gaitas sākās 2012. gadā, kad pirmoreiz devos uz Ludzas igauņu ciemiem kopā ar Hannesu Korjusu un Tartu Universitātes profesoriem Karlu un Renati Pajusalu. Satiku teicēju Antoņinu Nikonovu viņas dzīvoklī Pildā un pirmoreiz biju Lielajos Tjapšos – ciemā, kur visilgāk ikdienā runāja Ludzas igauņu valodā. Nākamos trīs gadus manus pētījumus, kas daļēji bija saistīti ar šīs ābeces izveidi, atbalstīja Somijas Kone fonda pēcdoktorantūras stipendija. Iepazinu vēl citus Ludzas igauņu pēctečus, vairāki no tiem aprakstīti šīs grāmatas lapās. Devos gan pētniecības ekspedīcijās, gan pētīju Ludzas igauņu valodu, izmantojot arhīvu materiālus, un uzrakstīju pirmo ābeces manuskripta versiju, kā arī uzmetumu vārdnīcai un gramatikas aprakstam. Pēc izglītības esmu valodnieks, bet vienmēr esmu bijis arī ceļotājs un iesāku šo darbu ar vēlmi apmeklēt visus 53 ciemus, kurus Oskars Kallass iekļāvis “Lutsi maarahvas” tabulās. Vēlējos uzzināt, vai kāds šajos ciemos vēl runā Ludzas igauņu valodā vai vismaz zina kādus tās vārdus (bija vēl daži, kas zināja, bet par tiem vairāk rakstīts sadaļās par Greču un Barisu ciemu), kā arī izjust Kallasa ekspedīcijas garu mūsdienās. 5 6 102 Piem., Korjus 2004, 2008 Piem., Pajusalu 2008, 2009 Hanness Korjuss. Foto: Uldis Balodis, Kornetos, Latvijā, 2013 Uldis Balodis ar 2017. gada Ludzas igauņu ekspedīcijas šoferi, Ludzas igauņu pēcteci Valdi Buļu (Ludzā, Latvijā, 2017. gada jūlijā) 103 Pirmā Ludzas igauņu studiju semināra afiša, 2018 (Avots: Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka) Vēl mūsdienās Ludzas igauņu pēcteču ģimenēm ir senču valodas zināšanas. Pildas pagasta Vorkaļu ciema Mekšu dzimtā vārds suzi ‘vilks’ nonāca līdz mūsdienām, pateicoties Helēnas Kravales (pa kreisi) mātes un Līgas Kondrātes (pa labi) vecmāmiņas Emīlijas Mekšas stāstījumam par atgadījumu bērnībā, kad vilks sekojis, viņai nākot mājās no skolas. Foto: U. Balodis, 2013 Leontīne Bule vasaras pavadīja savās dzimtajās mājās bijušā Nirzas pagasta Ļukatos. Kad satiku viņu 2013. gadā, viņa atcerējās sveicienu Ludzas igauņu valodā – Tereq, tereq! Foto: U. Balodis, 2013 Daļēji šo sapni īstenoju Kone stipendijas gados7, bet līdz visiem 53 Kallasa minētajiem ciemiem (vai to kādreizējo atrašanās vietām) paguvu nokļūt 2017. gadā, kad atgriezos Ludzā, pateicoties Association for the Advancement of Baltic Studies Baumaņa stipendijai (es nebūtu varējis tos sasniegt bez sava izcilā šofera – un Ludzas igauņu pēcteča – Valda Buļa). Redzēju, ka 2010. gados vairums ciemu vēl bija apdzīvoti. Dažos bija redzamas pazīmes, ka to iemītnieki īpašumus paplašina un atjauno, bet citi ciemi bija gandrīz 7 104 Par manu Ludzas igauņu pētniecību Kone fonda stipendijas gados skatīt Balodis 2019 tukši vai jau pamesti. Mani pārsteidza tas, ka par spīti visām pārmaiņām un kariem, kas Latgali skāruši 20. gadsimtā, ciemos joprojām ir cilvēki, kas paši zina, ka cēlušies no igauņiem, vai arī viņu uzvārdi liecina par igauņu izcelsmi. Zinātniskā jomā stāstīju par Ludzas igauņiem 2015. gada Eiropas valodu dienas pasākumos Ludzā un Apē. Tā bija pirmā reize, kad Ludzas igauņi un leivi tika iekļauti šajā Eiropas Savienības svinamās dienas Latvijas valsts oficiālajā programmā. 2018. gadā piedalījos pirmā Ludzas igauņu studiju – Ludzi kīļ, kultūŗ ni ezämā (Ludzas igauņu valoda, kultūra un senču zeme) – semināra organizēšanā. Tajā piedalījās pētnieki no Baltijas un Ziemeļvalstu universitātēm un stāstīja par Latgales Baltijas jūras somu mantojumu. Tajā pašā gadā kopā ar kolēģiem no Tartu Universitātes publicēju rakstu, kur pirmo reizi aprakstīju lauztās intonācijas esamību Ludzas igauņu valodā. 2019. gadā Lībiešu kultūras dienā stāstīju par Ludzas igauņu valodu un mantojumu un saikni starp visām Latvijas Baltijas jūras somu kopienām. Kopš 2018. gada mans darbs ir norisinājies Latvijas Universitātes Lībiešu institūta paspārnē un ceru, ka lībiešu pieredze valodas mācīšanā un pedagoģisku materiālu izveidē varēs kalpot par piemēru līdzīgu materiālu izveidei Ludzas igauņu valodā. 105 küläq | ciemi Oskars Kallass bija pirmais, kas plaši dokumentēja Ludzas igauņu apdzīvoto areālu. Jau pieminētajā grāmatā “Lutsi maarahvas” ievietota tabula ar 53 ciemiem, kuros vai nu tajā laikā vēl dzīvoja, vai pēc nostāstiem senāk dzīvojuši igauņi. Šie ciemi bijuši etniski jaukti, un no Kallasa rakstītā var secināt, ka šajā reģionā bijuši arī citi ciemi, kur dzīvojuši igauņi (tā arī man pašam šķitis, pētot Ludzas igauņus un izsekojot Ludzas igauņu ģimeņu vēsturei). Kallass savas grāmatas 12. lpp. par Ludzas igauņu ciemiem raksta šādi: “Ludzas igauņi tagad ir tik sajaukti ar latviešiem un pārveidojušies, ka skaidru atšķirību starp tiem nevar noteikt. Dažs ciems, kas tālāk minēts, tagad ir tīrs latviešu ciems, bet pirms gadiem 40 bija igauņu ciems; citā igauņi un latvieši varbūt vienmēr ir dzīvojuši jaukti. Nosaucu tālāk visus ciemus, kur joprojām ir igauņi, un arī tos, kur pēc tautas nostāstiem viņi agrāk bija. [..] tabulā, protams, ir dažs tīrasinīgs latvietis klāt pieskaitīts, toties vairāki ciemi [tabulā], uz kuriem igauņu meitas pārcēlās par saimniecēm un igauņu puiši par iegātņiem, nav nosaukti.” Šajā nodaļā apskatīti tikai daži no daudzajiem ciemiem minētajā Oskara Kallasa igauņu ciemu sarakstā. Ciemus, kas parādās Pildas un Nirzas pagasta nodaļā, izvēlējos tāpēc, ka tajos vēl pietiekami nesen dzīvojuši Ludzas igauņu valodas runātāji, lai viņu valoda tiktu dokumentēta un lai būtu fotogrāfiskas viņu dzīves liecības. No Mērdzenes un Brigu pagasta ir krietni mazāk valodas pierakstu (visi man zināmie šajos pagastos runātās Ludzas igauņu valodas pieraksti ir no Kallasa 1893. gada ekspedīcijas). Par turienes ciemiem ir mani iespaidi un pievienoti tautasdziesmu piemēri, kas atrodami Kallasa “Lutsi maarahvas”. Rakstot par ciemiem, vēlējos dot lasītājiem iespēju tos izstaigāt caur vārdiem un attēliem, dzirdēt valodu, kā arī ieklausīties Ludzas igauņu novērojumos un atmiņās viņu pašu valodā. Lielo Tjapšu teksts ir par Pauloprītu Volaini un centieniem atvērt igauņu skolu Pildas pagastā starpkaru gados, Škirpānu teksti ir Ludzas igauņu atmiņas par izcelsmi un pagātni, valodas lietojumu un dzīvi (dažu tekstu audioieraksts pieejams internetā Tartu Universitātes Igauņu izlokšņu un radu valodu arhīvā). Nirzas pagasta Greču, Barisu un Ščastļivu ciema tekstos atrodamas ziņas par Ludzas igauņu praktiskajām zināšanām (piemēram, par zirgu audzēšanu), ikdienas dzīvi, kā arī tautasdziesmu piemēri. Visus tekstus pārtulkoju latviski un pārrakstīju paša izveidotajā modernajā Ludzas igauņu valodas ortogrāfijā, ko lietoju šajā grāmatā. Pildas un Nirzas pagasta teksti sākotnēji tika pierakstīti urāliešu fonētiskajā alfabētā (UPA – Uralic Phonetic Alphabet), un centos atstāt iespējami daudz fonētisko īpatnību arī tekstu pārrakstītajā versijā, lai lasītājiem būtu iespējams tos lasīt, sadzirdot īpatnības, kas raksturoja katra ciema vai atsevišķā runātāja izrunu. Pildas un Nirzas pagasta teksti pārņemti no igauņu 106 Mūsdienu pagastu robežas ar nosaukumiem vēsturiskā Mērdzenes, Pildas, Nirzas un Brigu pagasta robežās izlokšņu pētījuma “Eesti murded IX” (Igauņu izloksnes IX). Tajā teksti bija tulkoti igauņu valodā, un šie tulkojumi iekļauti grāmatā (gan lasītāju interesei, gan arī, lai tie būtu pieejami auditorijai Igaunijā). Kallasa pierakstītās tautasdziesmas ir bez igauņu tulkojuma, jo viņa monogrāfijā tās bija tikai oriģinālā. Vēsturiskās ciemu fotogrāfijas pārsvarā ir no igauņu pētnieku ekspedīcijām pie Ludzas igauņiem laikā no 1920. līdz 1970. gadiem. Tās ņemtas no Igaunijas Nacionālā muzeja arhīva. Mūsdienu fotogrāfijas ir manis uzņemtas ekspedīcijās Ludzas igauņu ciemos. 107 Par pagastu robežām senāk un mūsdienās Mērdzenes, Pildas, Nirzas un Brigu pagasts, par kuriem Kallass raksta, atšķiras no mūsdienu pagastiem ar nosaukumiem. Šīs izmaiņas ir padomju okupācijas mantojums. Vispirms 1945. gadā pagastu robežās izveidoja vēl sīkākas teritoriālas vienības – ciemus (visā Latvijā tika izveidoti 1362 ciemi), bet 1949. gadā Latvijas brīvvalsts administratīvi teritoriālais iedalījums apriņķos un pagastos tika likvidēts1. Ciemus apvienoja, to robežas mainīja, un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā šīs administratīvi teritoriālās vienības pārdēvēja par pagastiem, taču to robežas (arī Mērdzenes, Pildas, Nirzas un Brigu pagastu robežas) krietni atšķīrās no pagastu robežām, kādas tās bija Kallasa ekspedīcijas laikā un līdz 1949. gadam. Tā kā lielākā daļa Ludzas igauņu valodas pieraksti, fotogrāfijas un citi arhīvu materiāli iedalīti pēc vecajām pagastu robežām, šajā darbā izlēmu šo iedalījumu paturēt. Lai parādītu lasītājiem, kādas ir mūsdienu pagastu robežas salīdzinājumā ar vecajām robežām, izveidoju karti, kur redzamas četru vēsturisko pagastu robežas (melnā krāsā) ar aptuvenām mūsdienu pagastu robežām (pelēkā krāsā). Līdzīga karte ir arī katra pagasta sadaļas sākumā. Robežu salīdzinājumu kartēs precizēju, pateicoties karšu izdevniecības “Jāņa sēta” ekspertu palīdzībai. Par LUDZAS IGAUŅU ciemu nosaukumiem Tālāk redzama tabula ar ciemu nosaukumiem un to atrašanās vietu gan pēc vēsturiskā, gan mūsdienu administratīvi teritoriālā iedalījuma. Šie ciemi ir tie paši, kas minēti Kallasa monogrāfijā “Lutsi maarahvas”. Ciemu nosaukumi doti latviešu valodā, Ludzas igauņu valodā mūsdienu rakstībā, kā arī Kallasa variantā. Valodas pierakstos parādās arī citi ciemu nosaukumu varianti. Piemēram, pirmajā Ludzas igauņu valodas tekstā Škirpānu ciema nodaļā teicējs Osips Jakimenko Grečus, Abrickus un Škirpānus dēvē par Grietsiq, Abrudžga un Abrudžgiq, Tirbāni nevis Grēki, Dunduri, Kirbu külä. Tādēļ nosaukumus tabulā nevajadzētu uzskatīt par vienīgiem iespējamiem, bet drīzāk par izejas punktu šo ciemu Ludzas igauņu valodas nosaukumu apzināšanai. Tabulā aile A norāda uz ciema atrašanās vietu vēsturisko pagastu robežās, kādas tās bija pirms Otrā pasaules kara, B un C norāda uz ciema atrašanās vietu mūsdienu novadu un pagastu robežās. Pirms tabulas ir karte ar aptuveno ciemu atrašanās vietām pašreizējo (2021. gada) pagastu un novadu robežās. Kopš 2021. gada novadu reformas, visi ciemi tabulā ietilpst jaunā paplašinātā Ludzas novadā (kura robežas ir tādas pašas kā bijušajam Ludzas rajonam). Kartē pa labi vēsturiskā Mērdzenes pagasta ciemi ir atzīmēti oranžā krāsā, vēsturiskā Pildas pagasta ciemi – violetā krāsā un vēsturiskā Nirzas un Brigu pagasta ciemi – zilā krāsā. 1 108 Ludzas igauņu ciemi mūsdienu pagastu robežās Bērze 1997: 11 109 110 Baranova Škirpāni Vorkaļi Laizāni Baranova Kirbu külä Vārkali Laizenaq Baranova Kirbu külä Vaarkali Laizena’ Lielie Tjapši Jāni külä [=Jāņa ciems], Sūre Tsäpsiq Jaani külä, Suure Tsäṕsi’ Mazie Tjapši Väiku Tsäpsiq Väiku Tsäṕsi’ Raibakozi Kirivä-kidze külä [=Raibās kazas ciems] Kirivä-kidze külä Porkaļi Boldači Porkali Paldatsi Porkali Paldat′si Putinova Tsirgu külä [=Putna ciems] Tsirgu külä Aļoksinki Aļeksenki Aleksenki Saļņiki Vahtsetaloq [=Jaunsētas] Vahtstalo’ Kukujeva Kukli külä [=Skudras ciems] Kukli külä Borovaja Paŗke külä2 Paŕke külä Veženki Vähä külä [=Mazais ciems3, Vēža ciems?] Vähä külä Dzalmaņi Zaļmona Zal′mona Kulakova Kulakovo Kulakovo Ņukšu pagasts Vahtsene külä Pureņu Vahtsene külä [=Jaunais ciems] Šņitki Stoloni Inkini Belomoiki Pūdnīki Dergači Nitkova Toloni Inkina Belomoikino Pūdniki Dirgatsi Nitkova Toloni Inkina Belomoikino Puudniki Dirgatsi Baravuški Palo-kyrdzi külä [=Sila kroga ciems] Palo-kõrdzi külä Lociši Paideri Pivkaiņi Mazā Pīkova Brigu pagasts Jaunmihalova Ciblas pagasts Salai Kitkova Ruuzinova Tabalova Dektereva Sylogali Parsikova Samushi Brigu Salai Kitkova Rūzinova Tabalova Dektereva Sylogali Parsikova Samuši Ciblas novads Šalaji Kitkova Rūzori Tabulova Dekterova Silagaiļi Parsikova Samuši Ludzas Ciema nosaukums Ludzas igauņu valodā (Kallasa rakstībā) Nirzas pagasts Ciema nosaukums Ludzas igauņu valodā (mūsdienu ortogrāfijā) Brigu Mērdzenes pagasts C Pildas pagasts Kārsavas novads B Ludzas novads Pildas pagasts Mērdzenes pagasts A Ciema nosaukums latviešu valodā Lielā Pīkova Skrini Svikli Ļukati Pīzāni Poddubje Dinaburski Lōdi külä Paideri Pūkeze külä [=Koku (burtiski: Kokainais) ciems] Mäe külä [=Kalna ciems] Ala külä [=Lejas ciems] Skrīni Svikli Lukodi Väikuq Pīzeq Poddubi Dǖnaburi Lood′i külä Paideri Puukõzõ külä Mäe külä Ala külä Skriini Svikli Lukod′i Väiku’ Piize’ Poddubi Düünaburi Barisi Mägize külä [=Kalnu (burtiski: Kalnainais) ciems] Mägize külä Greči Ščastļivi Sokāni Abricki Puncuļi Jerčova Jaunā Slobodka Prohori Grēki Tati külä [=Beku ciems] Sokani Tunduri Puntsuli Jertševa Lovodina Prokori Greeki Tati külä Sokani Dunduri Puntsuli Iertsheva Lovodina Prokori Ciema nosaukums Ludzas igauņu valodā (Paŗke külä) varētu būt saistīts ar vai atvasināts no tā nosaukuma latviešu un krievu valodā – Borovaja. Igauņu vietvārdu vārdnīcā (http://www.eki.ee/dict/knr/index.cgi?Q=palo&F=M&C06=en) minēti vairāki Borovajas ciemi Pleskavas apkaimē kā arī vairāki citi ciemi ar līdzīgiem nosaukumiem Petseru apkaimē. To nosaukumi iespējami cēlušies no krievu vārdiem bor (бор) ‘liels, blīvs skujkoku mežs; sils’, borok (борок) ‘senču zeme, kapi, pagasts, gruntsgabals’, borov (боров) ‘vepris, augstākā sakņaugu dobe’. 3 Vārds vähä ir vähi ‘vēzis’ ģenitīvā, un tā kā Ludzas igauņiem ir raksturīgi ciemu nosaukumus saistīt ar dabu, “vēža ciems” šķiet loģisks tulkojums. Taču igauņu vietvārdu vārdnīcā ir skaidrojums (http://www.eki.ee/dict/knr/index. cgi?Q=V%C3%A4h%C3%A4), ka šis vietvārds cēlies no tā paša vietvārda Igaunijā, kas sākotnēji nozīmējis “Mazais ciems”. 2 111 Pylda vald | Pildas pagasts Jāni külä | Sūre Tsäpsiq / Lielie Tjapši Nikonovu ģimenes mājas pie galvenā ceļa Lielo Tjapšu ciemā Foto: U. Balodis, 2013 Mūsdienu pagasti 1 – Pildas pagasts 2 – Ņukšu pagasts 3 – Isnaudas pagasts 4 – Pureņu pagasts Ciemi a – Pylda (Pilda) b – Jāni külä / Sūre Tsäpsiq (Lielie Tjapši) c – Kirbu külä (Škirpāni) Aptuvenās mūsdienu pagastu robežas rādītas pelēkā krāsā vēsturiskā pirmskara Pildas pagasta robežās. 112 Vēsturiski bijuši divi Tjapšu ciemi – Lielie un Mazie Tjapši. Lielie Tjapši atrodas abpus galvenajam ceļam netālu no Pildas, kaut gan zīme ceļmalā, izbraucot no Pildas, norāda virzienu vienīgi Tjapšu ciema virzienā. Mazie Tjapši atrodas mazliet tālāk pa šo ceļu aiz Laizāniem pie Tjapšu ezera. Lielie Tjapši ir pats pirmais Ludzas igauņu ciems, ko apmeklēju jau 2012. gadā. Ludzas igauņiem šis ciems ir nozīmīgs, jo tajā visilgāk lietoja Ludzas igauņu valodu kā ikdienas sarunvalodu. 2017. gadā, kad apmeklēju visus Oskara Kallasa pieminētos ciemus, pēdējā Ludzas igauņu izcelsmes Tjapšu ciemu iemītniece dzīvoja Mazajos Tjapšos. Tjapšu ciemos Ludzas igauņu ģimenēs sastopami uzvārdi Nikonovs, Jarošenko, Jakimenko, Strumpe un Germans. Uzvārdam Germans ir vairāki varianti – Germs, Germovs, Hermans. Ludzas igauņu valodā Lielajiem Tjapšiem bijuši divi nosaukumi – Jāni külä un Sūre Tsäpsiq. Jāni külä latviešu valodā tulkojams kā ‘Jāņa ciems’, un Sūre Tsäpsiq ir Lielie Tjapši. Par atsķirīgajiem nosaukumiem 1897. gadā dzimušais Jānis Jerušenko 113 [Jarošenko] stāstījis pētniecei Gunai Pencei (1972. gada ekspedīcijā)4: “Kādreiz te visur dzīvojuši igauņi. Lietoti arī savi igauniskie vietu nosaukumi. Tā “vini kiilt ol′ Tjapši, a maakiilt kutsi Jāni külä” (Krievu valodā ir Tjapši, bet vietējo igauņu valodā [maakeel] Jaani külä ‘Jāņa ciems’).” Mazo Tjapšu nosaukums bijis Väiku Tsäpsiq jeb vienkārši Mazie Tjapši. Ludzas igauņu valodas lietojums lēnā garā samazinājās, līdz pienāca 1980. gadi, kad to vairs runāja tikai Nikonovu ģimenē Lielajos Tjapšos, mājā, kas redzama attēlā pirms šī teksta. Īpaši izceļama Antonina Nikonova (1898–1983), kas šajā apvidū bija pazīstama kā apdāvināta Ludzas igauņu valodas runātāja un kultūras mantojuma (īpaši dziesmu) zinātāja. Antonina nekautrējās dalīties ar zināšanām, un esmu lasījis, ka, satiekot svešniekus Tjapšos, viņai esot paticis viņus uzrunāt Ludzas igauņu valodā vispirms un tikai tad pāriet uz kādu citu kopēju valodu. Antonina bija Ludzas igauņu valodas teicēju Meikula un Teklas Jarošenko meita, un viņas mazdēls Nikolajs Nikonovs (1944–2006) bija pēdējais, kas vēl spēja brīvi sarunāties Ludzas igauņu valodā. 1972. gadā Guna Pence satika Antoninu Nikonovu un pierakstīja viņas atmiņas. Antonina visu mūžu bija dzīvojusi Tjapšos. Viņas dēls prata ne tikai Ludzas igauņu valodu, bet arī literāro igauņu valodu, jo bija mācījies Igaunijā. Pence rakstīja5, ka Antoninas mājas kādreiz bijušas pulcēšanās centrs Ludzas igauņiem: “Te svinēti svētki, notikušas sastapšanās ar pētniekiem no Igaunijas.” Pence arī rakstīja, ka Antonina bijusi vienīgā, kas nodevusi Ludzas igauņu valodu tālākām paaudzēm. Antonina stāstīja, ka agrāk igauņi precējušies tikai savā starpā. Viņa nezināja, kāpēc Ludzas igauņi nonākuši Ludzas apkaimē, kaut gan teica6, ka “Tjapšos ienākušas 4 igauņu ģimenes (un sākušas te dzīvot) no Germu [ciema] puses. Agrāk te [Tjapšos] bijis mežs.”. Grāmatā “Lutsi maarahvas” Kallass rakstīja, ka Ludzas igauņu nosaukums Germiem bijis Mytsa külä (oriģinālā rakstībā Mõtsakülä) jeb Meža ciems un ka arī tajā laikā Ludzas igauņi stāstījuši, ka tas senāk bijis Ludzas igauņu ciems. 2017. gada ekspedīcijā apstājos arī Germos un aprunājos ar vienīgās sētas iemītnieci, kaut gan viņai nebija radniecības vai citu sakaru ar Ludzas igauņiem. Pauloprītam Volainem arī bijuši cieši sakari ar Nikonovu ģimeni. Antonina Pencei stāstījusi, ka Volaine dzīvojis pie viņas vairākas vasaras, bet palicis arī pie citiem Ludzas igauņiem. Ziemassvētkos viņš vedis dāvanas no igauņiem. Pence raksta7, ka svinības arī rīkotas pie Antoninas un “[r]īkoti lieli svētki, kur katram mazajam vajadzējis zināt kaut ko igauniski noskaitīt, tad arī dotas dāvanas”. Antonina Nikonova aizgāja mūžībā 1983. gadā, bet valodā turpināja dzīvot mazdēls Nikolajs. Arī viņas mazmazmeita Anna Leščinska no Antoninas iemācījās skaitīt un sasveicināties Ludzas igauņu valodā. Tātad varētu teikt, ka Antoninas ietekme uz Ludzas igauņu valodas likteni ir jūtama vēl šodien. Pats ne Antoninu, ne Nikolaju nesatiku. Man nācās viņus iepazīt caur sarunām ar Nikolaja sievu Antoņinu Nikonovu (1949–2014) un citiem, kas viņu pazina. Pēc Nikolaja nāves Antoņina bija tā, kas vislabāk zināja Ludzas igauņu valodu. Viņa vēl atcerējās daudz vārdu un teikumu un arī dalījās atmiņās par Nikolaja un vecmāmiņas Antoninas sarunām Ludzas igauņu valodā. Antonina cukuru esot saukusi par valge – ‘baltais’. Kādu reizi viņa Nikolajam esot lūgusi cigareti, un Antoņina vēl atcerējās, kā Nikolajs esot atbildējis ole-eiq! ole-eiq! – ‘nav! nav!’ Man vistuvāk sirdij ir stāsts par Antoņinas vectēvu. Antoņina stāstīja, ka vectēvs viņai vienmēr Ludzas igauņu valodā teicis ma sinnu salli – es tevi mīlu. Man likās skaisti, ka viens no pārmantotajiem valodas fragmentiem, kas nonāca līdz manām ausīm, bija šie vārdi. Valodu lietojums laika gaitā var mainīties. Valodas var pat pilnībā izsīkt, bet, kā mūsdienās citur pasaulē redzams, tās spēj atkal no jauna uzplaukt un atdzīvoties, ja kopiena un interesenti to vēlas un pie tā mērķtiecīgi piestrādā. Antoninas un Lielo Tjapšu Ludzas igauņu valodas stāsts liecina par to, ka mums katram ir iespējas ietekmēt valodas likteni. Antonina panāca ļoti daudz, runājot dzimtajā Ludzas igauņu valodā, kā arī mudinot citus darīt to pašu un daloties zināšanās. Mums katram ir pa spēkam kaut vai pārmīt dažus vārdus vai kādu sveicieniņu Ludzas igauņu valodā un tādā veidā nodot tālāk valodas mantojumu un dot tam jaunu dzīvi. 4 Pence 1972:22-23 Ludzas igauņu valodas vārdi atstāti Pences rakstībā. Pence piedalījās LZA Valodas un literatūras institūta folkloristu 26. zinātniskajā ekspedīcijā, kas apmeklēja vairākus Ludzas igauņu ciemus. Citāti ņemti no Pences ekspedīcijas piezīmēm. 5 Pence 1972: 7–8 6 Pence 1972: 12 7 Pence 1972: 12 114 115 Tjapši toreiz Skats uz Lielajiem Tjapšiem. Foto: A. Sang, 1937, ERM Fk 813:103 116 Skats uz Mazajiem Tjapšiem. Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:61 117 Meikula Jarošenko mājas. Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: V. Niilus, 1936, ERM Fk 754:106 Tekla Jarošenko ar meitu Antoninu Jarošenko (vēlāk Nikonova) Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:13 118 119 Antons Jarošenko Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:22 Rudzu pļauja Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:83 120 Vecā tipa krāsns Mazie Tjapši?, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:53 Tekla Jarošenko savās mājās cep maizi Lielie Tjapši, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936 ERM Fk 756:19 121 Tjapši tagad 122 Ēkas Lielajos Tjapšos. Foto: U. Balodis, 2013 Skats uz Mazajiem Tjapšiem, piebraucot no Laizānu puses. Foto: U. Balodis, 2017 Nikonovu ģimenes sēta. Foto: U. Balodis, 2013 Sēta Mazajos Tjapšos. Foto: U. Balodis, 2017 123 Ludzas igauņu valoda no paaudzes uz paaudzi Jarošenko un Nikonovu saimē Šķūnis Mazajos Tjapšos ar skatu uz Tjapšu ezeru. Foto: U. Balodis, 2017 Antonina Nikonova un viņas mazmazmeita Anna ar pētnieku Pauloprītu Volaini. Foto: Nikonovu ģimenes foto albums Ludzas igauņu pēctece Valentīna Vēvere (dz. Germova) Mazajos Tjapšos Foto: U. Balodis, 2017 124 125 Antoņina Nikonova ģimenes mājās Lielajos Tjapšos. Antoņina saprata un mācēja pateikt daudz vārdu Ludzas igauņu valodā. Foto: U. Balodis, 2013 Ludzas igauņu valodas runātāji Nikolajs Nikonovs ar savu vecmāmiņu Antoninu Nikonovu. Foto: Nikonovu ģimenes foto albums Antoņina Nikonova ar vīru Nikolaju Nikonovu. Foto: Nikonovu ģimenes foto albums 126 Pētnieki satiekas ar Ludzas igauņu pēcteci un valodas mantojuma zinātāju Annu Leščinsku (dz. Nikonova). No kreisās: Uldis Balodis, Antoņinas un Nikolaja Nikonovu meita Anna Leščinska, Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu. Foto: Renate Pajusalu, 2018 127 Pauloprīts Volaine Tekla un Meikuls Jarošenko, viņu meita Antonina Nikonova, kā arī viņas mazdēls Nikolajs Nikonovs bijuši Ludzas igauņu valodas teicēji. Attēlā redzama ģimene un igauņu pētnieki, visticamāk, ārpus ģimenes mājām Lielajos Tjapšos. No kreisās: valodnieks Augusts Sangs, Antonina Nikonova (?), Tekla Jarošenko, Meikuls Jarošenko, Meikuls Nikonovs (?), nezināms, valodnieks Pauls Ariste. Lielie Tjapši, Pildas pagasts. Foto: V. Niilus, 1936, ERM Fk 754:114 Lielo Tjapšu Ludzas igauņu valodas piemērS Meikuls Jarošenko (1866) un Tekla Jarošenko (1867) bija ļoti nozīmīgi valodas teicēji un parādās gan ierakstos, gan rakstītā valodas dokumentācijā. Jarošenko pāris arī bija igauņu pētnieka Augusta Sanga teicēji 1930. gadu nepublicētajiem pētījumiem par Ludzas igauņu valodas fonoloģiju un morfoloģiju. Teicēji stāsta Augustam Sangam par pētnieka Pauloprīta Volaines Ludzas igauņu ekspedīciju pirmsākumiem, kā arī par nesekmīgajiem centieniem nodibināt igauņu skolas Ludzas igauņu bērniem. Tekstu pierakstīja Augusts Sangs 1938. gadā, to datorizējusi Mervi Kalmusa (Mervi Kalmus) 2009. gadā. 128 Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Pǟle hiļļebi tuļļ Paul Vōlain miiq poole mā rahvast otșma ni kaema. Pärast, hiljem tuli Paul Voolain [=Paulopriit Voolaine] meie poole maarahvast [=lutsisid] otsima ja vaatama. Pēc tam, vēlāk pie mums nāca Pauls Volaine [=Pauloprīts Volaine] Ludzas igauņus meklēt un skatīties. Edimält tuļļ Jāni küllä. Kõigepealt tuli Jaani külla. Vispirms brauca uz Lielajiem Tjapšiem. Timmä kieki tījä-s, kost um. Teda keegi ei teadnud [=tundnud], kust [ta] on. Timä üteļ… miiq küssem: “Kost sina olt?” Tema ütles... Me küsisime: Viņš teica... Mēs prasījām: “Kust sina [pärit] oled?” “No kurienes tu esi?” Timä ütles nyi, et tī mälähhät ku oļļ tulnuq Filip Mihhailovitš Kallas, Tema ütleb nii, et te mäletate, kui oli tulnud Filip Mihhailovitš Kallas [=Oskar Kallas]. Viņš teica tā, vai jūs atceraties, kā bija nācis Filips Mihailovičs Kallass [=Oskars Kallass]. “Ma tulli timä jälgi pitih noide külli, kon um mā rahvas. “Ma tulin tema jälgi pidi nendesse küladesse, kus on maarahvas [=lutsid]. “Es sekoju viņa pēdās uz tiem ciemiem, kur ir Ludzas igauņi. No tulli edimält Kirbu küllä. Kirbu küläst ülti: mineq Jāni küllä Meikuli pōle, Jarašenka pōle,tū myist hüästele māvärki kyneldaq. … Tulin kõigepealt Kirbu külla. Kirbu külast öeldi, [et] mine Jaani külla Meikuli poole, Jarašenka poole, too mõistab hästi maavärki [=lutsi keeles] rääkida.” … Vispirms devos uz Škirpānu ciemu. Škirpānu ciemā teica, dodies uz Lielo Tjapšu ciemu pie Meikula, pie Jarošenko, tas māk izcili runāt Ludzas igauņu valodā … Mi ollim mā rahvas, unehhudeduq. Me olime maarahvas [=lutsid], unustatud. Mēs bijām Ludzas igauņi, aizmirsti. Timä mēle kyneli et tī olt mī sugulidzeq, tī olt Ludzi māle sānuq vai aedu Vyromālt. Tema meile rääkis, et teie olete meie sugulased, teie olete Lutsimaale saanud [=läinud] või aetud Võrumaalt. Viņš mums teica, ka jūs esat mūsu radinieki, jūs esat uz Ludzas zemi atnākuši vai atdzīti no Veru zemes [Võrumaa ir Igaunijas dienvidaustrumos]. Vyromāl ka ummaq sǟndzeq küläq ni sǟndzeq nimeq küllil. Võrumaal on ka sellised külad ja sellised nimed küladel. Veru zemē arī ir šādi ciemi un šādi nosaukumi ciemiem. Neviens nezināja, no kurienes [viņš] ir. 129 130 Tūst vōrist saie Paul Vōlain vīlq sūremb sypr. Tookord sai Paul Voolainest Toreiz Pauls Volaine palika [=Paulopriit Voolainest] vēl lielāks draugs. veel suurem sõber. Käve külli pitih kon um mārahvas. Käis mööda külasid, kus on maarahvast [=lutsid]. [Viņš] devās uz ciemiem, kur ir Ludzas igauņi. Pylda vallah, Ņerza vallah, Janavoli vallah, timä käve ärq kyiki pūl kon löüdze vīl kua kyneliq mākīlt ni. Põlda vallas, Nirza vallas, Janavoli vallas – tema käis ära igal pool, kus veel leidis [kedagi], kes rääkisid maakeelt [=lutsi keelt]. Pildas pagastā, Nirzas pagastā, Janovoles [Brigu] pagastā – viņš izstaigāja jebkuru vietu, kur vēl atradās [kāds], kas runāja Ludzas igauņu valodā. Timä talve jelli Meikoli pūl, kon no käüles otse iks arq. Ja tema elas talvel Meikuli Un viņš pavadīja ziemu pie pool, kus nüüd käis, otsis Meikula, kur pastāvīgi gāja, ikka üles [lutsisid]. meklēja. Tule jalq Jāni küllä, kiroț laula ni kiroț jutussit, Tuleb jälle Jaani külla, kirjutas laule ja kirjutas jutte. [Viņš] atgriezās Lielo Tjapšu ciemā, pierakstīja dziesmas un pierakstīja stāstus. Nī timä jelli mitu āstakka, saije süküs ni syiț Jāni küllä, Nii ta elas mitu aastat. Sai [=saabus] sügis ja [ta] sõitis Jaani külla. Tā viņš dzīvoja dažus gadus. Nāca rudens, un [viņš] brauca uz Lielo Tjapšu ciemu. Sīst lätt Grēki küllä, sǟl um mǟndze nädäli ni jalq tule arq Meikoli pōle ni nī sīh kiroț kyiki mā synnu ni kui miä kutsutas. Siit läheb Greeki külla, seal on mingi [=umbes] nädala ja jälle tuleb ära Meikuli poole ja nii siin kirjutas kõiki maasõnu [=lutsi keele sõnu] ja kuidas midagi kutsutakse. No šejienes dodas uz Greču ciemu, tur ir kādas nedēļas un atkal dodas pie Meikula un tad tur pierakstīja visus Ludzas igauņu valodas vārdus un kā viss saucas. Alosț edimädzest synast ni kiroț perämädzeni. Alustas esimesest sõnast ja kirjutas viimaseni. Iesāka no pirmā vārda un rakstīja līdz pēdējam. Timä iks um arq suveniq, aq myne vuori lähätäs kiŗä Rīga māsādigu puole, et tälle lähätänüq luba, et timä jyudnuq ollaq kavvembaq. Tema ikka on ära suveni, aga mõnikord saadab kirja Riiga maasaadiku poole, et talle saadetaks luba, et ta jõuaks [= saaks] olla kauem. Līdz vasarai viņš būtu prom, bet dažreiz nosūtīja vēstuli vēstniekam uz Rīgu, lai lūgtu atļauju palikt ilgāk. Vīl inäp, miä kyneldaq ni inäp küssüq mārahva käest mā vannu synnu. Veel rohkem, mida rääkida ja rohkem küsida maarahva [=lutside] käest vanu maasõnu [=lutsi keele sõnu]. Vēl vairāk runāt un jautāt Ludzas igauņiem vecus Ludzas igauņu vārdus. Ni kaie otse vannu mǟndzit asju: vannu jahvikivve, vannu tīni, vannu kandlit, vannu sā-āstagaleidzi myrz̦a tīni voi karpe, minkka myrz̦aq veiq umma hüvvä, ku lätsiq mehele. Ja vaatas, otsis vanu, mingeid asju: vanu käsikive, vanu puunõusid, vanu kandleid, vanu sajaaastaseid mõrsja veimevakka või karpe, millega mõrsjad viisid oma vara, kui [nad] läksid mehele. Un skatījās, meklēja vecas lietas: vecas maltuves, vecus koka traukus, vecas kokles, vecas simtgadīgas līgavu pūra kastes, ar ko līgavas veda savu mantu, kad [viņas] devās pie vīra. Myrz̦a tīnih oļļ sieh myrz̦a Mõrsja veimevakas oli hüä: olliq palķnaq, palajaq, sees mõrsja vara: olid käzirätiq vyi rutsnigiq. kangarullid, palakad, käterätid või käterätikud. Līgavas pūra lādē bija līgavas manta: bija auduma baķi, palagi, roku dvieļi vai roku dvielīši. Timä nyi käve ni kiroț mitu āstaka, peräkyrda joq sai joq sūr tutva, tyie kosti latsile ni sǟḑ Jyulokūst, nī mitu vūri syiț Taļzepühä voi Vahtse āstagul, tū latsile kyikesagast koste. Nii ta käis ja kirjutas mitu aastat, lõpuks sai juba suureks tuttavaks, tõi kosti lastele ja sättis [=ehtis] jõulukuuske, nii mitu korda sõitis jõulude ajal või uuel aastal, toob lastele igasuguseid [küla] koste. Tā viņš devās un rakstīja daudz gadu, beigās kļuva jau ļoti pazīstams, atveda pārtiku bērniem un iekārtoja [=izpušķoja] Ziemassvētku egli, tā vairākas reizes brauca Ziemassvētku laikā vai Jaunajā gadā, veda bērniem visādu pārtiku. Vōlain hirmza kyvastele tahtse, et olnuq ēsti kōliq. Voolaine väga kõvasti tahtis, et oleksid eesti koolid. Volaine ļoti stingri vēlējās, lai būtu igauņu skolas. Vōlain käve tīä-i mitu vūri Ludzah inspehtari puole ni küsse lupa, et lasknuq sǟdäq ēstu kōliq. Voolaine käis ei tea mitu korda Lutsis inspektori poole [=juures] ja küsis luba, et laseks teha eesti koolid. Volaine gāja, nezinu, cik reizes, pie Ludzas inspektora un lūdza atļauju atvērt igauņu skolas. Täl oļļ paļļo vaeva, Vōlainel, kōniq timä tabaș alakiŗä vanembist, kiä tahtse ummi latsi laskaq ēstu kūli, nī ku myistnuq māvärki lukeq ni māvärki kirotaq. Tal oli palju vaeva, Voolaisel, kuni ta tabas [=sai] allkirja vanematelt, kes tahtsid oma lapsi lasta [=panna] eesti kooli, et oskaksid maavärki [=lutsi keelt] lugeda ja maavärki [=lutsi keelt] kirjutada. Viņam bija lielas grūtības, Volainem, kamēr viņš dabūja parakstus no vecākiem, kas gribēja savus bērnus sūtīt igauņu skolā, lai iemācītos Ludzas igauņu valodā lasīt un Ludzas igauņu valodā rakstīt. 131 132 Üte havi joq oļļ nī: lätsim paļļo rahvast, mārahvast vallamajale, sial küzümä, et ant luba, valla vanemba luba. Ükskord juba oli nii, [et] läksime palju rahvast, maarahvast [=suure hulga lutsidega] vallamajja seal küsisime, et antaks luba, vallavanemate luba. Vienreiz tā jau bija, gājām daudz ļaudis, Ludzas igauņi uz pagastnamu, tur prasījām, lai dotu atļauju, pagasta vecāko atļauju. Oļļ tan Meikol Jarašenka, Jān Jarašenka ni oļļ Jesp Herman. Oli siin Meikul Jarošenka, Jaan Jarašenka ja oli Jesp Herman. Bija Meikuls Jarošenko, Jānis Jarošenko, un bija Jezups Hermans. Vōlain üteļ nī, et tīq, mārahvas, küzüge timä käest lupa, et tiele lubanuq sǟdäq Jāni küllä ēsti kuoli. Voolaine ütles nii, et teie, maarahvas [=lutsid], küsige tema käest luba, et [ta] lubaks teil teha Jaani külla eesti kooli. Volaine teica tā, lai jūs, Ludzas igauņi, prasiet no viņa atļauju, viņš atļautu jums atvērt Lielo Tjapšu ciemā igauņu skolu. Anniq, miä küsse, Vōlain īh, mārahvas peräh. Vallavanembaq lubasiq, ku um latsi, vyit sǟdäq Jāni küllä ēstu kōli. Andsid, mida küsisime, Voolaine [oli] ees, maarahvas [=lutsid] järel. Vallavanemad lubasid, kui on lapsi, võid teha Jaani külla eesti kooli. Deva, ko prasījām, Volaine priekšā, Ludzas igauņi iepakaļ. Pagasta vecākie apsolīja, ja ir bērni, var atvērt Lielo Tjapšu ciemā igauņu skolu. Rudziš lubaș, et sǟtke. Meikoli pōl oļļ joq kuolimaja. Rudziš lubab, et tehke. Meikuli pool oli ju koolimaja. Rudzišs apsolīja, ka atvērs. Pie Meikula jau bija skolas nams. Vōlain lätt tyist vūri külli pitih kiŗotama, paļļo um latsi ni ku vanaq latseq. Voolaine läheb teist korda külasid pidi kirjutama, palju on lapsi ja kui vanad lapsed [on]. Volaine gāja vēlreiz pa ciemiem, pierakstīt, [cik] ir bērnu un cik veci bērni [ir]. Lähädi Rīga, sialt lähätidi tagazi, anda-s lupa sǟdäq ēsti kūli. Saatis Riiga, sealt saadeti tagasi, ei antud luba teha eesti kooli. Nosūtīja uz Rīgu, no turienes atsūtīja atpakaļ, nav dota atļauja atvērt igauņu skolu. Tū havi panti puola kōliq kaq kinniq ni vinne kōliq; lyppi timä tǖ ni ihkus ni jäiq mārahvas murrest, jäie murehhama, et ka nō a lätt mākīl usse. Tollal pandi poola koolid ka kinni ja vene koolid. Lõppes tema töö ja iha ja jäi maarahvas [=lutsid] mureks, jäi muretsema, et vaata nüüd aga läheb [=sureb] maakeel [=lutsi keel] välja. Toreiz arī slēdza poļu skolas un krievu skolas. Apsīka viņa darbs un dziņa, un Ludzas igauņi sāka raizēties, kļuva noraizējušies, ka Ludzas igauņu valoda izmirst. Kiroț latseq ni kiroț latse āstak: kual āstagal sündünüq ni kua vyevaq mindäq kuolih. Kirjutas lapsed ja kirjutas laste aastad [üles]: mis aastal [on] sündinud ja millal võivad minna kooli. Pierakstīja bērnus un pierakstīja bērnu vecumu: kurā gadā dzimuši un kad var iet skolā. Nī timä käve sügüselt tīä-i mitu päivä, sjō kȳ timä koŗaș ärq. Nii ta käis sügisel ei tea mitu päeva, selle kõik ta korjas ära. … Tad viņš devās rudenī, nezinu, cik dienu, to visu viņš savāca. … Bērnu bija daudz: Lielo Tjapšu ciemā, visapkārt, Nirzas pagastā, Greču ciemā. Aitüma Vōlainele, timä löüdze Ēstumāl sǟndze azema, kohe vyeti Ludza mārahva latsi. Aitäh Voolaisele, tema leidis Eestimaal sellise koha, kuhu võeti lutsi maarahva lapsi [õppima]. Pateicoties Volainem, viņš atrada Igaunijā vietu, kurā pieņēma Ludzas igauņu bērnus [mācīties]. Latsi saie paļļo: Jāni küläh ümbretsȳri, Ņerza vallah, Grēki küläh. Lapsi sai palju: Jaani külas, ümberringi, Nirzas vallas, Greeki külas. Noidi kirjega lätsim Ludza semskaja uprava pritsedatseli manoq. Nende kirjadega läksime Lutsi üleriigilise omavalitsuse esimehe juurde. Ar šīm vēstulēm mēs gājām pie Ludzas visas valsts [mēroga] pašvaldības priekšsēdētāja. Vōlain otse sǟndzit latsi, Voolaine otsis selliseid kia tahtvaq syitaq Ēstumāle lapsi, kes tahavad sõita opma. Vōlain löüdze. Eestimaale õppima. Voolaine leidis [selliseid]. Volaine meklēja tādus bērnus, kas gribēja doties uz Igauniju mācīties. Volaine atrada [tādus]. Inemine oļļ hüä, täl nimi Edvart Rudziš, timä vanembaq sündünüq Ņerza vallah, oppe Pītserin universidētah. [See] inimene oli hea, tema nimi oli Edvart Rudziš, tema vanemad [olid] sündinud Nirza vallas, õppis Peterburi ülikoolis. [Šis] vīrs bija labs, viņa vārds bija Eduards Rudzišs, viņa vecāki [bija] dzimuši Nirzas pagastā, mācījušies Pēterburgas Universitātē. Vōlain eziq syiț Ēstumāle, lähäț perrä kerikezändä puolakeze suvve. Voolaine ise sõitis Eestimaale, saatis järele kirikuõpetaja poole suve [pealt]. Volaine pats devās uz Igauniju, sūtīja mācītāju pa vasaru. Vōlain vyțț Jāni küläst kolq inemeist ni syedim Ludzah timä puole, timä majale. Voolaine võttis Jaani külast kolm inimest ja sõitsime Lutsis tema poole, tema majale [=koju]. Volaine paņēma no Lielo Tjapšu ciema trīs cilvēkus, un mēs braucām uz Ludzu, uz viņa mājām. Tū veie Meikoli latselatse, nimi Jesp Nikanov, veie Tartu, panḑ auto pǟle, autoga vīdi ärq Räpinale, kon eläs Vōlain. Too viis Meikuli lapselapse, [kelle] nimi oli Jesp Nikanov, viis Tartusse, pani auto peale, autoga viidi ära Räpinasse, kus Voolaine elab. Viņš aizveda Meikula mazdēlu, [kura] vārds bija Jezups Nikanovs, veda [viņu] uz Tartu, iesēdināja auto, ar auto aizveda uz Repinu (Räpina), kur Volaine dzīvo[ja]. 133 Vōlain tuļļ vasta, veie kūq, sial nimäq olliq nätäļ, pǟle sȳdi arq. Vōlain syit ärq Jēzubiga Tartu. Voolaine tuli vastu, viis koju, seal nad olid nädala, pärast sõitsid ära. Voolaine sõitis ära Jeesubiga Tartusse. Volaine iznāca pretī, veda [viņus] uz mājām, tur viņi bija nedēļu, tad aizbrauca. Volaine aizbrauca ar Jezupu uz Tartu. Sial oļļ kerikon, näiq paļļo sjondze, paļļo rahvast. Seal oli kirikus, nägi palju ksjondse [=katoliku preestreid], palju rahvast. Tur bija baznīca, redzēja daudz katoļu mācītāju, daudz cilvēku. Jēspile saie mīlt pitih, oppe Jespile sai meelt mööda parembale mākīlt. [=hakkas meeldima], õppis paremini maakeelt [=eesti keelt]. Jezupam iepatikās, iemācījās labāk igauņu valodu. Vōlainega syediq tagazi Ludzamāle, sīh Vōlain vīl koŗaș myne latse ni veie sügüselt lypeng augustakū Talinale. Voolaisega sõitsid tagasi Lutsimaale. Siin korjas [=kogus] Voolaine veel mõned lapsed ja viis sügisel augustikuu lõpus Tallinasse. Devās ar Volaini atpakaļ uz Ludzas zemi. Tur Volaine savāca vēl kādus bērnus un aizveda rudenī augusta beigās uz Tallinu. Vōlain taht, et inäp olnuq Ludzimā mārahva sieh mākīlt. Voolaine tahab, et oleks rohkem Lutsimaa maarahva seas maakeelt. Volaine vēlējās, lai Ludzas igauņu valodu vairāk runātu Ludzas zemes Ludzas igauņu starpā. Kirbu külä / Škirpāni Taka Škirpānu ciemā. Foto: U. Balodis, 2013 Škirpāni atrodas starp Tjapšiem un Pildu. Esmu izstaigājis sētas tuvu pie Škirpānu ezera, kuras atrodas netālu no celiņa, kas krustojas ar galveno ceļu starp Pildu un Lielajiem Tjapšiem, kā arī esmu nācis ar kājām pāris kilometru no Škirpānu kapiem. Vairākas reizes esmu bijis Škirpānos, bet ne reizi neizdevās ar kādu no šejieniešiem satikties. Sētas bija sakoptas, bet mājās neviena nebija. Ciema nosaukums Ludzas igauņu valodā ir Kirbu külä jeb ‘Blusas ciems’. Škirpānos Ludzas igauņu valoda runāta vēl gandrīz tikpat nesen kā Tjapšos, un ciema valoda plaši dokumentēta 20. gadsimtā. Ludzas igauņu valodas teicējiem pārsvarā bijis uzvārds Jakimenko, kā arī Germovs. 1972. gada ekspedīcijā pie luciem Guna Pence pierakstīja vairākas interesantas Škirpānu iemītnieka Jezupa Jakimenko (1876–1972) atmiņas. Jakimenko atcerējās, ka igauņi savulaik esot precējuši vienīgi igauņus. Arī ka mājās visi – gan vecāki, gan pats, gan brāļi – runājuši igauniski. Pats esot teicis, ka daudz vairs neatceroties, tomēr varējis brīvi sarunāties Ludzas igauņu valodā, kad Pence viņu satika1. Jakimenko stāstījis ģimenes nostāstus par Ludzas igauņu izcelsmi, ka tie ienākuši no Igaunijas “švecu [resp., zviedru] kara” laikā (visticamāk, Lielā Ziemeļu kara laikā) un ka apmetušies pie ezera netālu no Pildas baznīcas. 1 134 Pence 1972:31 135 Škirpāni toreiz Igauņu ģimene. Škirpāni, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:72 Vecais Vindze, vecākais Ludzas igaunis (Sangs raksta, ka stāstot, Vindze esot vairāk nekā 100 gadu vecs.) Škirpāni, Pildas pagasts. Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:63 Skats uz 1890. gadā celtu māju. Škirpāni, Pildas pagasts. Foto: T. Võti, 1968 ERM Fk 1561:124 Agate Jakimenko, Ludzas igauņu tradīciju zinātāja. Škirpāni, Pildas pagasts Foto: A. Sang, 1936, ERM Fk 756:74 136 137 Škirpāni tagad Škirpānu ezers. Foto: U. Balodis, 2013 Laivas Škirpānu ezerā. Fotogrāfs atzīmē, ka laivas esot taisītas 1965. gadā, un arī dod to nosaukumu Ludzas igauņu valodā: lodik (mūsdienu ortogrāfijā visticamāk būtu: lōdzik). Škirpāni, Pildas pagasts. Foto: T. Võti, 1968, ERM Fk 1561:123 Lauku sēta Škirpānos.Foto: U. Balodis, 2013 138 139 Škirpānu Ludzas igauņu valodas piemēri Šajos tekstos Ludzas igauņu valodas teicējs Osips Jakimenko (1883) sarunājas ar igauņu pētniekiem Salmi Nigolu (Salme Nigol), Salmi Tanningu (Salme Tanning), Āri Adleru (Aare Adler). O. Jakimenko stāsta gan par vēsturiskiem tematiem (ģimenes nostāstus par Ludzas igauņu izcelsmi, vecvecāku atmiņas par dzīvi muižnieku laikos), gan par aktuāliem tematiem tajā laikā (valodas stāvokli 1960. gadā, kad ārpus kaimiņciemiem – Tjapšiem un Škirpāniem – Ludzas igauņu valodas zināšanu maz vairs bija palicis). Jakimenko stāsts par Ludzas igauņu pārnākšanu uz Latgali Lielā Ziemeļu kara laikā (Jakimenko piemin Igaunijas atrašanos zviedru varā, kas atbilst tā laika stāvoklim) ir viens no vairākiem, ko Ludzas igauņi stāstījuši pētniekiem par savu izcelsmi. Škirpānu ciema teksti ir vērtīgi dzīvās runas piemēri. Tie arī ir interesanti, jo pierakstīti laikā, kad Ludzas igauņu valoda vēl bija ikdienas sarunvaloda (stāvoklis, kas, visticamāk, beidzās 1980. gados pēc Lielo Tjapšu iemītnieces Antoninas Nikonovas nāves 1983. gadā). Valodnieki sarunājas ar Jakimenko kādā Igaunijas dienvidigauņu valodas izloksnē, tādēļ viņu teiktais atstāts transkriptā veru valodas ortogrāfijā. Tekstu ierakstījuši S. Nigola, S. Tanninga, Ā. Adlers 1960. gadā, to transkribējusi Trīna Iva (Triin Iva) 2009. gadā. Tā audioieraksti pieejami Igauņu valodas institūta arhīvos (ieraksta kataloga numurs: EMH0191). Lauku sēta Škirpānos.Foto: U. Balodis, 2013 Par igauņiem Ludzas apkaimē Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Mis küläq siin olliq, kus elliväq eestlasõq? Mis külad siin olid, kus elasid eestlased? Kuri bija ciemi, kur dzīvoja igauņi? Ēstläze no /…/ sīn ku /…/ alosti, sis (--) (Belamoikis, Belamoikist) kui alosti niq oļļ mis y Belamoiki, Tirgaži, Vārkaliq, no Tirbani, Laizina, /…/ Vastalo, Tšäpsi külä. Eestlased. Siin, kui alustasin siis (--), (Belamoikis, Belamoikist) kui alustasin ja oli mis... Belamoiki, Tirgaži, Vorkaļi, Tirbani, Laizina, Vastalo, Tjapši küla. Igauņi nu /…/ Te, kur lai sāku (--), (Belamoikos, no Belamoikiem) kā lai sāku un kuri bija... Belamoiki, Dergači, Vorkaļi, Škirpāni, Laizāni, Saļņiki, Tjapšu ciems. Noq inäbä ole-es sīn. Sīn vēdüq oļļ jǟnüq (--). Rohkem ei olnud siin. Siin oli ju vähe jäänud (--). Daudz vairs te nav. To jau maz palicis. (--). Lauku sēta Škirpānos.Foto: U. Balodis, 2013 140 141 Om ärq lännü (--) paļļo oļļ, paļļo oļļ sīn neid küļļ, yks mina jo lasi mielest, mǟndzeq küläq sīn olliq joq. Palju oli siin neid külasid. Ikka mina ju lasin meelest, millised külad siin olid ju. Daudz to ciemu bija šeit. Vienmēr izlaižu no prāta, kuri ciemi tie te bija. Kas nuu olliq sinu esa aigu? Kas need olid sinu isa ajal? Vai tie bija tava tēva laikā? Ežä aigu jō sjō, sjō olliq ammuq, koq sjō oļļ aig, ku sjō vyi olla inäp āstaku, mǟnest vīskümend, kūskümend tagasi joq, a no inäbä (--) jǟ-äs mīq puole ja ēstläisi jäi ynne… Isa ajal ju see... [Need] olid ammu ju. Oli aeg, kui... See [aeg] võib olla rohkem [kui] (mõni) viiskümmend, kuuskümmend aastat tagasi ju. Aga enam (--) ei jäänud meie poole eestlasi, jäi ainult... Tēva laikā taču tas... [Tas] jau bija sen. Bija laiks, kad... Šis [laiks] varbūt jau [bija] pirms vairāk [nekā] (kādiem) piecdesmit, sešdesmit gadiem. Bet vairs (--) nav mūsu pusē palicis igauņu, palikuši tikai… Jāni küläh vīl um veli syzaraga ēstläzeq, /…/ kynelazeq ēstu kīlt, a tȳzeq joq kui (--) Jaani külas on veel vend õega eestlased, räägivad eesti keelt. Aga teised ju kui (--). Lielo Tjapšu ciemā ir vēl brālis ar māsu igauņi, runā igauņu valodā. Bet citi jau kā (--) Vana Migalai om, tū ka vīl Vana Migalai on, too ka veel Ir Vecais Migalai, tas arī vēl kynelas ēstu kīlt, tū ka vīl räägib eesti keelt. Too ka runā igauņu valodā. Tas arī polmas ēstu kīlt. veel mõistab eesti keelt. vēl saprot igauņu valodu. 142 Noq kuis sinu esä, Kuidas sinu isa, vanaisa vanaesä aigu, kuis sis eleti ajal, kuidas siis elati siin siin külän? külas? Tava tēva, vectēva laikā, kā tad dzīvoja šajā ciemā? Vanaezä aigu eleti halvaste, tū ole-es hüvvä ello. Olliq kuaq pereme’eq, mād olli inäbä, nūq parembale elliq. Vanaisa ajal elati halvasti. See ei olnud hea elu. Kes olid peremehed, [neil] oli maad rohkem, need elasid paremini. Vectēva laikā dzīvoja slikti. Tā nebija laba dzīve. Kas bija saimnieki, [tiem] bija vairāk zemes, tie dzīvoja labāk. Agaq ku vanaezä elli mul, sis tū elli halvaste ezändä aigu (--) ezändä(le) Aga kui mul vanaisa elas, siis too elas [mõisa]isanda ajal halvasti (--). Bet, kad vectēvs dzīvoja, tad tas dzīvoja slikti [muižas] kungu laikā (--). Kui ezänd(äle) vaja mynda tǖd tegemä sinnä myizale, myizah nūq teiq tǖd ky’y. Kui isandale vaja [oli minna] mõnda tööd tegema sinna mõisasse; mõisas nemad tegid tööd kõik. Kad kungam vajadzēja, bija jāiet uz muižu strādāt; muižā viņi darīja visu darbu. Aq pǟle naksi ynne kolq päivä tegemä ezändäl, a kolq päivä teiq hinele tǖd joq, no vitsugaq pesti, kui kulle-es ezändät, vitsugaq pessiq. Aga peale [=pärast] hakkasid ainult kolm päeva tegema isandale, aga kolm päeva tegid endale ju tööd. Vitstega peksti, kui ei kuulanud isandat, vitstega peksid. Bet vēlāk [viņi] sāka strādat kungam tikai trīs dienas, bet trīs dienas savus darbus darīja. Ar rīkstēm pēra, ja neklausīja kungam, ar rīkstēm pēra. Vot mul vana- vanaimä ni vanaezä, vanaimä mul oļļ, sada vīz̦ āstakku elli. Sis tū prǟde iks, kui sändzide (--) synnogaq prǟde. Mul vanaema ja vanaisa... Vanaema oli mul, sada viis aastat elas. Siis tema ketras ikka, kui selliste (-- ) sõnadega, ketras. Man vecmāmiņa un vectēvs... Man bija vecmāmiņa, simt piecus gadus nodzīvoja. Viņa vienmēr vērpa, kā tādu (--) ar vārdiem, vērpa. No sis kanniq sinnäq langa, setä kanniq langa tūd (jo) hüäste oļļ (aprādet ōle). Ja ku ole-es, sis tūd ezänd peș vitsugaq. Siis kandsid sinna seda lõnga. Kandsid lõnga. Seda, kui (ju) hästi oli (kedratud olevat) midagi. Ja kui ei olnud, siis toda isand peksis vitstega. Tad aiznesa uz turieni dziju. Aiznesa dziju. To, cik (taču) labi bija (savērpts) kaut kas. Un ja nebija, tad kungs to pēra ar rīkstēm. Elli ärq sada vīz̦ āstakku vanaimä. Sis tū esändä aigu kyneli kȳ, miä oļļ. Vanaema elas ära sada viis aastat [vanaks]. Siis tolle isanda ajal rääkis [ta] kogu aeg, mis oli. Vecmāmiņa nodzīvoja [līdz] simt piecu gadu [vecumam]. Viņa vienmēr stāstīja, kā bija [muižas] kungu laikā. Minol inämb mielehnä ei oleq tūd kyike, mitä timä kyneli. Aq kirja polma-as mǟndzest, mǟnestkiq kirja nimäq polma-es. Mul enam meeles ei ole seda kõike, mida tema rääkis. Aga kirja [=lugeda] ei osanud, mingitki kirja [=raamatut lugeda] nemad ei osanud. Neatceros vairs visu, ko viņa stāstīja. Bet lasīt nemācēja, nevienā valodā lasīt nemācēja. Ei läti kīlt, ei ēstu kīlt, ei vine kīlt kirja polmaas nimäq. Mis mi vīl nakkama kynelama (sīn)? Ei läti keelt, ei eesti keelt, ei vene keelt ei osanud nemad kirja [=lugeda]. Mis me veel hakkame rääkima (siin)? Ne latviešu, ne igauņu, ne krievu valodā viņa nemācēja lasīt. Par ko vēl runāsim? Kuis nuu inemise siiä ommaq saanuq? Kuidas need inimesed siia on saanud? Kā šie cilvēki šeit nonākuši? No inemizeq ommaq sānu Ēstimālt. Ēstimālt ommaq sīäq (aenu) näid. Kui syda /…/ oļļ (sjō) inne syda sīn rahvas jǟs, sis Ēstimālt nimäq sīäq tulliq. Need inimesed on saanud [siia] Eestimaalt. Eestimaalt on siia (ajanud) neid. Kui sõda oli, (see) enne sõda rahvas jääb, siis nemad tulid siia Eestimaalt. Šie cilvēki atnākuši no Igaunijas. Viņus atdzina uz šejieni no Igaunijas. Kad karš /…/ bija (tas) pirms kara ļaudis paliek šeit, tad tie nāca uz šejieni no Igaunijas. 143 144 Paļļo oļļ sīäq tulnuq. Njōq tūd Abrūdžga külä, Tirbāni külä, Belamoike külä, Vārkali külä. Njōq sjohoq pūldõ saieq, a nūq aiq (jäiq sis) tuhuq pūlde, kon oļļ mā paremb. Palju oli siia tulnud. Need seda Abruudžga küla, Tirbani küla, Belamoike küla, Vorkaļi küla. Need said siia poolde, aga need ajasid (jäid siis) sinna poole, kus maa oli parem. Daudzi atnāca uz šejieni. Viņi to, Abricku ciems, Škirpānu ciems, Belamoiku ciems, Vorkaļu ciems. Viņi palika šai pusē, bet tos aizdzina (tad palika) uz to pusi, kur zeme bija labāka. Sinnäq panniq, a siin oļļ mytsugaq kazunuq kinniq. (Mul nu) imä kyneli, sīn kyik ümbretsȳri olliq mytsaq arq kazunuq, mõtsuga kinniq. Sinna panid, aga siin oli metsadega kasvanud kinni. (Mul) ema rääkis, [et] siin kõik ümberringi olid metsad, ära kasvanud metsadega kinni. Tur [viņus] nometināja, bet šeit bija aizaudzis ar mežiem. (Man) māte stāstīja, [ka] te visur visapkārt bija meži, aizaudzis ar mežiem. Sjōd sis (--) sīn oļļ Mytsa külä. Tūd ky’y kutsutigi Mytsaküläst – siäl üteq mytsaq ynne olliq. No kivil (--) jahvikiviq, käzikiviq, kon jahvyti nu noid vīl (--) no siäl mul siäl brateinigi eläzeq joq. No mis mī vīl nakam kynelama sīn inämb? Seda siis (--) ... Siin oli Metsaküla. Seda alati kutsutigi Metsakülaks – seal ühed metsad ainult olid. Kivil [=veskil] (--), veskikivid, käsikivid, kus jahvati, neid veel (--) ... Seal mul venna-, õepojad elavad ju. Mis veel hakkame rääkima siin enam? To tad (--) ... Šeit bija Meža ciems [=Germi]. To vienmēr sauca par Meža ciemu – tur bija viens vienīgs mežs. Akmenim [=dzirnavām] (--), dzirnakmeņi, maltuves, kur mala, tos vēl (--) ... Tur man vēl brāļa, māsas dēli dzīvo. Par ko tad vēl runāsim? A mis tuu sõda võise ollaq? Aga mis see sõda võis olla? Bet kāds karš tas varēja būt? Syda oļļ Švēdagaq sīn, vanaq kyneliq. Nimäq pageziq. Vanaq. Jȳ alaq olliq tüknüq talve aegu, kon oļļ jegä korgemb, ärq külmänü edimält, vezi, vezi lätș ärq alaq. Sis näq pageziq tūq jȳ alaq sinnäq, olliq tüknüq joq nī vanaq. Miu- minole kyneliq, mina (_že) ei mälehhä jo setä. Tū jǟ alaq olliq tüknüq no siäl. Ku lätș äräq Švēts, (sīn) jäi pūstast. Sõda oli Rootsiga siin. Vana[inimese]d rääkisid. Nemad põgenesid, vanad [inimesed]. Jõe alla olid tükkinud [= roninud] talve ajal. [Sinna,] kus oli jää kõrgem, ära külmunud kõigepealt, oli vesi, vesi läks ära alla. Siis nad põgenesid, selle jõe alla sinna olid tükkinud. Nii vana[inimese]d mulle rääkisid, mina ei mäleta ju seda. Selle jää alla olid tükkinud. Seal, kui läks ära rootslane, [siis] (see) jäi tühjaks. Te bija karš ar Zviedriju. Vecie [ļaudis] stāstīja. Viņi bēga. Vecie. Viņi ziemā bija kāpuši zem upes [krasta]. Kur ledus bija augstāks, no sākuma bija sasalis, ūdens, ūdens nogāja lejā. Tad viņi bēga, viņi nokāpa zem upes [ledus]. To man stāstījuši vecie. Es to jau neatceros. Ka viņi zem ledus ir kāpuši. Kad zviedri aizgāja, [tad] palika tukšs. Pūsta aze jäi ja rahvast jäi sinnäq vēdüq. Vot ka aeti siält nǖd rahvast, agaq neile külli manuq. Njōq küläq kyik olliq ēstläzeq, Ēstumālt lähädüq sīäq. Tühi koht jäi ja rahvast jäi sinna vähe. Ka aeti sealt nüüd rahvast, aga nende külade juurde. Need külad kõik olid eestlased, Eestimaalt saadetud siia. Vieta palika tukša, un maz ļaužu tur palika. Ļaudis arī no turienes atdzina, bet uz viņu ciemiem. Ciemos bija visi igauņi, [kas] atnāca no Igaunijas uz šejieni. Vot Abrudžgiq, Grietsiq, nūq ommaq tūh puolel. Vīl katș kolq küllä vīl siäl om, mina (vāt) ar lasi mielest, kui naid kutsutas ynne, naid külli. Abrudžgid, Grietsid, need on seal poolel. Veel kakskolm küla on veel seal, mina lasin meelest ära, kuidas neid kutsutakse, ainult neid külasid. Abricki, Greči, tie ir tajā pusē. Vēl divi trīs ciemi tur vēl ir, neatceros, kā tos sauca, tos ciemus. No kuis nimä siäl olliq (--) külä. Abrutškaq olliq, Grietsiq. Vīl katș küllä om ēstläizi siäl. Kas mīq ollim ot-ot Vōlainegaq syitnuq sinnäq? Ni oļļ Sommer syitnuq sīäq, Sommerigaq ollimiq sinnäq mīq syitnuq. No tūsamu kui mī, mīq pūl (timägaq). Kuidas nad seal olid? (--) küla, Abrutškad olid, Grietsid. Veel kaks küla on eestlasi seal. Kas me olime Voolainega sinna sõitnud? Ja oli Sommer sõitnud siia, Sommeriga olime sinna sõitnud. Toosama kui me, meie pool (temaga)... Kuri tie bija? (--) ciems, Abricki bija, Greči. Bija igauņi vēl divos ciemos. Vai mēs esam ar Volaini uz turieni braukuši? Un Sommers tur bija braucis. Tāpat kā mēs, mūsu pusē (ar viņu)... Par valodas lietošanu Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Jo veidüq um jo ēstläizi. Ummaq ummaq vanembaq joq kynelazeq nu inämbä kynelazeq läti kīlt. Läti kīlt kyik kynelazeq sǟl, nimäq polma-aiq. Vinne kīlt nimäq polma-ai. Vähe on ju eestlasi. On, on vanemad ju räägivad. Rohkem räägivad läti keelt. Läti keelt räägivad seal kõik, nemad ei mõista vene keelt, [seda] nemad ei mõista. Maz taču ir igauņu. Mūsu vecāki jau vēl runā. Vairāk runā latviešu valodā. Tur visi runā latviešu valodā, viņi nesaprot krievu valodu, [to] viņi nesaprot. A läti kīlt, a nūq kuaq polmazeq, vanaq, nūq ēstu kīlt kynelazeq. Aga need, [kes] läti keelt mõistavad – vana[inimese]d –, need räägivad eesti keelt. Bet tie, [kas] latviešu valodu saprot – vecie [ļaudis] –, tie runā igauņu valodā. 145 146 Kas pääle sinnu siin viil om tõisi kiä eesti kiilt polmasõ? Kas peale sinu on siin veel teisi, kes eesti keelt oskavad? Kas izņemot tevi ir pārējie, kas šeit vēl igauņu valodu prot? Um sīn kuaq polmazeq. Um raaskeist kuaq polmazeq. Mul katș veld sīn ummaq, ne ummaq. (--). On siin [neid], kes oskavad. [Neid] on pisut, kes oskavad. Mul on kaks venda siin, need on (--). Ir te, kas prot. [Viņu] ir nedaudz, kas māk. Man šeit ir divi brāļi, viņi ir (--). Siin saman Škirpanõn? Siinsamas Škirpānis? Tepat Škirpānos? Ei ole-ei, ütș um mytsa sēh, tyne um Tirbanih. Njōq polmazeq vīl. Nu meil olli imäq ēstläzeq ni ezäq olli ēstläze, läti olees, läti kīlt. Ei ole, üks on metsa sees, teine on Tirbanis. Nemad oskavad veel. Meil olid emad eestlased ja isad olid eestlased. Läti [keelt], ei olnud läti keelt. Nav, viens ir mežā, otrais ir Škirpānos. Tie vēl prot. Mums mātes bija igaunietes un tēvi bija igauņi. Latviešu [valodas], nebija latviešu valodas. Mina esiq polmaas läti kīlt. Āstakko katșteistkümme mul oļļ, läti kīlt mitägiq polma-es, ēstu kīlt kynele(gi ynne joq). Mina ise ei mõistnud läti keelt. Aastat kaksteist mul oli, läti keelt ei mõistnud midagi. Eesti keelt räägin(gi ainult ju). Es pats nesapratu latviešu valodu. Gadi divpadsmit man bija, latviešu valodu nesapratu nemaz. A neil jo olliq läti nāzeq vyttaq (vyi ku nī) ummaq sis, nimäq joq Kui imä lätläne nī latsi oppazeq läti värki kynelema. Aga neil ju olid läti naised võtta. (Või kui need) on, siis nemad ju, kui ema [on] lätlane, nii [=siis] lapsi õpetavad läti värki [=keelt] rääkima. Bet viņi jau bija ņēmuši latviešu sievas. (Vai kā viņi) ir, tad viņi jau, ja māte [ir] latviete, tad bērniem māca runāt latviešu valodā. A nimäq polmazeq yks sis kui um (ynne kyneldaq jo hüä jo) puhtale jo vajaq a kyneldaq. Kynelazeq niq polmazeq, kȳ ēstu kīlt polmazeq. Aga nemad mõistavad ikka siis, kui on, (ainult rääkida ju hea), puhtalt ju vaja rääkida. Räägivad ja mõistavad, kõik mõistavad eesti keelt. Bet tad tomēr viņi saprot, ja ir, (vien runāt taču ir labi), vajag jau runāt pareizi. [Viņi] runā un saprot, visi saprot igauņu valodu. Ütș um Mytsaküläh, a tyne um Tirbani küläh, a sīn um vīl um kiä mulle jo, lell tule, August. Üks on Metsakülas, aga teine on Tirbani külas. Aga siin on veel [neid], kes mulle ju lell tuleb [meelde], August. Viens ir Meža ciemā [=Germi], bet otrs ir Škirpānu ciemā. Bet šeit vēl ir [tie], man tēvocis nāk [prātā], Augusts. Sjō ka vīl tule yks mī pōle, lǟmi yks ütte mīq, umma ēstu kīlt yks lase-eiq ärq mēlest, yks kynelamiq ēsti kīlt joq. See ka veel tuleb ikka meie poole, läheme [=saame] ikka kokku. Meie oma eesti keelt ikka ei lase meelest ära, ikka räägime eesti keelt ju. Viņš vienmēr vēl atnāk pie mums, vienmēr ejam kopā. Neļaujam igauņu valodai pamest mūsu prātus, vienmēr runājam igauņu valodā. A nīq tyzeq polma-aiq sīn jo, veidüq kuaq polmazeq, Jāni küläh sǟl vīl um Igna, Āņtsa, kae nūq polmazeq läti ēstu kīlt. Aga need teised ei mõista siin ju [eesti keelt], vähesed, kes mõistavad. Jaani külas, seal veel on. Igna, (Aanitsa), vaat need mõistavad läti eesti keelt. Bet šeit jau citi nesaprot [igauņu valodu], [ir] mazums, kas saprot. Lielo Tjapšu ciemā, tur vēl ir. Igna, (Ancis), lūk viņi saprot latviešu igauņu valodu. 147 Ņerza vald | Nirzas pagasts Grēki / Greči Autobusu pietura Greču ciemā Foto: U. Balodis, 2013 Mūsdienu pagasti 1 – Nirzas pagasts 2 – Lauderu pagasts 3 – Rundēnu pagasts 4 – Pildas pagasts 5 – Isnaudas pagasts 6 – Ciblas pagasts 7 – Brigu pagasts Ciemi a – Ņerza (Nirza) b – Mägize külä (Barisi) c – Grēki (Greči) d – Tati külä (Ščastļivi) Aptuvenās mūsdienu pagastu robežas rādītas pelēkā krāsā vēsturiskā pirmskara Nirzas pagasta robežās. 148 Greču ciems atrodas netālu no Barisiem un mazliet lielākā attālumā no Ščastļiviem. Tie veido ciemu puduri, kur vēsturiskajā Nirzas pagastā visilgāk runāja Ludzas igauņu valodu. Mūsdienās ciemos vairs nav neviena, kas varētu brīvi sarunāties Ludzas igauņu valodā, taču ir vismaz daži, kas cēlušies no šiem ciemiem vai vēl dzīvo tajos un kas atceras vārdus, skaitļus vai kādu garāku teikumu. Greču nosaukums Ludzas igauņu valodā ir Grēki (patskani ē izrunā šauri, kā vārdā ‘klēts’). Tā cilme nav skaidri zināma. Ščastļivu iemītnieks Nikolajs Buļs pētniecei Gunai Pencei stāstījis, ka Greču nosaukums Ludzas igauņu valodā – Grēki – cēlies no vārda Reiki, jo tā saucies igaunis, kas apmeties Grečos, kad pirmie igauņi ienāca šaja novadā1. Tāpat kā visos Nirzas un Brigu pagasta Ludzas igauņu ciemos, visbiežāk sastopamais uzvārds Greču Ludzas igauņu ģimenēs ir Buls un tā varianti Buļs, Bulis, Buļis. 1 Pence 1972:124 149 Grečos pirmoreiz biju 2013. gadā, kad devos līdzi Igaunijas Nacionālā muzeja pētniekiem Indrekam Jētsam un Maido Selgmē, kas toreiz veidoja dokumentālu filmu par Ludzas igauņiem. Grečos vēl atcerējās Pauloprīta Volaines braucienus uz šejieni, Volaines organizētās igauņu Ziemassvētku svinības ar dāvanām, kuras viņš bija sarūpējis no labvēļiem Igaunijā, kā arī centienus sūtīt vietējos Ludzas igauņu bērnus uz Igauniju izglītoties un stiprināt igaunisko identitāti. Greču iedzīvotāji labi apzinājās savu igaunisko izcelsmi. 2013. gadā Lidija Sprudzāne (1936) atcerējās, ka bērnībā visi ciemā runājuši igauniski, toties, kad satikāmies, Grečos nebija vairs neviena. Sprudzāne stāstīja, ka viņas vecāki esot mācējuši igauniski, bet izlēmuši viņai valodu nemācīt, jo uzskatījuši, ka tam neesot jēgas, jo visi tik un tā runājot latgaliski. Viņa stāstīja, ka senāk Grečos bijis daudz vairāk iedzīvotāju – viņas bērnībā tur dzīvojuši 152 cilvēki no 32 ģimenēm, bet tagad dzīvojot vairs tikai trīs ģimenes. Lidija Bule – arī no Grečiem, bet 2013. gadā dzīvoja Felicianovā – un Lidija Sprudzāne stāstīja, ka pagājušas vismaz divas paaudzes, kopš Ludzas igauņu valoda aktīvi runāta Grečos. Piezīmēs pēc sarunas ar Greču iedzīvotāju Tadeušu Buļu Guna Pence raksta, ka Tadeušs bijis vienīgais no Greču un apkārtējām igauņu sādžām, kas varējis vairs brīvi sarunāties [Ludzas] igauņu valodā. Kaut gan viņš esot to nelabprāt darījis un teicis, ka spētu kaut ko pastāstīt Ludzas igauņu valodā tikai tad, ja kāds cits viņam to runātu pretī. Toreiz Lidija Sprudzāne atstāstīja mātes teikto, ka igauņi esot nosūtīti uz Grečiem “kā uz Sibīriju”. Lidija Bule stāstīja, ka igauņi nonākuši Grečos kā karagūstekņi. Bule arī stāstīja, ka pirms Volaines ierašanās (tātad pirms 1920. gadiem) visi esot staigājuši apkārt “melnajos igauņu tērpos” un ka Greči senāk esot saukti par Buļu sādžu, nevis par Grečiem. Abas Lidijas stāstīja par kaujām un citiem gadījumiem, kas notikuši Grečos Otrā pasaules kara laikā. Greču ciema Ludzas igauņu valoda 21. gadsimtā bija vēl dzirdama Ludzā un pat Rīgā. Ludzā 2014. gadā satiku Mariju Jukiškāni (1920–2016), kuras ģimene cēlusies no Grečiem. Kaut gan pati uzaugusi Voitos un jau sen bija dzīvojusi Ludzā, bet vēl atcerējās skaitļus Ludzas igauņu valodā. Jukiškānes radiniece Aija Andersone dzied Ciblas fokloras kopā “Ilža”, kas ir viens no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem mūsdienu Ludzas igauņu kultūras uzturēšanas un atmodas dzinējspēkiem. 2019. gadā “Ilža” laida klajā kompaktdisku “Ludzas igauņu dziesmas”, kurā ierakstītas Emīla Melngaiļa 1930. gados pierakstītās Ludzas igauņu dziesmas jaunā izpildījumā, kā arī sakopoti vairāki ieraksti no arhīviem. “Ilža” dziedājusi Ludzas igauņu dziesmas vairākos pasākumos, kas saistīti ar Ludzas igauņiem, to skaitā 2015. gada Eiropas valodu dienu pasākumā Ludzā un 2018. gada pirmajā Ludzas igauņu studiju seminārā “Ludzi kīļ, kultūŗ ni ezämā | Ludzas igauņu valoda, kultūra un tēvzeme” Ludzā. 2 150 Igaunijas Nacionālajā muzejā glabājas plašs arhīvs ar fotogrāfijām no igauņu pētnieku ekspedīcijām 1920. un 1930. gados uz Ludzas igauņu ciemiem. Kad Hanness Korjuss 2017. gadā izdeva grāmatu “Ludzas igauņi”, grečiniece Leontīne Antonova to nopirka un ļoti pārsteigta ieraudzīja sevi kādā 1937. gada fotogrāfijā (tā ievietota šajā nodaļā). Taču Antonovas stāsts turpinās. 2018. gada Ludzas igauņu studiju seminārā ieradās viņas māsas meita Skaidrīte Ābrama ar ierakstu, kurā Antonova noskaita īsu pantiņu Lu- Ciblas folkloras kopas “Ilža” 2019. gada kompaktdisks “Ludzas igauņu dziesmas” dzas igauņu valodā. Tātad Greču ciema Ludzas igauņu valoda bija aizceļojusi līdz pat Rīgai. Sieviete, kas Antonovai iemācīja šo pantiņu, arī redzama tajā pašā arhīva fotogrāfijā – labajā pusē ar baltu lakatu galvā. Pantiņš Antonovas skaitījumā skanēja šādi: Kūsekiņe, kūsekiņe, Astu peste kuivikiņe, Varikiņe varvaltsam, Kulja kūzan otsan. Antonova tā nozīmi atcerējās šādi: Ak, eglīte! Ak, eglīte! Cik skaista tu gan esi! Taču tulkojums ir īsāks par oriģinālu, tātad man šķita, ka droši vien oriģinālam ir mazliet cits un/vai plašāks tulkojums. 2019. gada nogalē ar Tartu Universitātes kolēģi profesoru Karlu Pajusalu izveidojām iespējamu pantiņa sākotnējo formu. Tas – ar tulkojumu katrai rindai – varētu būt skanējis šādi: Kūzekene, kūzekene, Otsa pǟstä kuivikene, Varikene varva otsan, Kuļļa kūze otsan. Eglīte, eglīte, No gala sausiņa, Vārniņa žoga kārts galā, Zelta egles galā. Pence 1972:87 151 Greči toreiz Rozalija Bule, apmēram 90 gadu veca Greči, Nirzas pagasts Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:35 A. Buls ar savu no apses koka izgatavoto kokli Greči, Nirzas pagasts Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:11 Antona Bula sētā. Leontīne Antonova (priekšā, kreisajā pusē) ar baltu lakatu galvā. Sievai, kas iemācīja L. Antonovai Ludzas igauņu pantiņu (aizmugurē, labajā pusē), arī ir galvā balts lakats. Greči, Nirzas pagasts. Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:8 152 153 Skats uz Julija Bula māju. Celta 1938. gadā. Greči, Nirzas pagasts. Foto: V. Kutsar, 1973 ERM Fk 1687:1 Kartupeļu raža [P. Volaine pa kreisi]. Greči, Nirzas pagasts. Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:38 Skats uz Julija Bula kūti un klēti. Abas celtas 1930. gadu beigās. Greči, Nirzas pagasts. Foto: V. Kutsar, 1973 ERM Fk 1687:3 154 155 Greči tagad 156 Greču ciema centrs. Foto: U. Balodis, 2013 Greči. Foto: U. Balodis, 2013 Greči. Foto: U. Balodis, 2013 Ludzas igauņu pēcteces Lidija Bule un Lidija Sprudzāne Foto: U. Balodis, 2013 157 Leontīne Antonova savās mājās Rīgā Foto: U. Balodis, 2018 Uldis Balodis, Hanness Korjuss, Kaspars Škutāns*, Indreks Jētss, (priekšā) Lidija Sprudzāne*, Jānis Škutāns*, Lidija Bule* Igaunijas Nacionālā muzeja ekspedīcijas laikā, ar zvaigznīti apzīmēti Ludzas igauņu pēcteči). Foto: M. Selgmäe, 2013 Ludzas igauņu pēcteces daļēji ar saknēm Grečos. Aija Andersone (no kreisās) ar radinieci Mariju Jukiškāni viņas dzīvoklī Ludzā Foto: U. Balodis, 2014 Ciblas folkloras kopa “Ilža” uzstājas ar dziesmām Ludzas igauņu valodā pirmajā Ludzas igauņu studiju seminārā “Ludzi kīļ, kultūŗ ni ezämā | Ludzas igauņu valoda, kultūra un tēvzeme” Ludzas bibliotēkā. Foto: U. Balodis, 2018 158 159 Greču Ludzas igauņu valodas piemēri Teksts sniedz ieskatu Ludzas igauņu ikdienā un tradicionālajās zināšanās. Teicējs Jāzeps Buļs (1876) stāsta pētniekam Pauloprītam Volainem par zirgu audzēšanu. No valodniecības skatpunkta teksts ir vērtīgs, jo tas ir mazāk dokumentēto Nirzas pagasta ciemu Ludzas igauņu valodas dzīvās runas piemērs. Tekstu pierakstījis P. Volaine 1925./1926. gadā, to datorizējusi Tūli Tuiska (Tuuli Tuisk) 2009. gadā. Par zirgu audzēšanu 160 Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Kui vytat imäst, vaja tälle andaq kāru kol nakla kūh, a tȳze kū vaja vīș nakla andaq. Kui võtad [varsa] ema juurest, vaja talle anda kaeru kolm naela kuus, aga teisel kuul vaja viis naela anda. Kad mātei atņem [kumeļu], tam jādod trīs mārciņas auzu mēnesī, bet otrajā mēnesī jādod piecas mārciņas. Kui är (---) kūq, tōri tälle vaja andaq jo kümmend nakla kāru, a vīș nakla vaja andaq tälle hainu vai klēverit, noq tōri vett vaja andaq pūļ pangi tälle. Kui ära [=läbi] (--) kuu, siis talle vaja anda juba kümme naela kaeru, aga viis naela vaja anda talle heinu või ristikut, siis vet vaja anda pool pange talle. Kad [tam ir] (--) mēneši, tad tam jādod jau desmit mārciņu auzu, bet piecas mārciņas jādod tam sienu vai āboliņu, tad pusspaini ūdens dot tam. Vot üte āstagaq nī vaja ravidaq. Tȳze āstagaq vaja tǟga jo (---) vīsteistkümme nakla vaja andaq kāru, a haina veidü. Vaat ühel [=esimesel] aastal nii [on] vaja toita. Teisel aastal vaja temaga juba... viisteist naela vaja anda kaeru, aga heina natuke. Lūk, [tā] pirmajā gadā ir jābaro. Otrajā gadā ar to jau ir (---) piecpadsmit mārciņu auzu jādod, bet sienu mazāk. No tōri vaja jo kolmada āstagu pǟle syideldaq hiļļakeiste do vīje āstaguni. Vot vī āstagust tǟga jo syideldaq polnoi jo. Tōri vyit syideldaq joq kui paļļo vyi. Siis vaja juba peale kolmandat aastat sõita [=harjutada hobust] tasakesi kuni viie aastani. Vaat viiest aastast alates temaga juba sõita [võib] täiesti. Siis võid sõita juba, kui palju võid [= tahad]. Tad ar trešo gadu līdz pieciem gadiem ir jābrauc palēnām. Lūk, tad ar piekto gadu var sākt braukt ar to pilnā [ātrumā]. Tad tu vari braukt tik daudz, cik vari. No tǟ tōri nakas jūskma pūļteist … pūļteist versta, katș minutat, kolq sekundat ... kolteistkümme sekunda. Ta siis hakkab jooksma poolteist... poolteist versta, kaks minutit, kolm sekundit ... kolmeteistkümne sekundi[ga]. Tad tas sāk skriet pusotru... pusotru verstu, divas minūtes, trīs sekundes ... trīspadsmit sekundes. Teicējs Vincents Buļs (Vindze Buļļ, 1870) stāsta pētniekam Pauloprītam Volainem par braucienu uz dzirnavām malt graudus, kāršu spēlēšanu ar kaimiņu un lauku darbiem. Tekstu pierakstījis P. Volaine 1925./1926. gadā, to datorizējusi Tūli Tuiska 2009. gadā. Runas fragmenti Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Nyssi ma üles ni säi syitaq veșkivile. Varra syitnu... ni kulle: lehm mǖģ. Tahtos kaia, mille lehm mǖģ. Tõusin ma üles ja seadsin veskile sõitma. Vara [oleksin] sõitnud... ja kuulen: lehm möögib. Tahtsin vaadata, miks lehm möögib. Es pieceļos un sataisos braukt uz dzirnavām. Agri [būtu] braucis... un dzirdu: govs mauro. Gribu redzēt, kāpēc govs mauro. Lehm mǖģ ni rahvas syitva veșkivile ni jäti. Syida ma ka. Syidi... Tōri jahvi ärq varra, ni syidi tagazi ni lätsi kaema... Lehm möögib ja rahvas sõidavad veskile ja jätsin [järele uurimata]. Sõidan mina ka. Sõitsin... siis jahvatasin ära vara, ja sõitsin tagasi ja läksin vaatama... Govs mauro, un cilvēki brauc uz dzirnavām un devos [ceļā] [to nenoskaidrojis]. Es arī braucu. Braucu... Tad samalu agri un braucu atpakaļ un gāju skatīties... Höste mänge kārte. Kavva mänge uma sussedaga ni höste vidähü mäng, a myni vūri täl vidähüs, a tǟmbä mul vidähü mäng (---). Hästi mängisin kaarte. Kaua mängisin oma naabriga ja hästi vedas [mul] mängus, aga mõnel korral tal vedas, aga täna [mul] vedas mängus. Kārtis spēlēju labi. Ilgi spēlēju ar savu kaimiņu un labi veicās spēlē, bet dažreiz viņam veicās, bet šodien man veicās spēlē. Ēlä ma är tazi mā... Eile ma ära tasandasin maa... Vakar es nolīdzināju zemi... Ēlä mī vytim, tazim mā ärq ībä höste. Kap tazunu-us ärq, tak oles tǟmbä vihm paļļu mād ärq valanu. Ēlä är vali. Ärq tazim. Tǟmbä ībä höste mā sai. Eile me võtsime [ette], tasandasime maa ära väga hästi. Kui ei [oleks] tasandanud ära, nii ei oleks täna vihm palju maad ära kastnud. Eile ära kastis. Ära tasandasime, täna väga hästi maa sai. Vakar mēs sākām, nolīdzinājām zemi ļoti labi. Ja ne[būtu] nolīdzināta, tad lietus šodien nebūtu zemi ļoti izmērcējis. Vakar izmērcēja. Nolīdzinājām, šodien zeme ir ļoti laba. 161 Tati külä / Ščastļivi vārdam sčastļivij (счастливый) ‘priecīgs’. Nikolajs Buļs arī stāstīja Pencei, ka igauņi senāk precējušies tikai ar citiem igauņiem un ka nonākuši Ščastļivos, jo “kāds kungs iepircis tos no Igaunijas, apmainot pret kazām2”. Ščastļivi toreiz Pēdējā māja Ščastļivos. Foto: U. Balodis, 2017 Pirmajos braucienos, meklējot Ščastļivu ciemu, nekā neatradu un pieņēmu, ka ciems vai nu ir pazudis, vai tā atliekas aizaugušas ar krūmiem. Ščastļivu izzušana šķita pavisam pārsteidzošs atklājums, jo Ludzas igauņu ciemu fotogrāfiju krājumā, kas pieejams Igaunijas Nacionālā muzeja arhīvos, ir daudz attēlu no Ščastļiviem starpkaru gados. Tas bija viens no ciemiem, kurā Pauloprīts Volaine rīkoja igauņu Ziemassvētku svinības ciema bērniem. 2017. gadā, kad atkal devos ekspedīcijā pa Ludzas igauņu ciemiem, izlēmu vēlreiz pameklēt un šoreiz mazliet nomaļus no ceļa kāda lauka vidū ieraudzīju vienu vienīgu māju gara piebraucama ceļa galā. Mājā dzīvoja māte ar dēlu, un viņi apstiprināja, ka māja atrodoties Ščastļivos. Viņi stāstīja, ka pašiem neesot nekāda sakara ar Ludzas igauņiem un māja (redzama fotogrāfijā nodaļas sākumā) esot pārvietota no turienes uz šo lauku. Ludzas igauņu valodā ciems saucas Tati külä jeb ‘Bekas ciems’. Ščastļivu iemītnieks Nikolajs Buļs pētniecei Gunai Pencei izskaidrojis nosaukuma izcelsmi citādi, stāstot, ka pirmā igauņa vārds šajā ciemā bijis Stati un tā ciems ieguvis savu nosaukumu1. Nosaukums latviešu valodā – Ščastļivi – visticamāk, atbilst krievu valodas 1 162 Pence 1972:124 Igauņu Ziemassvētku egle Kazimira Bula mājās Ščastļivos. P. Volaine stāv kreisā pusē, aizmugurē. Foto: J. Bull, 1937, ERM Fk 811:72 2 Pence 1972:123 163 A. Bula, Pētera dēla, sēta. Ščastļivi, Nirzas pagasts Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:13 Antona Bula dzīvojamā māja (pabeigta 1937. gada vasarā). Ščastļivi, Nirzas pagasts. Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:39 164 Aleksandrs Buls ar ģimeni rudzu pļaujā. Ščastļivi, Nirzas pagasts. Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:36 Jezups Buls platmalē Ščastļivi, Nirzas pagasts Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:40 165 Ščastļivu Ludzas igauņu valodas piemēri Pirmais teksts ir pasaka, ko teicēja Petruļa Bule (Pätrul Buļļ, 1855) izstāstīja pētniekam Pauloprītam Volainem. Tā ir interesanta gan kā Ludzas igauņu folkloras mantojuma piemērs, gan tāpēc, ka tā parādījās vēl Ludzas igauņu dzīvajā atmiņā 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Tās vārdus “vecītis ar vecenīti, kaza ar trim dēliem” kaimiņu Barisu ciema iemītniece Broņislava Zambere vēl atcerējās Ludzas igauņu valodā, kad viņu pirmoreiz satiku 2014. gadā. Otrs teksts ir Petruļas Bules teiktā tautasdziesma, kas pazīstama arī latviešiem – Väigu olli, ma näi-is jeb “Maza biju, neredzēju.” Tekstus pierakstījis P. Volaine 1925./1926. gadā, tos datorizējusi Tūli Tuiska 2009. gadā. Kiŗele-kaŗele Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā “Kiŗele-kaŗele! Kitș kolme pujaga, dēda bābaga.” – “A tū höste laul: vaja ärq andaq ütș kitsekene.” “Kirele-karele! Kits kolme pojaga, taat eidega.” – “Aga see hästi laulab: vaja ära anda üks kitsekene.” “Kirele-karele! Kaza ar trim dēliem, vecītis ar vecenīti.” – “Bet tas labi dzied: jāatdod viena kaziņa.” Lätș tū suzi, sei arq kitsekeze. Tule jälki paja ala: “Kiŗele-kaŗele! Dēda bābaga, kitș kate pujaga. Kiŗele-kaŗele!” … – “Vaja ärq andaq kitsekene.” Läks too hunt, sõi ära kitsekese. Tuleb jälle akna alla: “Kirele-karele! Taat eidega, kits kahe pojaga. Kirelekarale.” … – “Vaja ära anda kitsekene.” Gāja vilks, apēda kaziņu. Nāk atkal zem loga: “Kirele-karele! Vecītis ar vecenīti, kaza ar diviem dēliem. Kirele-karale.” … – “Jāatdod kaziņa.” Anḑ ärq kitsekeze. Jäi innedest ütș, jo suzi sei ärq. Tuleq jälq: “Kiŗele-kaŗele! Dēda bābaga, kitș üte pujaga. – “Vaja ärq andaq ütekene.” Andis ära kitsekese. Jäi eelmistest üks [järele], hunt ju sõi ära. Tuleb jälle: “Kirele-karele! Taat eidega, kits ühe pojaga.” – “Vaja ära anda üks väiksekene.” Atdeva kaziņu. Palika pēdējā vien, vilks jau [pārējās] apēda. Nāk atkal: “Kirele-karele! Vecītis ar vecenīti, kaza ar vienu dēlu.” – “Jāatdod viena.” Anḑ arq perämädze Andis ära viimase kitsekeze. Lätș sei ärq. Tule kitsekese. Läks, sõi ära, jälki. tuleb jällegi. 166 Atdeva pēdējo kaziņu. Gāja, apēda, nāk atkal. “Kiŗele-kaŗele! Dēda bābaga, kitș ütsindä. Kiŗele-kaŗele! Dēda bābaga, kitș ütsindä.” “Kirele-karele, taat eidega, kits üksinda. Kirele-karele! Taat eidega, kits üksinda.” “Kirele-karele, vecītis ar vecenīti, kaza viena pati. Kirele-karele! Vecītis ar vecenīti, kaza viena pati.” Väigu olli, ma näi-is Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Väigu olli, ma näi-is, ku är kūli māmakene. Kasvi sūres, lätsi karja. Väike olin, ma ei näinud, kui ära suri emakene. Kasvasin suureks, läksin karja. Nägin ma liiva mäekeses, mäekeses, seal magab mu emakene, maa männi (?) liivakeses [=liivases männikus]. Maza biju, neredzēju, kā nomira māmiņa. Uzaugu liela, gāju ganos. Näi ma līva mäekezeni, mäekezeni, sǟl maka mu māmakene, mā zōzna līvakezen; Anna mulle käekene, nysta uma pǟkene, ütle mulle synakene, kuis sa elä... vaezekezel? (Pǟst lukeh: kǖnüdäq sa käekene) Anna mulle käekene, tõsta oma peakene, ütle mulle sõnakene, kuidas sa ela[d]... vaesekesel? (Peast lugedes: küünita sa käekene.) Redzēju līdz smilšu kalniņam, līdz kalniņam, tur guļ mana māmiņa, zem[ē] smilšainā silā (?). Dod man rociņu, cel savu galviņu, saki man vārdiņu, kā tev klājas... bārenīt? (Galvā saki: dod man rociņu) Nākamie divi teksti ir Ludzas igauņu tautasdziesmas. Teicējs ir Pēteris Bulis (Pītre Buļļ, 1863), un tos pierakstījis Pauloprīts Volaine 1925./1926. gadā. Sikk-mikk, habenik! (Sik-mik, bārdaini!) Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Sikk-mikk, habenik! Tsā mulle vikadit. Sikk-mikk, habemik! Pinni mulle vikatit. Sik-mik, bārdaini! Asini man izkapti. 167 Mes tū vikadiga? Hainakeist nītäq. Mis selle vikatiga? Heinakest niita. Kam tā izkapts? Sieniņa pļaušanai. Mes tū hainakezega? Lihmäkeist ravida. Mis selle heinakesega? Lehmakest sööta. Kam tas sieniņš? Gotiņas barošanai. A mes tū lihmäkezega? Pīmäkest and. Aga mis selle lehmakesega? Piimakest annab. Bet kam tā gotiņa? Pieniņa došanai. Mes tū pīmäkezega? Kaŗuzet ravida. Mis selle piimakesega? Karjust toita. Kam tas pieniņš? Gana barošanai. A mes tū kaŗuzega? Tsiakeizi kaitsaq. A mes tū tsiakene? Aga mis selle karjusega? Seakesi hoida [=karjatada]. Aga mis see seakene? Bet kam tas gans? Cūciņu ganīšanai. Bet kam tā cūciņa? Mägize külä / Barisi Kos lät, kotimīs? (Kurp ej, ubag?) Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Kos lǟt, kotimīs? Lǟ parmu puhtele. Mes tūl parmul saie? Kus lähed, kotimees? Lähen parmu matustele. Mis tol parmul sai [=tolle parmuga juhtus]? Kurp ej, ubag? Eju uz dundura bērēm. Kas tam dunduram notika? Sikk sykaș syraga, lammas leie jalaga, pyrss lei pylvega. Sikk sõtkus sõraga, lammas Āzis mīdīja ar nagu, lõi jalaga, põrsas lõi põlaita sita ar kāju, vega. cūka sita ar vaigu. Ludzas igauniete Broņislava Zambere pie savām mājām Barisu ciemā. Foto: U. Balodis, 2014 Pirmo reizi kādu no Barisu ciema mājām redzēju, kad apmeklēju Nirzas pagasta ciemu – Ļukatus. Tur iepazinu Leontīni Buli, kas dzīvoja mājā, kura – kā viņa man stāstīja – sākotnēji atradusies Barisos un no turienes 1917. gadā pārvesta uz Ļukatiem. L. Bule arī vēl atcerējās sveicienu Ludzas igauņu valodā – Tereq, tereq, un tā bija viena no retām reizēm, kad negaidot lauku ciemos ap Ludzu satiku kādu, kas atcerējās vēl vārdus šajā valodā. Tobrīd nezināju, ka Barisi ir viena no pēdējām vietām, kur kāds vēl atcerējās garāku teikumu Ludzas igauņu valodā. Tas man tapa zināms mazliet vēlāk, kad satiku Ciblas novadpētniecības muzeja vadītāju Malvīni Loci, kas man aizdeva Gintas Birskas pētījumu “Igauņi Ciblas novadā”, kur bija aprakstītas Barisu iemītnieces Broņislavas Zamberes (dz. Bule) Ludzas igauņu valodas zināšanas. Pateicoties paziņu lokam Ludzā, sarunāju tikšanos pie viņas mājās Barisos. Sarunā uzzināju, ka viņa sevi uzskata par igaunieti un ka Ludzas igauņu valodā vēl atceras skaitļus no 1 līdz 10, kā arī ievadu kādai pasakai, ko viņai stāstījis vectēvs. Kādus mēnešus vēlāk, kad skatīju somu pētnieka Heiki Ojansū 1911. gada 168 169 Izrādes “Kur kamoliņš ripo?” programmas vāks, 2019 ekspedīcijas Ludzas igauņu valodas pierakstus, ievēroju, ka Ojansū toreiz pierakstījis šos pašus vārdus no kāda cita Ludzas igauņu valodas runātāja. Tālāk ir pasakas ievads ar tulkojumu, ko pierakstīju no Broņislavas Zamberes. Ludzas igauņu valodas tekstu uzrakstīju fonētiski tā, lai būtu iespējams to izrunāt ar tādu pašu izrunu, kā stāstītājai. Etskuna iellī tiedā pabāga, kits kolme pujāga. Pikk, pikk jutus, alustam ytsysta. 170 Pence 1972:126 M. Bula (Zagorski), Antona dēla, māja. Barisi, Nirzas pagasts. Foto: P. Voolaine, 1925 ERM Fk 811:18 Reiz dzīvoja vecītis ar vecenīti, kaza ar trīs dēliem. Gara, gara pasaka, sāksim no gala. Šīs pasakas vārdi parādās stāstā “Kiŗele-kaŗele” Ščastļivu ciema valodas piemēros Petruļas Bules stāstījumā. 2019. gadā vārdi – Pikk, pikk jutus, alustam ytsysta – tika iekļauti teātra izrādē “Kur kamoliņš ripo”, kuru izveidoja režisore Marika Čerņavska un Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra Kustību teātris sadarbībā ar biedrību “Teātris azotē”. Šie vārdi izskanēja izrādes uzvedumā J. Soikāna Ludzas mākslas skolā un ir pieejami internetā vietnē “Youtube”. Barisu nosaukums Ludzas igauņu valodā ir Mägize külä jeb ‘Kalnainais ciems’. Pētniecei Gunai Pencei Barisu ciema iemītnieks Ignats Buļs stāstījis, ka pirmie igauņi šeit ienākuši pirms 300 gadiem un ka ciema nosaukums esot Barisi, jo pirmā igauņa vārds šeit bijis Bariss1. Barisos, tāpat kā citos vēsturiskā Nirzas pagasta ciemos, visizplatītākais Ludzas igauņu uzvārds ir Buls un tā varianti Buļs, Bulis, Buļis. 2 Barisi toreiz Vējdzirnavas. Barisi, Nirzas pagasts. Foto: P. Voolaine, 1937 ERM Fk 811:10 171 Barisi tagad Barisu ciema iedzīvotāji. Barisi, Nirzas pagasts. Foto: M. Cemel, 1927 ERM Fk 811:65 Barisu ciema igauņi. Barisi, Nirzas pagasts. Foto: M. Cemel, 1927 ERM Fk 811:67 172 Skats uz Barisu ciemu. Foto: U. Balodis, 2017 Barisu ciems. Foto: U. Balodis, 2017 173 174 Barisu ciems. Foto: U. Balodis, 2013 Ceļmalas krucifikss Barisu ciemā. Foto: U. Balodis, 2013 Vabaļu kapi pie Barisiem. Foto: U. Balodis, 2017 Barisu ceļmalas krucifikss rudenī. Foto: U. Balodis, 2014 175 Barisu Ludzas igauņu valodas piemērS Līdzīgi kā Greču iemītnieka Jāzepa Buļa stāstījumā par zirgu audzēšanu, teksts liecina par Ludzas igauņu ikdienas darbiem un tradicionālajām zināšanām, kā arī ir vērtīgs Ludzas igauņu valodas dzīvās runas piemērs no Nirzas pagasta. Teicējs ir Antons Zagorskis (Anton Zagorski, senāk Bulis, 1858). Tekstu pierakstījis P. Volaine 1925./1926. gadā, to datorizējusi Tūli Tuiska 2009. gadā. MÄrdina vald | Mērdzenes pagasts Par linu audzēšanu un kopšanu 176 Ludzas igauņu valodā Igauņu valodā Latviešu valodā Lina vaja küļväq kleverna mā pǟle. Kleverna mā pǟl kazuzeq hüäq puhtaq. Lina vaja külvata ristikheina maa peale. Ristikheina maa peal kasvavad head puhtad [linad]. Linus vajag sēt āboliņa laukā. Āboliņa laukā aug ļoti tīri [lini]. Kazuzeq ärq, tōri kakkuq. Tōri vitäq ärq kyik nǟ rukka. Tōri ruast vaja lyiku ärq pǟq mant. Tōri vaja vitäq vette. Kasvavad ära, siis [on vaja] kitkuda. Siis [tuleb] need kõik vedada ära hunnikusse. Siis hunnikust vaja ära lõigata, kuprad küljest. Siis vaja vedada vette. Izaug, tad [jā]plūc. Tad jāsaliek visi kaudzē. Tad no kaudzes jānogriež pogaļas. Tad jāliek ūdenī. Vīh nǟ liguneze nädälet kaţș, kaţș nädälet liguneze, tōri kidzutas usse. Tōri laotedas māle nīdü pǟle vai rügä ole pǟle, tōri makaze nǟq nädälet kaţș vai kū oza aigu. Vees nad ligunevad nädalat kaks. Kaks nädalat ligunevad, siis tõmmatakse välja. Siis laotatakse maha niidu peale või rukkiõlgede peale, siis lebavad need nädalat kaks või kuu aega. Ūdenī tie mirkst nedēļas divas. Divas nedēļas mirkst, tad izvelk laukā. Tad [tos] izklāj pļavā vai uz rudzu salmiem, tad tie guļ nedēļas divas vai mēnesi. Tōri nystetas üles. Tōri (vētäs) köüdetäs kuppu, ne vētäs ärq kūq. Tōri kotun kolgetas massinaga. Kolgetas ärq, tōri rabatas. Siis tõstetakse üles. Siis (veetakse), köidetakse kuppu ja veetakse ära koju. Siis kodus lõugutatakse masinaga. Lõugutatakse ära, siis ropsitakse. Tad izceļ ārā. Tad saliek, sasien un aizved mājās. Tad mājās izkulsta ar mašīnu. Izkulsta. Rabatas är puhtahe; tōri vētäs līna, müvväs. Müvväs, vȳtas raha ku paļļo vaja ne kyik. Ropsitakse ära puhtaks, siis veetakse linna, müüakse [ära]. Müüakse [ära], võetakse raha, kui palju [on] vaja, ja kõik. Izkulsta tīrus, tad ved uz pilsētu, pārdod. Pārdod, saņem naudu, cik daudz vajag, un viss. Mūsdienu pagasti 1 – Mērdzenes pagasts 2 – Goliševas pagasts 3 – Blontu pagasts 4 – Zvirgzdenes pagasts 5 – Pušmucovas pagasts 6 – Bērzgales pagasts 7 – Mežvidu pagasts Ciemi a – Mǟrdina (Mērdzene) b – Kitkova (Kitkova) c – Tabulova (Tabalova) d – Dektereva (Dekterova) Aptuvenās mūsdienu pagastu robežas rādītas pelēkā krāsā vēsturiskā pirmskara Mērdzenes pagasta robežās. 177 MÄrdina valla küläq | Mērdzenes pagasta ciemi bulovā un Šalajos runāju ar cieminiekiem, kas vēl atcerējās 1975. gada igauņu zinātnieku ekspedīciju, kurā piedalījās arī Pauloprīts Volaine. Interesants gadījums bija 2013. gadā, kad Kitkovā satiku Sandi Kivlānu, kas bija pārcēlies uz dzimtas mājām no pilsētas. Šīs mājas redzamas arī iepriekšminētās igauņu zinātniskās ekspedīcijas fotogrāfijās. Pētnieki bija pierakstījuši, ka māja esot celta 19. gadsimtā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka arī Oskars Kallass redzēja šo ēku 1893. gada ekspedīcijas laikā. Sandim mājās stāvēja senča, pazīstama igauņu izcelsmes sportista Klementa Bula, fotogrāfija. Šī fotogrāfija redzama arī 1975. gada ekspedīcijas materiālos. Mērdzenes ciemi toreiz Sēta Kitkovas ciemā. Foto: U. Balodis, 2013 Atmiņas par saikni ar igauņiem ir maz sastopamas vēsturiskā Mērdzenes (senāk Mihalovas) pagasta ciemos. Jau Kallasa laikā apstākļi bija līdzīgi, kaut gan tad vēl bija iespēja atrast dažus, kas mācēja runāt Ludzas igauņu valodā. Kallasa pierakstītās dziesmas ir vienīgās ziņas, kas pieejamas par šajā apvidū runāto Ludzas igauņu valodas paveidu. Ilmāru Silkānu satiku savā pirmajā ekspedīcijā 2013. gadā. Ilmārs bija zinošs par savu izcelsmi no Mērdzenes igauņiem un atmiņās rakstījis, kā kāds pazīstams mācītājs jaunībā viņam stāstījis par Mērdzenes apkaimes iedzīvotāju igaunisko izcelsmi un kā igauņi šeit ienākuši Lielā Ziemeļu kara laikā, jo mēris esot nogalinājis visus apkārtnes iedzīvotājus1. Ilmāra fotogrāfija, kas redzama šajā nodaļā, uzņemta pie baznīcas Latvīšu Stiglovā, kas bija nozīmīga šejienes igauņiem. Vēlākajās ekspedīcijās atradu citas igauņu pēdas Mērdzenes ciemos, kur vēl bija sastopami šejienes Ludzas igauņiem raksturīgie uzvārdi, piemēram, Lipskis, Buls. Ta1 178 Martas Bules māja, celta 19. gadsimta beigās. Kitkova, Mērdzenes pagasts Foto: A. Peterson, 1975, ERM Fk 1752:125 Silkāns 2011 179 Suseklis, Martas Bules īpašums Kitkova, Mērdzenes pagasts Foto: A. Peterson, 1975, ERM Fk 1752:122 Igauņu izcelsmes sportists Klements Buls Kitkova, Mērdzenes pagasts Foto: L. Lepp, 1975, ERM Fk 1759:21 Vietējā ainava Tabulova, Mērdzenes pagasts Foto: L. Lepp, 1975, ERM Fk 1759:19 180 Martas Bules māja, celta 19. gadsimta beigās. Kitkova, Mērdzenes pagasts Foto: A. Peterson, 1975, ERM Fk 1752:106 Saruna ar ekspedīcijas vadītāju P. Volaini (no labās) Tabulova, Mērdzenes pagasts Foto: E. Astel, 1975, ERM Fk 1761:19 181 Mērdzenes ciemi tagad Kitkovas ciema iemītnieks Sandis Kivlāns ar radinieka Klementa Bula fotogrāfiju. Foto: U. Balodis, 2013 Mājas logi Kitkovā. Foto: U. Balodis, 2013 Sandis Kivlāns pie dzimtas mājām Kitkovā. Māja fotografēta arī 1975. gada ekspedīcijas laikā Foto: U. Balodis, 2013 182 Sēta Tabulovā. Viena no Kallasa Mērdzenes pagasta teicējām – Apalja Rumika – bija no šī ciema. Foto: U. Balodis, 2017 183 Ceļmalas krucifikss Tabulovā. Foto: U. Balodis, 2017 Vienīgā sēta Dekterevas ciemā. Kallasa teicēja Iva Lipskina bija no šī ciema, bet dzīvoja Kitkovā laikā, kad Kallass viņu satika. Foto: U. Balodis, 2013 Ceļš no Tabulovas uz Dekterevu. Foto: U. Balodis, 2017 Mērdzenes igauņu pēctecis Ilmārs Silkāns. Latvīšu Stiglova, Mērdzenes pagasts. Foto: U. Balodis, 2013 184 185 Mērdzenes pagasta Ludzas igauņu valodas piemēri No Mērdzenes pagasta ir ļoti maz Ludzas igauņu valodas pierakstu. Vienīgais zināmais ir O. Kallasa monogrāfijā “Lutsi maarahvas”, un tas ir folkloras teksts. Nav garāku tekstu vai dzīvās runas piemēru. Pirmās dziesmas teicēja ir Īva Jāņa meita Lipskina (1830), par kuru O. Kallass raksta: “No 15 gadu vecuma dzīvojusi Kitkovā, nav bijusi vairāk kā 15 verstis prom no mājām. Prot latviešu, igauņu, krievu valodu, igauņu valodu ļoti nepilnīgi.” Tekstu pierakstījis O. Kallass 1893. gadā. Pēdējā rinda (Egä ria perähn lauleti kas katș ali kolq vūri: “Lere!”) parādījās oriģinālā vienīgi literārajā igauņu valodā. Tā Ludzas igauņu tulkojumu izveidoju, sadarbojoties ar Tartu Universitātes profesoru Karlu Pajusalu. Dziesmu nosaukumi doti literārajā igauņu valodā, kā tie parādās “Lutsi maarahvas”. Ei ole venda (Nav brāļa) Ludzas igauņu valodā 186 Kā teksts parādās Lutsi maarahvas Otrās dziesmas teicēja ir Apalja Jakima meita Rumika (Apalja, Jakimi tütär, Rumik) no Tabulovas ciema. Kallass raksta, ka teicēja bijusi 68 gadus veca. Dziesma pierakstīta 1893. gadā – tātad viņa būtu dzimusi 1824. vai 1825. gadā. Sõsara nõu (Māsas padoms) Ludzas igauņu valodā Kā teksts parādās Lutsi maarahvas Latviešu valodā Velekene nōrekene! Velekene noorõkõnõ! Brālīti, jauneklīti! Ärä vytku sēni naista, Ärä võtku seeni naista, Neņem sievu līdz tam, Kuni i kazu kāzikeste, Kuni i kazu kaaźikõste, Līdz neesmu izaugusi par kāzu dziesminieku, Pika pīragu küdzäjästä, Pika piiragu küd’zäjäste, Gara pīrāga cepēju, Lāja vadza ladzutajast. Laaja vadza ladzutajast. Plata rauša klapētāju. Latviešu valodā Kugu, kugu, käokene, paļļo Kugu, kugu, käokõnõ, āstaika ma elä! Palju aastaika ma elä! Kukū, kukū, dzeguzīte, Daudz gadu es dzīvoju! Sul pūdu kol pūkeist, mul pūdu kol veļekeist. Sul puudu kol puukeist, Mul puudu kol vel′ekeist. Tev trūkst trīs kociņu, Man trūkst trīs brālīšu. Sul kasvi kol pūkeist – Mul veļekeist ei ole: Jǟ iks ma vaezekene ütsindä. Sul kaśvi kol puukeist – Mul vel′ekeist ei olõ: Jäe iks ma vaezõkõnõ üt′sindä. Tev aug trīs kociņi – Man brālīšu nav: Palieku aizvien es nabadzīte viena. (Egä ria perähn lauleti kas katș ali kolq vūri: “Lere!”) (Iga real järel lauldi kas kaks ehk kolm korda: “Lere!”) (Pēc katras rindas tiktu dziedāts divas vai trīs reizes: “Lere!”) 187 Brigi vald | Brigu pagasts Brigi valla küläq / Brigu pagasta ciemi Pareizticīgo baznīca Jaunajā Slobodkā (Ludzas igauņu: Lovodina). Foto: U. Balodis, 2017 Mūsdienu pagasti 1 – Brigu pagasts 2 – Zaļesjes pagasts 3 – Ciblas pagasts 4 – Līdumnieku pagasts Ciemi a – Brigi (Brigi) b – Tunduri (Abricki) c – Puntsuli (Puncuļi) d – Jaunā Slobodka (Lovodina) Aptuvenās mūsdienu pagastu robežas rādītas pelēkā krāsā vēsturiskā pirmskara Mērdzenes pagasta robežās. 188 Mūsdienās atmiņas par Ludzas igauņu valodu un piederību igauņiem ir izzudušas Brigu (senāk Janovoles) pagastā. Abricku ciems, kas atradās netālu no Nirzas pagasta Greču ciema, tagad vairs nepastāv – 2017. gadā vienīgās pazīmes bija pāris augstu koku un kādi māju pamati. Taču pirmskara gados ciema dzīve vēl bija aktīva un uz to brauca arī Pauloprīts Volaine. Volaine pat redzams fotogrāfijā ar kādu manu attālu radinieci Geņu Soikāni (dz. Bule) un viņas tēvu. Viena no Ludzas igauņu identitātes iezīmēm ir katoļticība. Taču Brigu pagasta Jaunajā Slobodkas ciemā ir pareizticīgo baznīca, kas 1936. gada fotogrāfijās raksturota kā centrs gan krieviem, gan igauņiem. No Brigu pagasta ciemiem nav gandrīz nekādu Ludzas igauņu valodas pierakstu, vienīgi Kallasa pieraksts no Puncuļu ciema 1893. gadā. Tāpat kā Nirzas pagasta ciemos, uzvārds Buls un tā varianti – Buļs, Bulis, Buļis – ir raksturīgi šejienes Ludzas igauņu izcelsmes ļaudīm. 189 Brigu ciemi toreiz Geņa Soikāne (dz. Bule) ar tēvu (baltā kreklā) un P. Volaini (kreisajā pusē) Abricki, Brigu pagasts. Foto: no G. Soikānes ģimenes albuma, gads nezināms J. Buls savas sētas pagalmā ar brāli Karlu Abricki, Brigu pagasts. Foto: P. Voolaine, 1937, ERM Fk 811:20 190 Puncuļu ciema jaunieši. Puncuļi, Brigu pagasts. Foto: F. Gupčenok, 1936, ERM Fk 811:58 Ziemassvētki E. Bula mājās. Abricki, Brigu pagasts. Foto: J. Bull, 1936, ERM Fk 811:61 191 Rīgas metropolīts viesojas Jaunajā Slobodkā Jaunā Slobodka, Brigu pagasts. Foto: F. Gupčenok, 1936, ERM Fk 811:56 Kapu svētki. Puncuļi, Brigu pagasts. Foto: J. Bull, 1936, ERM Fk 779:9 Jaunās Slobodkas pareizticīgo baznīca. Fotogrāfs raksta, ka fotogrāfijā ir redzami gan krievi, gan igauņi un ka šis bijis centrs abām tautām. Jaunā Slobodka, Brigu pagasts. Foto: F. Gupčenok, 1936, ERM Fk 811:57 192 193 Brigu ciemi tagad Veca ēka kādā Puncuļu ciema sētā. Foto: U. Balodis, 2017 Koki vietā, kur reiz bijis Abricku ciems. Foto: U. Balodis, 2017 Mājas pamati Abrickos. Foto: U. Balodis, 2017 194 Geņa Soikāne (dz. Bule) savās mājās Felicianovā, uzauga Abrickos . Foto: U. Balodis, 2014 195 Läti–lutsi–lätkali synarāmat Latviešu–Ludzas igauņu– latgaliešu vārdnīca Latvīšu–Ludzys igauņu– latgalīšu vuordineica Brigu pagasta Ludzas igauņu valodas piemērS No Brigu pagasta, tāpat kā no Mērdzenes pagasta, ir maz Ludzas igauņu valodas paraugu. O. Kallasa monogrāfijā ir atrodamas tikai dažas tautasdziesmas un sakāmvārdi no Brigu pagasta Puncuļiem. Teicējs ir Miķelis Buļs (Mihkel Buļ). Kallass raksta, ka M. Buļs esot bijis 60 gadu vecs, tātad viņš dzimis 1832. vai 1833. gadā. Oriģinālteksts ņemts no monogrāfijas “Lutsi maarahvas”. Tekstu pierakstījis O. Kallass 1893. gadā. Dziesmas nosaukums dots literārajā igauņu valodā, kā tas parādās “Lutsi maarahvas”. Parmu matused (Dundura bēres) Ludzas igauņu valodā Kā teksts parādās Lutsi maarahvas “Tereq, tereq, tedrikene! Kohn sa ollit, kogrukene?” “Tere, tere ted′rikene! Kon sa olit kogrukene?” “Sveiki, sveiki, pelēko vistiņ! Kur biji, zelta zivtiņ?” “Parmu puhtil.” “Parmu puhtil.” “Dundura bērēs.” “Miä sjōl parmul viga?” “Mis sel parmul viga?” “Kas dunduram kaiš?” “Lammas lei lilli lalli, Kitș lei kipi kapi, Hopeņ putati hūlega, Lihm sykaș syraga.” “Lammas lei lilli lalli, Kits lei kipi kapi, Hopõn putati huulega, Lihm sõkas sõraga.” “Aita sita lilli lalli, Kaza spēra kipi kapi, Zirgs to ķēra ar lūpu, Govs to samina ar nagu.” Latviešu valodā Vārdnīca sakārtota tematiskās kategorijās, lai būtu vienkāršāk atrast ne tikai to vārdu, ko lasītājs meklē, bet arī līdzīgus vārdus, kas palīdzētu labāk iepazīt Ludzas igauņu valodas leksiku. Vārdnīca dod iespēju arī lasītājam pašam izveidot īsus teikumus Ludzas igauņu valodā, izmantojot darbības vārdus gramatikas nodaļā. Katrs Ludzas igauņu valodas lietvārds un īpašības vārds dots nominatīva formā, iekavās ir ģenitīva un partitīva forma: nominatīvs (ģenitīvs, partitīvs). Kā minēts gramatikas nodaļā, izņemot vienskaitļa partitīvu un illatīvu, visi pārējie vienskaitļa locījumi, kā arī daudzskaitļa nominatīvs, veidojami, pievienojot vienskaitļa ģenitīva formai attiecīgo galotni (piem., kyrva ir vārda ‘auss’ ģenitīva forma – pievienojot tai daudzskaitļa nominatīva galotni -q, veido daudzskaitļa nominatīva formu kyrvaq ‘ausis’). Sarakstā arī parādās jaunvārdi (piem., arvuț ‘dators’), kas palīdz runāt par mūsdienu pasauli Ludzas igauņu valodā. Vietvārdu sarakstā ievietoti gan Ludzas apkārtnes svarīgu vietu nosaukumi, gan arī vēsturiski vietvārdi (piem., Talaba jäŗv – Pleskavas jeb Tālavas ezers), kas parādās Ludzas igauņu valodas tekstos igauņu izlokšņu krājumā “Eesti murded IX”. Sarakstā iekļauti arī daži jaunizveidoti Ludzas vietu nosaukumi. Ludzas igauņu vārdi ņemti no Ludzas igauņu valodas tekstiem krājumā “Eesti murded IX”, kā arī no Augusta Sanga nepublicētajiem Ludzas igauņu valodas lietvārdu1 un skaņu2 pētījumiem. Daži vārdi ņemti no igauņu valodas izlokšņu vārdnīcas “Väike murdesõnastik”. Gadījumos, kad šajos avotos nav rādītas locījumu formas, tās izveidotas, balstoties uz esošo formu pamata vai arī dažreiz uz veru un setu valodas formām3. Jaunvārdi parasti pārņemti no veru valodas (piem., arvuț ‘dators’) vai izveidoti uz tās formu pamata, izmantojot Ludzas igauņu valodas vārdus (sal. veru kohvitarõ ‘kafejnīca’, söögitarõ ‘ēdnīca’ ar Ludzas igauņu kohvejatare, süögitare). Īpaša pateicība Tartu Universitātes profesoram Dr. phil. Karlam Pajusalu par Ludzas igauņu Sang 1936a Sang 1936c 3 Ernštreits et al. 2015, Faster et al. 2014, Käsi 2011, Keem 1997, Pall et al. 1996, Võro-Eesti-Võro Sõnaraamat. 1 2 196 197 vārdnīcas rediģēšanu un palīdzību Ludzas igauņu valodas standartizēto formu izveidē. Latgaliskie vārdi ņemti no Lietuviešu-latviešu-latgaliešu vārdnīcas3 un interneta vārdnīcas “Baļtīšu-latgalīšu vuordineica”. Īpaša pateicība Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošajai pētniecei Dr. philol. Annai Stafeckai par latgaliešu vārdu koriģēšanu un krājuma paplašināšanu ar papildu latgaliešu formām – it īpaši tādām, kas raksturīgas Ludzas apkaimē runātajai valodai. Vārdnīca izkārtota šādās tematiskajās kategorijās4: DABA zeme un Visums reljefs, ūdeņi dabas parādības un laika apstākļi augi, koki, sēnes kukaiņi, bezmugurkaulnieki savvaļas putni, dzīvnieki, zivis mājdzīvnieki, mājputni, lopi CILVĒKS KĀ GARĪGA UN FIZISKA BŪTNE ķermenis ģimene tautība un valoda CILVĒKS UN MATERIĀLĀ KULTŪRA mājoklis un saimniecība apģērbs pilsēta, lauki, ikdienas dzīve amati un nodarbošanās rakstīšana, māksla, mūzika svētki UZTURS ēdieni dzērieni augļi, dārzeņi, sakņaugi, labība u.tml. LAIKS Leikuma et al. 2013 Tematiskās kategorijas izveidotas, balstoties uz modeli vārdu tematiskajam izkārtojumam, ko ierosināja Dr. philol. Anna Stafecka. To pielāgoju šīs vārdnīcas īpašām vajadzībām, smeļoties iedvesmu kategoriju izveidei un nosaukumiem arī no citiem avotiem (piem., Soikane-Trapāne 1984). 3 4 198 KRĀSAS ĪPAŠĪBAS VĀRDI u. tml. PAMATA SKAITĻA VĀRDI KĀRTAS SKAITĻA VĀRDI VIETVĀRDI UN LUDZAS IESTĀŽU NOSAUKUMI DABA ZEME un VISUMS mēness kū (kū, kūd) mieness pasaule māilm (māilma, māilma) pasauļs Piena Ceļš Tsirgutī (-tī, tīd) [nozīmē: Putnu ceļš] Pīna ceļš saule päülik (päüligu, päülikku) [NB! Teikumā ‘Saule spīd.’ lieto vārdu päiv = Päiv paist.] saule zeme mā (mā, mād) zeme zvaigzne tähț (tähe, tähte) zvaigzne RELJEFS, ŪDEŅI akmens kivi (kivi, kivvi) akmiņs ezers jäŗv (järve, järve) azars ieleja org (oro, orgo) līkne jūra meri (mere, merd) jiura kalns mägi (mäe, mäke) kolns krasts peŗv (perve, perve) krosts lauks, tīrums nuŗm (nurme, nurme) teirums, dierva pļava nīt (nīdü, nītü) pļova pļava roho mā (mā, mād) pļova sala sāŗ (sāre, sārt) sola 199 smiltis līv (līva, līva) smiļkts vilnis lāņe (laine, lāņet) viļņs strauts uja (uja, ujja) upeite, ryucs zibens päļk (pälgü, pälkü) zibiņs, zibsnis upe jygi (jiu, jyke) upe AUGI, KOKI, SĒNES DABAS PARĀDĪBAS un LAIKA APSTĀKĻI uibu (uibu, uibut) uobeļneica ausma ago (ao, ako) austra alksnis lepp (lepä, leppä) eļksnis daba lūdus (lūduze, lūdust) doba apse hāb (hāba, hāba) apse debesis taivas (taiva, taivast) debess augs kasv (kasvo, kasvo) augs gaisma valu (valu, vallu) gaisma baravika tațț (tati, tatti) baraviks krēsla hämmär (hämärä, hämärät) mikrieslis bērzs kyiv (kyo, kyivo) bārzs laiks [meteoroloģiskais] ilm (ilma, ilma) laiks [meteorologiskais] egle kūș (kūze, kūst) egle kadiķis kytai (kydaja, kydajat) paegle, paeglis ledus jegä (jiä, jekä) lads koks pū (pū, pūd) kūks lapa lehț (lehe, lehte) lopa lietus vihm (vihma, vihma) [Līst lietus. = Satas vihma.] leits mežs myts (mytsa, mytsa) mežs ozols tam̦m̦ (tamme, tamme) ūzuls mākonis piļv (pilve, pilve) muokūņs, muokuļs, padebess priede petäi (pedäjä, pedäjät) prīde peļķe lump̒ (lumbi, lumpi) paļts, opors sēne sīņ (siene, sīnt) sieņs pērkons pikes (pikse, pikset) pārkiuņs zāle rūh̦ (roho, rūht) zuole rasa kasteq (kaste, kastet) rosa zars oss (ossa, ossa) zors zieds azi (az̦a, asja) zīds sniegs lumi (lume, lumme) [Snieg sniegs. = Satas lumme.] snīgs uguns tuli (tule, tuld) guņs bite mehine (mehidze, mehist) bite dardedze, dzeļvērte, Dīva lūks, varaveiksne blusa kirp (kirbu, kirpu) blusa varavīksne jumalalūk (-luoga, -lūka) [=dieva loks] dundurs parm (parmu, parmu) dundurs kukainis mutuk (mutuga, mutukat) kukaiņs, voguls tūl (tūle, tūlt) viejs muša kärbäs (kärpse, kärbäst) myusa vējš 200 ābele KUKAIŅI, BEZMUGURKAULNIEKI 201 ods kihulane (kihulaze, kihulast) ūds vēzis vähi (vähä, vähjä) viezs gliemezis tigo (tio, tiko) glīmezs, glumeiza vilks suzi (sue, sutt) vylks skudra kukeļ (kukli, kukelt) skudre zaķis jänes (jäneze, jänest) začs tārps vakl (vagla, vakla) tuorps zivs kala (kala, kalla) zivs uts täi (täi, täid) (v)uts zoss āh̦ (ahe, āht) zūss SAVVAĻAS PUTNI, DZĪVNIEKI, ZIVIS 202 MĀJDZĪVNIEKI, MĀJPUTNI, LOPI asaris ahnik (ahnigu, ahnikut) asars aita lammas (lamba, lammast) vuška aste hand (hanna, handa) aste cūka tsiga (tsia, tsika) cyuka briedis pytr (pydra, pytra) brīds gailis kikas (kikka, kikast) gaiļs dzenis ähn (ähne, ähne) dzeņs govs lihm (lihmä, lihmä) gūvs dzīvnieks lūm (luoma, lūma) dzeivnīks, zviers kaķis kașș (kassi, kassi) kačs ērglis kodas (kodaze, kodast) ierglis kaza kitș (kitse, kitse) koza lācis kahr (kahru, kahru) luocs lapsa repäņ (rebäze, rebäst) lopsa mājdzīvnieks kodolūm (kodoluoma, kodolūma) sātys dzeivnīks, žeivots ligzda pezä (pezä, pessä) pereklis suns pini (pini, pinni) suņs lūsis ilbes (ilbeze, ilbest) lyuss vērsis härg (härä, härgä) vierss meža zvērs mytsaline (mytsalize, mytsalist) zviers vista kana (kana, kanna) vysta pele hīŗ (hīre, hīrt) pele zirgs hopeņ (hobeza, hobest) zyrgs pīle partș (pardzi, partsi) peile [putna] spalva putsai (pudzaja, pudzajat) [putna] spolva putns tsirk (tsirgu, tsirku) putnys, putyns rags saŗv (sarve, sarve) rogs spārns sīb (sīva, sība) spuorns stārķis kuŗg (kure, kurge) starks, bacāns acs silm (silmä, silmä) acs varde kunn (kunna, kunna) vardive acis silmäq (silmi, silmi) acs (dzsk.) vārna vares (vareza, varest) vuorna āda nahk (naha, nahka) uoda vāvere orrav (orava, oravat) vuovere asinis veri (vere, verd) asnis, ašnis CILVĒKS KĀ GARĪGA UN FIZISKA BŪTNE ĶERMENIS 203 auss kyrv (kyrva, kyrva) auss vēders kytt (kytu, kyttu) vādars ausis kyrvaq (kyrvu, kyrvu) auss (dzsk.) zobs hammas (hamba, hammast) zūbs bārda hapen (habena, habenat) buorda zobi hambaq (hambide, hambit) zūbi cilvēks inemine (inemize, inemist) cylvāks deguns nyna (nyna, nynna) daguns galva pǟ (pǟ, pǟd) golva kāja jalg (jala, jalga) kuoja kājas jalaq (jalgu, jalgu) kuojis kakls kāl (kāla, kāla) koklys kauls lū (lū, lūd) kauls klepus rǖs (rǖzü, rǖsü) kuoss krūtis rynd (rynna, rynda) kryutežs, kryuts ķermenis kihä (kihä, kihhä) mīsa mati hiuzeq (hiusside, hiussit) mugura bērns latș (latse, last) bārns brālis veli (vele, veld) bruoļs dēls poig (puja, poiga) dāls draugs, draudzene sypr (sybra, sypra) draugs, draudzine ģimene pereq (perre, pereht) saime māsa syzaŗ (syzare, syzard) muosa māte imä (imä, immä) muote moti mazbērns [bērna bērns] latselatș (latselatse, latselast) mozbārns, unuks [bārna bārns] säļg (säļä, säļgä) mugora meita tütäŗ (tütre, tütärd) meita mute sū (sū, sūd) mute meitene tütrek (tütregu, tütrekut) meitine naba naba (naba, napa) pupa, pupona pamāte ämmäk (ämmägu, ämmäkut) pamuote nags köüdz̦ (köüdz̦e, köüst) nogs patēvs ezäk (ezägu, ezäkut) patāvs pirksts näpp (näpo, näppo) piersts puisis poișș (pōzi, poisi) puiss plecs olg (ola, olga) placs sieva, sieviete nāņe (nāz̦e, naist) sīva, sīvīte prāts mīļ (miele, mīlt) pruots tsydze (tsydze, tsytse) cjoce, taņte [tāva muosa] roka käzi (kē, kätt) [hüä käzi = labā roka, kura käzi = kreisā roka] tante [tēva māsa] rūka tante [mātes māsa] tädi (tädi, täti) cjoce, taņte [muotis muosa] rokas kēq (käsi, käsi) rūkys seja nägo (nägo, näko) mute tēvocis [tēva brālis] lell (lellä, lellä) dzedze, dzedzjuks, unkuļs [tāva bruoļs] sirds süä (süäme, süänd) sirds tēvocis [mātes brālis] uno (uno, unno) dzedze, dzedzjuks, unkuļs [muotis bruoļs] vaigs 204 ĢIMENE pyșk (pyze, pyske) byuds, vaigs 205 tēvs ezä (ezä, essä) tāvs vecāki vanembaq (vanembide, vanembit) tāvs ar muoti, vacuoki vecmāmiņa vanaimä (vanaimä, vanaimmä) vaceite, babeņa vectēvs vanaezä (vanaezä, vanaessä) vacs, vacaistāvs, dzeds vecvecāki vanavanembaq (vanavanembide, vanavanembit) vacvacuoki vedekla minijä (minijä, minijät) vīrs, vīrietis znots MĀJOKLIS un SAIMNIECĪBA aka kaiv (kaivu, kaivu) oka burka puŗk (purgi, purki) burka, bonka cepešpanna plīniraud (plīniravva, plīnirauda) ponna vadakla dakšiņa vikl (vigla, vikla) videlcs mīș (mihe, mīst) veirs, veirīts dators arvuț (arvudi, arvutit) dators väü (vävvü, vävvü) znūts dārzs aid (aia, aida) [ģen. aia izrunā: aija] duorzs, sads dūmenis, skurstenis kommen (kommena, kommenat) škūrstyns TAUTĪBA un VALODA igaunis, -niete ēstläne (ēstläze, ēstläst) igauņs, -īte durvis ușș (usse, ust) durovys krievs, -iete vindläne (vindläze, vindläst) krīvs, -īte dzija lang (langa, langa) dzejs latvietis, -iete lätläne (lätläze, lätläst) latvīts, -īte galds laud (lavva, lauda) golds glāze klāz̦ (klāzi, klāzi) gluoze lutsilane (lutsilaze, lutsilast) Ludzys igauņs, -īte, lucs, -īte grozs koŗb (korbi, korbi) grūzs Ludzas igauņu kopiena, lucu kopiena gulta säng (sängü, sängü) vīta, gulta mārahvas (-rahva, -rahvast) Ludzys igauņu kūpīna, lucu kūpīna jumts katus (katuze, katust) jumts karote luits (luidza, luitsat) lizeika Ludzas igauņu valoda, lucu valoda lutsi kīļ (kiele, kīlt) mākīļ (mākiele, mākīlt) Ludzys igauņu volūda, lucu volūda katls pada (pā, pata) kotlys krāsns ahi (aho, ahjo) ceplis krūze krūz̦ (krūzi, krūzi) skryuze, žbans kūts laut (lauda, lauta) klāvs lāpsta lapju (lapju, lapjut) luopsta logs akna (akna, aknat) lūgs māja maja (maja, majja) ustoba mājas kodo (kodo, koto) sāta Ludzas igaunis, -iete lucs, -iete 206 CILVĒKS UN MATERIĀLĀ KULTŪRA 207 mūris mǖr (mǖrü, mǖrü) myurs drēbes ryivaq (ryivide, ryivit) drēbis nagla nakl (nagla, nakla) nogla gredzens syrmus (syrmuze, syrmust) gradzyns nazis väitș (vǟdz̦e, väist) nāzs josta vǖ (vǖ, vǖd) jūsta piesta uhmeŗ (uhmre, uhmerd) pīsta kleita kleiț (kleidi, kleiti) sukne pirts sann (sanna, sanna) pierts krekls hameq (hamme, hamet) kraklys plāksteris plāstri (plāstri, plāstrit) plāksters lakats räțț (räti, rätti) skusts plīts plīta (plīta, plītat) plita pulkstenis kell (kellä, kellä) stuņdinīks mētelis kask (kazuga, kazukat) mieteļs, paļte (novec.) rija rīh̦ (rehe, rīht) reja piedurkne käüs (käüze, käüst) pīdūrkne ritenis ratas (ratta, ratast) skrytuļs piedurknes käüzeq (käüsside, käüssit) pīdūrknis saimniecība talo (talo, tallo) saimisteiba sakta syļg (syle, sylge) sakta sēta [žogs] tahr (tahra, tahra) sātmaļs, zediņs zābaks sābas (sāpa, sābast) zuoboks siena sain (sāņa, saina) sīna zābaki sāpaq (sāpide, sāpit) zuoboki siens hain (hāņa, haina) sīns zeķe kaput (kapuda, kaputat) zeče slēdzene lukk (luku, lukku) atslāga zeķes kapudaq (kaputide, kaputit) zečis slota lūd (luvva, lūda) slūta spainis paņg (pangi, pangi) spaņs spilvens padi (paḑa, patja) spylvyns, poduška šķīvis trändlik (trändligu, trändlikku) škeivs, telercs, talerka tālrunis telefoņ (telefoni, telefonni) telefons APĢĒRBS 208 PILSĒTA, LAUKI, IKDIENAS DZĪVE aka kaiv (kaivu, kaivu) oka atslēga vyti (vyțma, vytind) atslāga auto auto (auto, autot) automašeņa autobusa pietura bussipiätus (-piätüse, -piätüst) autobusa pītura autobuss bușș (bussi, bussi) autobuss baznīca kerik (kerigu, kerikut) bazneica bibliotēka rāmadukogo (-kogo, -koko) biblioteka ceļš tī (tī, tīd) ceļš cena hind (hinna, hinda) cena, moksa apavs käng (kängä, kängä) kūrpe apavi kängäq (kängi, kängi) abave apģērbs rȳvas (ryiva, rȳvast) drēbis, apgierbs bikses kādzaq (kātsu, kātsu) biksis, (j)iuzys cepure küpäŗ (kübärä, kübärät) capure ciems külä (külä, küllä) cīms, dzeraune cimds kinnas (kinda, kinnast) cymds darbs tǖ (tǖ, tǖd) dorbs 209 210 dzelzceļš raudtī (-tī, -tīd) dzeļžaceļš tirgus turg (turu, turgu) tiergs dzīve elo (elo, ello) dzeive veikals pūț (puodi, pūti) veikals ēdnīca süögitare (-tare, -tarre) iedneica iela ūlits (ūlidza, ūlitsat) īla vēstule kiri (kiŗä, kirjä) viestule, senāk: gruomota kafejnīca kohvejatare (-tare, -tarre) kafejneica viesnīca kostetare (-tare, tarre) vīsneica krogs kyrtș (kyrdzi, kyrtsi) krūgs vilciens rung (rungi, rungi) viļcīņs laiva lōdzik (luodzigu, lōdzikut) laiva virtuve kǖķ (küögi, kǖki) maiznīca lēbäpūț (-puodi, -pūti) maizneica kukņa, kukne, vyrtuve mīlestība arm (armu, armu) mīleiba mugursoma säļäkoțț (säļäkoti, säļäkotti) mugursūma muiža myiza (myiza, myizat) muiža muzejs mūseum̦ (mūseumi, mūseummi) muzejs nauda raha (raha, rahha) nauda nāve surm (surma, surma) novads AMATI un NODARBOŠANĀS ārsts, -e arșt (arsti, arsti) uorsts, -e, dokturs, dokturka dzejnieks, -niece lūletaja (lūletaja, lūletajat) dzejnīks, -neica nuove gans kaŗus (kaŗuze, kaŗust) gons pīŗkund (-kunna, -kunda) nūvods mācītājs kșondz (kșondza, kșontsa) pagasts vald (valla, valda) pogosts bazneickungs, prīsters papīrs papeŗ (papre, paperd) papeirs rakstnieks, -niece kirotaja (kirotaja, kirotajat) rakstnīks, -neica parks paŗk (pargi, parki) parks saimniece imänd (imändä, imändät) saimineica pasts poșt (posti, posti) posts saimnieks ezänd (ezändä, ezändät) saiminīks pils mālīn (mālīna, mālīna) piļs skolotājs, -a oppaja (oppaja, oppajat) školuotuojs, -a pilsēta līn (līna, līna) piļsāta students, -e opja (opja, opjat) students, studeņte robeža pīŗ (pīri, pīri) rūbežs skaitlis arv (arvo, arvo) skaitlis valodnieks, -niece kieletīdläne (-tīdläze, -tīdläst) volūdnīks, -neica skola kūļ (kuoli, kūli) škola slimnīca haigemaja (-maja, -majja) slimineica sols piņg (pingi, pingi) sūls, beņčs dzeja lūleq (lūle, lūlet) dzeja, ailis soma koțț (koti, kotti) sūma dziesma laul (laulu, laulu) dzīsme tilts sild (silla, silda) tylts glezna māļ (māli, māli) glezna RAKSTĪŠANA, MĀKSLA, MŪZIKA 211 grāmata rāmat (rāmadu, rāmatut) gruomota kokle kanneļ (kandle, kannelt) kūkle māksla taieq (taide, taiet) muoksla stāsts jutus (jutuze, jutust) stuosts valoda kīļ (kiele, kīlt) volūda vārds [nosaukums] nimi (nime, nimme) vuords [nūsaukums] vārds [vārdnīcā] syna (syna, synna) vuords [vuordineicā] SVĒTKI UZTURS ĒDIENI brokastis prūkosț (-kosti, -kosti) [brokastīs = prūkostist] brūkaškys, reitiškys ēdiens sǖķ (süögi, sǖki) iedīņs eļļa māsla (māsla, māslat) alejs, eļļa gaļa liha (liha, lihha) gaļa Jāņu siers Jāni syir (syira, syira) Juoņa sīrs, vuoreitais sīrs krējums kūŗ (kuore, kūrt) kriejums Jāņi Jāni päiv (pǟvä, päivä) Juoņa dīna maize leib (lēbä, leibä) maize Jāņu vakars Jāni ydak (ydagu, ydakut) Zuoļu vokors medus mezi (mī, mett) mads Līgo svētki Leigu pühiq (pühhi, pühhi) Leigū svātki milti jauh (jahu, jauhhu) mylti līgošana, Līgo dziesma leigutus (leigutuze, leigutust) rūtuošona, leiguošona Leigū dzīsme ola muna (muna, munna) ūla pīrāgs pīrak (pīragu, pīrakut) peirāgs līgotājs, -a leigutaja (leigutaja, leigutajat) leiguotuojs, -a, rūtuotuojs, -a pusdienas lȳnaq (lyuna, lȳnaht) [pusdienās = lyunast] pušdīnis Lieldienas Lihavyteq (Lihavytte, Lihavyttit) Leldīne putra putr (pudru, putru) putra sāls sūl (suola, sūla) suoļs Latvijas Neatkarības diena Läti Eziqsaismispäiv (-pǟvä, -päivä) Latvejis Naatkareibys dīna siers syir (syira, syira) sīrs sviests vyezi (vyizma, vyezind) svīsts, svīksts Ziemassvētki Taļzepühiq (-pühhi, -pühhi) Zīmyssvātki ydakline (ydaklidze, ydaklist) [vakariņās = ydaklidzest] vakarenis Taļzepühhi kūș (kūze, kūst) Zīmyssvātku egle vakariņas zupa sup̒p̒ (supi, suppi) virīņs, zupa, putra Ziemassvētku egle DZĒRIENI 212 alus oluq (ollu, olut) ols dzēriens jūķ (juogi, jūki) dzierīņs 213 kafija kohveja (kohveja, kohvejat) kopejs, kopeja piens pīm (pīmä, pīmä) pīns sula mahl (mahla, mahla) sula tēja tsäi (tsäi, tsäid) čajs, teja ūdens vezi (vī, vett) iudiņs sakņaugs, sakne jūrik (jūrigu, jūrikut) sakne sīpols sipuļ (sibula, sibulat) seipūls zemene māzik (māziga, māzikat) zemneica zirnis herneq (herne, herneht) zierņs zirņi herneq (hernide, hernit) zierni AUGĻI, DĀRZEŅI, SAKŅAUGI, LABĪBA u. tml. 214 ābols upin (ubina, ubinat) uobeļs auglis vili (viļä, viljä) auglis auzas kāraq (kāru, kāru) auzys avene vabarn (vabarna, vabarnat) brūklene LAIKS diena päiv (pǟvä, päivä) [dienā = pǟväl] dīna avīša, aveikša gads āstak (āstaga, āstakka) gods palok (paloga, palokat) bryukline laiks aig (ao, aigo) laiks burkāns pyrknas (pyrkna, pyrknast) būrkuons mēnesis kū (kū, kūd) mieness dārzenis aiavili (aiaviļä, aiaviljä) duorzuojs minūte minūta (minūta, minūtat) minute grauds jüvä (jüvä, jüvvä) gryuds graudi jüväq (jüvvi, jüvvi) gryudi nakts ǖ (ǖ, ǖd) [naktī = üözeq] nakts jāņoga jānimari (jānimaŗa, jānimarja) parečka, juoņūga nedēļa nätäļ (nädäli, nädälit) nedeļa kāposts kapstas (kapsta, kapstast) kuopusts reize vūŗ (vuori, vūri) reize kāposti kapstaq (kapstide, kapstit) kuopusti rīts reits kartupelis buļbas (buļba, buļbat) buļbe hummuk (hummugu, hummukut) [no rīta: hummugu, hummugult] kumelīte kummeļ (kummeli, kummelit) kumeleite sekunde sekunda (sekunda, sekundat) sekuņde ķimene kimiņ (kimini, kiminit) čymoni, čymyni stunda tuņņ (tunni, tunni) stuņde ķiploks kurslauk (kurslaugu, kurslaukut) casnāgs vakars ydak (ydagu, ydakut) [vakarā = ydagu, ydagult] vokors ķirsis višņ (višņa, višņat) vīšņa rīt hummeņ reit mellene mustik (mustiga, mustikat) meļneica šodien tǟmbä šudiņ mieži kesväq (kesvi, kesvi) mīži tagad noq tagad, tān oga mari (maŗa, marja) ūga rudzi rügä (rüä, rükä) rudzi vakar ēläq vakar pirmdiena īspäiv (-pǟvä, -päivä) pyrmūdīne 215 216 novembris hingaigu kū (kū, kūd) [dvēseļu laika mēnesis] novembris decembris talvine kū (kū, kūd) [ziemainais mēnesis] decembris pavasaris kevväi (keväjä, keväjät) [pavasarī = keväjä] pavasars vasara suvi (suve, suvve) [vasarā = suvve] vosora rudens süküs (sügüze, süküst) [rudenī = sügüze] rudiņs ziema taļv (talve, talve) [ziemā = talve] zīma otrdiena tȳz̦epäiv (-pǟvä, -päivä) ūtardīne trešdiena kolmapäiv (-pǟvä, -päivä) trešdīne ceturtdiena neļäpäiv (-pǟvä, -päivä) catūrtdīne piektdiena rīde (rīde, rīdet) pīktdīne sestdiena pūļpäiv (-pǟvä, -päivä) sastdīne svētdiena pühäpäiv (-pǟvä, -päivä)) svātdīne darbdiena äripäiv (-pǟvä, -päivä) dorbadīna ikdiena egäpäiv (-pǟvä, -päivä) kasdīna dzimšanas diena sünnüpäiv (-pǟvä, -päivä) dzimšonys dīna vārda diena nimepäiv (-pǟvä, -päivä) vuorda dīna janvāris vahtse āstaga kū (kū, kūd) [jaunā gada mēnesis] janvars februāris kündlepǟva kū (kū, kūd) [sveču dienas mēnesis] februars, pebraļs balts, -a valge (valge, valget) bolts, -a marts keväjäne kū (kū, kūd) [pavasarīgais mēnesis] marts dzeltens, -a vahane (vahadze, vahast) kyllane (kyllaze, kyllast) dzaltons, -a aprīlis mahla kū (kū, kūd) [sulu mēnesis] apreļs krāsa pain (painu, painu) kruosa melns, -a must (musta, musta) malns, -a maijs lehț kū (kū, kūd) [lapu mēnesis] majs oranžs, -a pihlene (pihledze, pihlest) oranžs, -a sarkans, -a verrev (verevä, verevät) sorkons, -a jūnijs jāni kū (kū, kūd) [Jāņu mēnesis] juņs violets, -a lilla (lilla, lillat) jūlijs hāņa kū (kū, kūd) [siena mēnesis] violets, -a, linovs, -a juļs zaļš, -a haļļas (haļļa, haļļast) zaļš, -a augusts lēbä kū (kū, kūd) [maizes mēnesis] augusts zils, -a sinine (sinidze, sinist) zyls, -a septembris sügüzene kū (kū, kūd) [rudenīgais mēnesis] septembris, seņtebris oktobris vihma kū (kū, kūd) [lietus mēnesis] oktobris KRĀSAS 217 ĪPAŠĪBAS VĀRDI u. tml. 218 pilns, -a täüs (tävve, täüt) pylns, -a plats, -a laģa (laja, laķa) plots, -a apaļš, -a tsȳrik (tsȳrigu, tsȳrikut) opols, -a poļu puola (locot nemainās) pūļu augsts, -a korge (korge, korget) augsts, -a priecīgs, -a rȳmus (ryimza, rȳmust) prīceigs, -a auksts, -a küļm (külmä, külmä) solts, -a rūgts, -a kipe (kibeha, kibehat) ryugts, -a ciets, -a kyva (kyva, kyvva) cīts, -a dārgs, -a kallis (kalli, kallist) duorgs, -a salds, -a makus (maguza, maguzat) soldons, -a dziļš, -a süvä (süvä, süvvä) dziļš, -a sāļš, -a suolane (suoladze, suolast) suolejs, -a garš, -a pikk (pikä, pikkä) gars, -a sauss, -a kuiv (kuiva, kuiva) sauss, -a grūts, -a rasse (razeha, razehat) gryuts, -a silts, -a lämmi (lämmä, lämmind) sylts, -a gudrs, -a tark (targa, tarka) gudrys, -a skaists, -a illos (iloza, ilozat) gleits, -a, skaists, -a igauņu ēsti (locot nemainās) igauņu slapjš, -a like (ligeha, ligehat) slapnis īss, -a lühüq (lühkü, lühüt) eiss, -a jauns, -a (par gadiem) halv (halva, halva) nūŗ (nuore, nūrt) jauns, -a (par godim) slikts, -a nalobs, -a, slykts, -a slims, -a haige (haige, haiget) slyms, -a jauns, -a vahtne (vahtse, vahtset) jauns, -a karsts, -a pallav (palava, palavat) korsts, -a stiprs, -a, spēcīgs, -a tukev (tugeva, tugevat) styprys, -a, spieceigs, -a krievu vinne (locot nemainās) krīvu sudraba, sudrabains hybehane (hybehadze, hybehaist) sudobra labs, -a hüä (hüä, hüvvä) lobs, -a svēts, -a pühä (pühä, pühhä) svāts, -a latgaliešu lätkali (locot nemainās) latgalīšu šaurs, -a ahas (ahta, ahast) šaurs, -a latviešu läti (locot nemainās) latvīšu tukšs, -a tühi (tühä, tühjä) tukšs, -a lēts, -a otav (odava, odavat) lāts, -a tumšs, -a tümbe (tümbe, tümbet) tymss, -a liels, -a sūŗ (sūre, sūrt) lels, -a vecs, -a vana (vana, vanna) vacs, -a Ludzas igauņu lutsi (locot nemainās) Ludzys igauņu vesels, -a terveq (terve, terveht) vasals, -a mazs, -a väiku (väiku, väikut) mozs, -a mazs, -a, maziņš, -a kullane (kulladze, kullast) zalta väikene (väikeze, väikest) mozs, -a, mozeņš, -a zelta, zeltains zems, -a mataļ (madala, madalat) zams, -a mīļš, -a armas (arma, armast) meils, -a žigls, -a, ātrs, -a nope (nobeha, nobehat) dreizs, -a mīksts, -a pehmeq (pehme, pehmet) meiksts, -a zviedru rōdzi (locot nemainās) zvīdru, švedu 219 CITI VĀRDI 220 un ni i, un, da vai vai voi varbūt može moš, mož, varbyut vēlāk ildampa vāluok arī kaq i, ari atkal jälq otkon ātri nobehele dreiži, mudri bet aq a, bet daudz paļļo daudz diemžēl kaihost dīmžāļ ilgi kavva ilgi jā jah nui, jā, da 1 ütş (üte, ütte) jau joq jau 2 katş (kate, katte) kājām jalksi kuojom 3 kolq (kolme, kolme) labi höste labi 4 neli (neļä, neljä) ļoti ībä cīši, dyžan (Ludzas pusē) 5 vīş (vīe, vīt) 6 kūş (kuvve, kūt) mājup kūq iz sātu 7 sǟdz̦e (säitsme, sǟdz̦end) nē eiq nā 8 kateza (katsa, katsat) nesen äzäq naseņ 9 ütezä (ütsä, ütsät) paldies aitüma [uzsvars uz otrās zilbes: ai.TÜ.ma] paļdis 10 kümme (kümne, kümmend) pērn mulluq pārni (Galotne padsmitiem) -tyiskümme slikti halvaste nalabi 11 ütştyiskümme šeit sīn ite 12 katştyiskümme šogad timahava šūgod, itūgod 15 vīştyiskümme tad sis tūlaik, tod tagad noq tagad, tān tagad parhillaq tagad, tān tur sǟl tī, tur SKAITĻA VĀRDI PAMATA SKAITĻA VĀRDI (Galotne desmitiem) -kümmend 20 katşkümmend 22 katşkümmend katş 30 kolqkümmend 57 vīşkümmend sǟdze 221 (Galotne simtiem) -sada 100 sada 105 sada vīş 200 katşsada 348 kolqsada nelikümmend kateza (Galotne tūkstošiem) -tuhat 1000 tuhat 2000 Brigi Brigi (Brigi, Brigit) Brygi Daugava Väinä jygi (-jiu, -jyke) Daugova Igaunija Ēstimā (-mā, -mād) Igauneja J. Soikāna Ludzas mākslas skola J. Soikansi Ludzi taide kūļ (kuoli, kūli) J. Soikana Ludzys muokslys skūla katştuhat Krievija Vinnemā (-mā, -mād) Krīveja 2020 katştuhat katşkümmend Latgale Lätkali (Lätkali, Lätkalit) Latgola 36 295 kolqkümmend kūştuhat katşsada ütezäkümmend vīş Latvija Läti (Läti, Lätit) Latveja Lielais Ludzas ezers Sūŗ Ludzi jäŗv (-järve, järve), Sūŗ jäŗv (-järve, järve) Lelais Ludzys azars Ludza Lutsi (Ludzi, Lutsit) [uz Ludzu = Lutsi (illatīvs); Braucam uz Ludzu. = Sȳḑam Lutsi.] Ludza Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka Ludzi līna pǟrāmadukogo (-kogo, -koko) [Ludzas bibliotēka: Ludzi rāmadukogo] Ludzys piļsātys golvonuo biblioteka Ludzas novada tūrisma informācijas centrs Ludzi pīŗkunna tūrismi informatseja keskus Ludzys nūvoda tūrisma informacejys centrys Ludzas novadpētniecības muzejs Ludzimā ūŗmize mūseum̦ (mūseumi, mūseummi) Ludzys nūvodpietnīceibys muzejs Ludzas novads Ludzi pīŗkund (-kunna, -kunda) Ludzys nūvods Ludzas pareizticīgo baznīca Ludzi yigeuzu kerik (kerigu, kerigut) Ludzys pareizticeigūs bazneica Ludzas pils Ludzi mālīn (mālīna, mālīna) Ludzys piļs KĀRTAS SKAITĻA VĀRDI 222 VIETVĀRDI un LUDZAS IESTĀŽU NOSAUKUMI 1. edimäne (edimädze, edimäst) 2. tȳņe (tȳz̦e, tyist) 3. kolmas (kolma(n)da, kolma(n)dat) 4. neļäs (neļä(n)dä, neļä(n)dät) 5. vīes (vīe(n)dä, vīe(n)dät) 6. kuvves (kuvve(n)da, kuvve(n)dat) 7. säitsmes (säitsme(n)dä, säitsme(n)dät) 8. katsas (katsa(n)da, katsa(n)dat) 9. ütsäs (ütsä(n)dä, ütsä(n)dät) 10. kümnes (kümne(n)dä, kümne(n)dät) 223 224 Ludzas Romas katoļu baznīca Ludzi Ruoma katoligu kerik (kerigu, kerigut) Ludzys Romys katuoļu bazneica Ludzas zeme (Ludzas igauņu un citu ludzāniešu dzimtais novads) Ludzimā (-mā, -mād) Ludzys zeme Mazais Ludzas ezers Väikene Ludzi jäŗv (-järve, -järve), Väikene jäŗv (-järve, järve) Mozais Ludzys azars Mērdzene Mǟrdina (Mǟrdina, Mǟrdinat) Mērdzine Nirza Ņerza (Ņerza, Ņerzat) Nierza Pilda Pylda (Pylda, Pyldat) Pylda Pleskava Opskava (Opskava, Opskavat) Pleskova Pleskavas ezers Talaba jäŗv (-järve, -järve) Pleskovys azars Rēzekne Rǟzäk (Rǟzäku, Rǟzäkut) Rēzekne Rīga Rīja (Rīja, Rījat) [uz Rīgu = Rīga (illatīvs); Braucam uz Rīgu. = Sȳḑam Rīga.] Reiga Veru zeme Vyromā (Vyromā, Vyromād) Veru zeme Zilupe [upes nosaukums] Siniuja (-uja, -ujja) Sīnuoja [upis nūsaukums] Zviedrija Rōdzimā (-mā, -mād) Zvīdreja Izmantotie avoti Balodis, Uldis. Ludzas igauņu zeme. Pieejams (skatīts 21.04.2020): http://www.lutsimaa.lv/ Lutsimaa_Ludzas_igaunu_zeme/Sakums.html Balodis, Uldis. Writing down Lutsi: Creating an orthography for a South Estonian variety of Latgale // Valoda: Nozīme un forma 6, Valodas sistēma un lietojums | Language: Meaning and Form 6, Language System and Language Use. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2015. Balodis, Uldis. Expeditions among the Lutsi Estonians and the design of Language Learning Materials // Uralica Helsingiensia 14: Multilingual Finnic – Language contact and change (red. S. Björklöf, S. Jantunen), 439.–478. lpp., 2019. Baļtīšu-latgalīšu vuordineica | Latviešu–latgaliešu vārdnīca. Pieejams (skatīts 21.04.2020): http://vuordineica.lv/ Bērze, Digna. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums: Vēsturiskās uzziņas un pārvaldes iestāžu arhīvu fondu rādītājs (1940–1941, 1944–1990). Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 1997. Birska, Ginta. Igauņi Ciblas novadā. Manuskripts, 2009. Brandt, A. Polnisch Livland und dessen Bewohner. // Das Inland. Nr. 26–27., 1845. Breidaks, Antons. Baltijas somu un latgaļu-sēļu etnolingvistisko sakaru jautājumi // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. Nr. 8, 85.–97. lpp., 1981. Cibuļs, Juris. Latgaliešu ābeces (1768–2008). Rīga: Zinātne, 2009. Eesti kohanimeraamat (Dictionary of Estonian Place names). Pieejams (skatīts: 21.04.2020): http://www.eki.ee/dict/knr/index.cgi Tallinn: Eesti Keele Instituut, 2016. Ernštreits, Valts (atb. red.), Ernštreits, Valts, Marika Muzikante, Maima Grīnberga (sast.). Igauņu–latviešu vārdnīca / Eesti–läti sõnaraamat. Pieejams (skatīts: 21.04.2020): http:// www.eki.ee/dict/et-lv/ Latviešu valodas aģentūra Rīga, Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2015. Faster, Mariko, Laivi Org, Urmas Kalla, Sulev Iva, Triin Iva. Eesti–Võru Sõnaraamat / Eesti-Võro Sõnaraamat. Võro: Võro Instituut′, 2014. Grünthal, Villem. 1912. Eesti asundused lätlaste seas. Eesti Kirjandus. Iva, Sulev, Karl Pajusalu. The Võro Language: Historical Development and Present Situation // Language Policy and Sociolinguistics I: “Regional Languages in the New Europe” (International Scientific Conference. Rēzeknes Augstskola, Latvija; 20–23 May 2004.). Rēzekne: Rēzeknes Augstskolas Izdevniecība, 2004. Jansons, Aleksandrs. 1968. Ludzas igauņi. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. Nr. 4. 19.–27. lpp. Kallas, Oskar. (Mērdzenes pagasta igauņu valodas pieraksti), Eesti Kirjandusmuuseum, manuskripts, 1893. Kallas, Oskar. Lutsi maarahvas. Helsinki: Suomalaisen Kirjallisuuden Seuran Kirjapaino, 1894. Käsi, Inge. Vanapärase Võru murde sõnaraamat. Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2011. Kazaine, Laura. Latvijas igauņi: Ludzas igauņi un Lejasciema leivi. Bakalaura darbs, 2015. 225 Keem, Hella. Võru keel. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Emakeele Selts / Võru Instituut, 1997. Klešniks, Valentīns Edmunds. Ciblas novads, 2. grāmata. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2004. Korjuss, Hanness. Ludzas rajona igauņi 2001. gadā. Rīga: Latvijas folkloras krātuve, Nr. 2116, manuskripts, 2001. Tabula Nr. 1–6. Korjuss, Hanness (red.). Ludzas igauņu pasakas. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003. Korjus, Hannes. Lutsi maarahvas – 110 aastat hiljem. // Fenno-Ugria infoleht, Nr. 1., 2004. Pieejams (skatīts 21.04.2020): http://www.suri.ee/il/2004/1/lutsi.html Korjus, Hannes. Lutsidest ja Lutsi maarahva seast võrsunud kunstnikest // Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele-ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat VIII, Tartu: Tartu Ülikool, 2008. Korjus, Hannes. Lätimaal eestlasi otsimas. Tallinn: Kadmirell, 2011. Korjuss, Hanness. Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta. Rīga: Izdevniecība “Lauku Avīze”, 2017. Kučinskis, Staņislavs. Latvijas zemju katoļu draudžu attīstība un kultūra pēc reformācijas. // Dzimtenes kalendārs 1982. gadam. Vasterosa: Trīs Rozes, 1981. Latvija un Igaunija 17. gadsimtā (kartes nosaukums: Ducatuum Livoniae et Curlandiae Nova Tabula, autors: Frederik de Witt). Pieejams (skatīts: 13.06.2020): https://commons. wikimedia.org/wiki/File:Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula,_1705.jpg Leikuma, Lidija, Līga Bernāne, Jurs Cybuļs, Alvydas Butkus, Violeta Butkienė, Kristina Vaisvalavičienė, Ilze Sperga. Lietuvių–latvių–latgaliečių kalbų žodynas | Lietuviešu– latviešu–latgaliešu vārdnīca | Lītuvīšu–latvīšu–latgalīšu vuordineica. Pieejams (skatīts: 21.04.2020): http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/ltg/dictionary.html Rēzekne, Rēzeknes Augstskola, 2013. Manteuffel, Gustav (Gustavs Manteifelis). Polnisch Livland. // Livländische GouvernementsZeitung. Riga, Nr. 126.–144., 1868 (1869). Mets, Mari, Anu Haak, Triin Iva, Grethe Juhkason, Mervi Kalmus, Miina Norvik, Karl Pajusalu, Pire Teras, Tuuli Tuisk, Lembit Vaba. Eesti murded IX: Lõunaeesti keelesaarte tekstid. Tallinn: Eesti Keele instituut / Tartu Ülikool, 2014. Mežs, Ilmārs. Ludzas igauņi tautas skaitīšanu materiālos. // Ludzas igauņu pasakas (red. V. Unda). Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003. 9.–14. lpp. Ojansuu, Heikki. Bez nosaukuma (Ludzas igauņu valodas pieraksti), Helsingin yliopisto, manuskripts, 1911. Ojansuu, Heikki. 1912. Virolaiset siirtokunnat lättiläisalueella, niiden lähtöpaikka ja – aika. Suomalainen Tiedeakademia. Esitelmät ja pöytäkirjat. Helsinki. 7.–26. lpp. Pajusalu, Karl 2008. Lõunaeesti keel Lätis. Navigare humanum est... Pusztay János hatvanadik születésnapjára. Budapest: Finnugor Népek Világkongresszusa. 159.–167. lpp. Pajusalu, Karl. 2009. Estonians of Latgale. Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma Dati un Rezultāti – Languages in Eastern Latvia: Data and Results of Survey, Via Latgalica, Supplement to Journal of the Humanities. Rēzekne, Latvia: Rēzeknes Augstskola. 171.–181. lpp. 226 Pall, Valdek (red.), A. Haak, E. Juhkam, M. Kallasmaa, A. Kask, V. Lonn, E. Niit, P. Norvik, V. Oja, P. Raud, E. Ross, A. Sepp, J. Simm, J. Viikberg (sast.). Väike murdesõnastik (Dialectological dictionary of Estonian). Pieejams (skatīts: 21.04.2020): http://www.eki. ee/dict/vms/ Tallinn: Eesti Keele Instituut, 1996. Pence, Guna. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta folkloristu 26. zinātniskās ekspedīcjas dalībnieces G. Pences savāktie materiāli Ludzas rajonā 1972. gadā, Rīga: Latvijas folkloras krātuve, Nr. 2005 (985-1217), manuskripts, 1972. Prants, Hendrik. 1928. Lutsi maarahva päritolu. // Eesti Kirjandus. 489.–494. lpp. Sang, August. Lutsi maarahvas a. 1936. // Eesti Kirjandus, Nr. 9., 1936a. Sang, August. Morfoloogiline ülevaade (Noomen) Lutsi murdest. Tartu: Tartu Ülikooli eesti murrete ja sugulaskeelte arhiiv, manuskripts, 1936b. Sang, August. Ülevaade lutsi murde verbi morfoloogiast. Tartu: Tartu Ülikooli eesti murrete ja sugulaskeelte arhiiv, manuskripts, 1936c. Sang, August. Lutsi murde häälikulooline ülevaade. Tartu: Tartu Ülikooli eesti murrete ja sugulaskeelte arhiiv, manuskripts, 1936d. Silkāns, Ilmārs. Soidi, kivki, raibakozi (pastāstīšu par Latgales igauņiem). // Rēzeknes Vēstis, 14.01.2011., 399.–409. lpp. Soikane-Trapāne, Māra. Latviešu valodas pamata un tematisks vārdu krājums. Lincoln, Nebraska: Amerikas latviešu apvienība, 1984. Voolaine, Paulopriit. Lutsi maarahvas. // Eesti kirjandus, Nr. 9., 1925. Võro–Eesti–Võro Sõnaraamat. Pieejams (skatīts: 21.04.2020): https://synaq.org/index.php Võro: Võro Instituut′. Weske (Veske), Mihkel. Bericht über die Ergebnisse einer Reise durch das Estenland im Sommer 1875. Dorpat: Druk von H. Laakman, 1877. Saīsinājumi avotu nosaukumos ERM Fk = Eesti Rahva Muuseum fotokogu (Igaunijas Nacionālā muzeja foto kolekcija) EKM = Eesti Kirjandusmuuseum (Igaunijas Literatūras muzejs) EKLA = Eesti Kultuurilooline Arhiiv (Igaunijas kultūrvēsturiskais arhīvs) 227 Pateicības Amerikāņu mākslinieks Endijs Vorhols (Andy Warhol) reiz esot teicis: “Dažreiz sīki mirkļi, kas šķiet maznozīmīgi, izrādās tie, kas iezīmē veselu posmu cilvēka mūžā.” Vēl tik labi atceros kādu saulainu dienu pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad dzīvoju Dienvidkalifornijas universitātes pilsētā Santabarbarā, kur ieguvu doktora grādu valodniecībā. Sēdēju pie datora un meklēju izziņas par Ludzas igauņiem pasaules bibliotēku katalogā “WorldCat”. Tikko biju pabeidzis savu pirmo igauņu valodas kursu, bet tikai pēc Hannesa Korjusa (Hannes Korjus) raksta “Lutsi maarahvas – 110 aastat hiljem” (Ludzas igauņi – 110 gadu vēlāk) izlasīšanas pirmoreiz uzzināju par Ludzas igauņiem – par seno igauņu kopienu, kas jau gadsimtiem ilgi bija dzīvojusi Ludzas apkaimē. Nekad nebūtu varējis iedomāties, ka šim brīdim būs tik liela nozīme manā dzīvē vai ka mani ar laiku saistīs sirsnīga draudzība ne tikai ar Hannesu, bet ar tik daudz citiem brīnišķīgiem cilvēkiem un ka šis darbs mani tik cieši sasaistīs ar manu senču zemi Ludzā. Vēlos pateikties tiem, kas ir palīdzējuši man šā darba tapšanas gaitā: Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) par atbalstu Ludzas igauņu ābeces pabeigšanai, rediģēšanai, maketēšanai un izdošanai. Ludzas novada pašvaldībai un Ludzas pilsētas galvenajai bibliotēkai par ābeces izdošanas projekta iesniegšanu VKKF un Ludzas pilsētas galvenajai bibliotēkai par projekta realizāciju, it īpaši novada domes priekšsēdētājam Edgaram Mekšam par interesi Ludzas igauņu pētniecībā un bibliotēkas direktorei Intai Kušnerei par mana darba atbalstīšanu vārdos un darbos, par vairāku pasākumu rīkošanu par Ludzas igauņu tematiku, kā arī par draudzību un interesi Ludzas igauņu pētniecībā. Viņu abu atbalsts man ir vēl jo nozīmīgāks, jo Edgaram Mekšam ir Ludzas igauņu izcelsme un daļa Intas Kušneres ģimenes cēlusies no Ščastļiviem, kas ir viens no Oskara Kallasa pieminētajiem Nirzas pagasta Ludzas igauņu apdzīvotajiem ciemiem. Kone fondam (Koneen Säätiö) Somijā par triju gadu pēcdoktorantūras stipendiju (2013– 2016) Ludzas igauņu valodas pētniecībai, Ludzas igauņu ābeces un citu valodas materiālu izveidošanai un ekspedīcijām Ludzas igauņu un to pēcteču kopienas un zināšanu dokumentēšanai. AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies) par Baumaņa stipendiju, kas man deva iespēju turpināt Ludzas igauņu pētniecību 2017. gadā. Helsinku Universitātes Somu, somugru un skandināvu studiju fakultātei, kas bija manas akadēmiskās mājas Kone fonda pētniecības gados un it īpaši Riho Grintalam (Riho Grünthal) un Tapani Salminenam (Tapani Salminen) par sirsnīgo atbalstu tajā laikā. Tartu Universitātes Igauņu valodas un vispārējās valodniecības institūtam un Igauņu dialektu un radu valodu arhīvam un tā vadītājai Tūli Tuiskai (Tuuli Tuisk)) par atbalstu un palīdzību kopš šā darba sākuma. Igaunijas Nacionālajam muzejam un Igaunijas Literatūras muzejam un to arhīviem par palīdzību, lai atrastu vērtīgus materiālus par Ludzas igauņiem, kas bija neatsverams ieguldījums šajā darbā. Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam par atbalstu un iespēju turpināt šo darbu tā paspārnē kopš institūta dibināšanas 2018. gadā. Ludzā mans darbs nebūtu bijis iespējams bez Līgas Kondrātes atbalsta. Līga mani iepazīstināja ar “īsto” Ludzu un Latgali; viņas draudzība un entuziasms ir bijis neatsverams gan man 228 personiski, gan šā un citu Ludzas igauņu projektu īstenošanai. No Līgas un viņas vīra Ērika Kondrāta esmu daudz iemācījies par ludzāniešu un latgaliešu tradīcijām, ticējumiem un valodu un esmu baudījis viņu un arī visas Ludzas amatnieku centra un tā darbinieku viesmīlību un draudzību visus darba gadus. Pateicoties viņu sirsnībai un gādībai, mani Ludzā vienmēr gaidīja naktsmājas un vieta pie pusdienu un vakariņu galda sirsnīgu cilvēku lokā. Karls Pajusalu (Karl Pajusalu) bija tas, kurš mani iepazīstināja ar Ludzas igauņiem un viņu valodu un mudināja pieteikties Kone fonda stipendijai. Esmu viņam ārkārtīgi pateicīgs par palīdzību un atbalstu, kādu esmu saņēmis ābeces tapšanas gaitā, kā arī par neskaitāmajām brīnišķīgajām stundām, kuras esam pavadījuši sarunās par valodām, vietvārdiem, vēsturi un daudz ko citu, par ekspedīcijām pa setu, veru, leivu un Ludzas igauņu zemēm. Tāpat mana pateicība visai Pajusalu ģimenei – Karlam, Renatei, Mihkelam, Sanderam, Katri – par viņu draudzību un sirsnību, vienmēr man dodot naktsmājas, kad esmu bijis Tartu. Iepazīt Hannesu Korjusu ir bijis milzīgs ieguvums. Iesākot šo darbu, Hanness bija mans ceļvedis un iepazīstināja ar vairākiem nozīmīgiem Ludzas igauņu pēctečiem. Kopš tā laika Hanness vienmēr ir bijis brīnišķīgs kolēģis, sarunu biedrs un no viņa esmu ārkārtīgi daudz iemācījies. No visas sirds pateicos par viņa draudzību un lielo atbalstu. Pirmā saskarsme ar Baltijas jūras somu valodām man bija ar lībiešu valodu, ko sāku mācīties pašmācības ceļā jau kā pusaudzis. Tāpēc arī esmu ļoti priecīgs, ka ābeces pilnveidošanā ir bijuši klāt lībiešu kopienas pārstāvji. Sirsnīgi pateicos literārajai redaktorei Gundegai Blumbergai par manuskripta teksta rediģēšanu. Īpašs paldies māksliniecei Zanei Ernštreitei (kas gan nav lībiete pēc tautības, bet cieši saistīta ar lībiešu kopienu un darbu) par grāmatas ārkārtīgi skaisto māksliniecisko apdari un maketa izveidi. Tāpat pateicība LU Lībiešu institūta vadītājam Valtam Ernštreitam par viņa neatlaidīgo atbalstu. Pateicos Aijai Andersonei par vērtīgajām sarunām un sirsnīgo atbalstu, Ciblas folkloras kopai “Ilža” (Aijai Andersonei, Dacei Tihovskai, Rudītei Laizānei, Vitai Rudušai, Ivaram Mikaskinam, Mārim Mikaskinam, Silvijai Donskai, Dagnim Tihovskim, Sanitai Čerpinskai, Laimai Tihovskai, Jānim Laizānam, Ērikai Stalidzānei, Linardam Nikolasam Rudušam) par ieskatu Ludzas igauņu mūzikā un kultūrā, kā arī par Ludzas igauņu mūzikas tradīciju iedzīvināšanu ar 2019. gadā klajā laisto albumu “Ludzas igauņu dziesmas”. Pateicos Jura Soikāna Ludzas mākslas skolai, tās direktorei Sandrai Vorkalei, skolotājiem Marikai Čerņavskai, Vjačeslavam Fominam, Inesei Kaziniecei, Tatjanai Kivļevai, Ērikam Kudlim, Ivetai Ladusānei, Inārai Mikažānei, Intai Terentjevai un Inetai Zvonņikovai, dodot Ludzas igauņu valodai jaunu dzīves elpu 2019. un 2020. gadā, radot pasaku kalendāru, bilžu vārdnīcu un teātra izrādi “Kur kamoliņš ripo”, kuros tika iekļauta Ludzas igauņu valoda. Vissirsnīgākā pateicība Valdim Buļam – Ludzas igauņu pēctecim un manam pacietīgajam ceļvedim un šoferim ekspedīcijās, kurās kopīgi apmeklējām visus 53 Oskara Kallasa pieminētos Ludzas igauņu ciemus. Valdis bija brīnišķīgs ceļa un sarunu biedrs un viņa izcilās zināšanas par Ludzas apkaimi ļāva nokļūt pat vistālākajos ciemos un visgrūtāk sasniedzamajās nomalēs. Mana pateicība Irēnai un Aleksandram Okuņevam par sirsnīgo draudzību un viesmīlību. Irēna, kas man ir attāla radiniece (mūsu pēdējais kopējais radinieks ir mana vectēva vecmāmiņa), 229 man iemācīja ļoti daudz par Ludzas apkārtnes un Soikānu ģimenes vēsturi, kas bija ārkārtīgi vērtīgs pienesums manam darbam. Ar Indreku Jētsu (Indrek Jääts) iepazinos 2013. gada pavasarī, kad devos pirmajā Ludzas igauņu pētniecības ekspedīcijā, piebiedrojoties viņam un kolēģim Maido Selgmē (Maido Selgmäe), kas tolaik uzņēma dokumentālo filmu “Kadunud hõim: Lugu Lutsi maarahvast” (Pazudusī cilts: stāsts par Ludzas igauņiem). Paldies par to, jo gan cilvēki, gan vietas, ar kuriem iepazinos braucienā, bija nozīmīgi ābeces veidošanā un Ludzas igauņu pētniecībā. Dziļi novērtēju Indreka atbalstu un ieinteresētību mana darbā no paša sākuma. Vēlos pateikties Annai Stafeckai par latgaliešu formu precizēšanu (it īpaši atrodot formas, kas ir raksturīgas Ludzas apkaimei), ieteikumiem tematiskās vārdnīcas struktūrai. Tāpat paldies Lidijai Leikumai par lielo palīdzību, vērtīgajām un interesantajām sarunām par ābeces nosaukumu un latgaliešu ābeču vēsturi. Pateicos Jive Sullevam (Jüvä Sullõv), Evaram Sāram (Evar Saar) un Petri Kallio par dienvidigauņu valodas un vietvārdu uzziņām. Tāpat sirsnīga pateicība pienākas Pībi Kai Kivikai (Piibi-Kai Kivik), manai pirmajai igauņu valodas skolotājai. No visas sirds pateicos savai ģimenei – it īpaši Mārai Trapānei, Keilebam Rērigam (Caleb Roehrig), Todam Kesleram (Todd Kessler), Leldei Gilmanei par viņu mīlestību un nemitīgo atbalstu. Pateicos māsai Dainai un viņas bērniem Austrim, Guntai un Ievai par sirsnīgo viesmīlību, ka visus šos gadus, kad esam bijuši Rīgā, man un Keilebam vienmēr bijusi vieta viņu viesmīlīgajās mājās pie vakariņu galda, kā arī savai ģimenei Zviedrijā – tantei Vijai, Gabrielai, māsai Maijai un viņas vīram Kristianam (Christian) un meitām Emmai un Amandai – par viņu sirsnīgo atbalstu visus šos gadus. Mīļš paldies manai tantei Ilzei Menneking-Soikanei par to, ka vēl vairāk pavēra manus sirds vārtus uz Ludzu un Latgali; un sirsnīga pateicība maniem tuvajiem draugiem Dirkam van Remdonkam (Dirk van Raemdonck) un Erki Mekelem (Erkki Mäkelä) par draudzību un atbalstu. Noslēgumā it sevišķi vēlos pateikties visiem Ludzas igauņu pēctečiem, kas šajos gados mani ir ieaicinājuši savā sētā, dalījušies savās atmiņās un zināšanās, to skaitā Antoņinai Nikonovai, Helēnai Kravalei, Ilmāram Silkānam, Lidijai Bulei, Lidijai Sprudzānei, Broņislavai Zamberei un Leontīnei Antonovai. Bez Ludzas igauņu pēcteču pienesuma nebūtu bijis iespējams šo darbu veikt un plašākai pasaulei pastāstīt par kopienu, tās valodu, ciemiem un vēsturi. Sūŗ aitüma kyigile! Liels paldies visiem! 230 Uldis Balodis LUTSI KIELE LEMENTAR LUDZAS IGAUŅU VALODAS ĀBECE UDK 811.511.113`28 Ba387 Grāmatas izdošanu atbalsta: Ludzas novada pašvaldība Kone fonds Teksts: Uldis Balodis Redaktore: Gundega Blumberga Valodas konsultants: Karls Pajusalu Māksliniece: Zane Ernštreite Grāmatā izmantotas autora fotogrāfijas un materiāli no Igaunijas Nacionālā muzeja un Igaunijas Literatūras muzeja, kā arī personīgajiem arhīviem Grāmatas vākam izmantota Ulda Baloža fotogrāfija Izdevējs: LU Lībiešu institūts un Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka © Uldis Balodis, 2013–2020 © Zane Ernštreite, 2020 © Ludzas novada pašvaldība, 2020 Iespiests tipogrāfijā “Dardedze hologrāfija” ISBN 978-9934-23-160-5